Baltijas valstu un Polijas ārlietu ministri apmeklēs Mariupoli 0
Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Polijas ārlietu ministri šodien dosies kopīgā vizītē uz Ukrainu un apmeklēs Mariupoli, kur Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins kolēģus iepazīstinās ar situāciju Azovas jūras ostās.
Latvijas Ārlietu ministrijā pirmdien nevarēja pateikt, vai vizītē piedalīsies arī Latvijas pārstāvji, bet otrdienas rītā tika izplatīta informācija, ka arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apmeklēs Mariupoles pilsētu Ukrainā, lai apliecinātu atbalstu Ukrainai un Mariupoles reģionam saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainas austrumos, kā arī tās īstenoto Kerčas šauruma un Azovas jūras blokādi.
Vizītes laikā Latvijas ārlietu ministram paredzētas tikšanās ar Mariupoles reģiona un pilsētas vadību, kā arī Mariupoles ostas un EDSO Īpašās novērošanas misijas Ukrainā pārstāvjiem.
Šo vizīti pēc Ukrainas ielūguma organizē Lietuva. Kā norādīts Lietuvas ārlietu ministrijas paziņojumā, tās mērķis ir “atgādināt starptautiskajai sabiedrībai, kā Krievijas darbības Azovas jūrā ietekmē Ukrainas Mariupoles un Berdjanskas reģionus”.
Ministri tiksies arī ar Doņeckas apgabala gubernatoru, Mariupoles mēru, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas novērotāju misijas un starptautisko palīdzības organizāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu, kā būtu iespējams atjaunot netraucētu kuģu satiksmi Azovas jūrā un sniegt nepieciešamo starptautisko palīdzību bloķētajam reģionam.
Viņiem paredzēta tikšanās arī ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kuras gaitā tiks apspriestas Krievijas darbības Kerčas šaurumā un iespējas panākt novembra beigās aizturēto Ukrainas jūrnieku atbrīvošanu. Plānots arī pārrunāt ar gaidāmajām Ukrainas prezidenta un parlamenta vēlēšanām saistītos drošības izaicinājumus un Ukrainas reformu plānus.
Sākotnēji bija iecerēts, ka braucienā piedalīsies arī Zviedrijas ārlietu ministre Margota Valstrēma, tomēr viņai nācies no šiem plāniem atteikties saistībā ar sarunām par valdības veidošanu.
“Ukrainas drošības un ekonomiskā situācija pasliktinās, un mēs gribam turpināt atbalstu saviem draugiem,” pirms vizītes norādījis Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers. “Krievijas militārās aktivitātes Ukrainas austrumos un nelikumīgā Krimas aneksija turpinās jau gadiem, un nu tam pievienojies novembrī notikušais uzbrukums netālu no Kerčas šauruma, kā arī kuģu satiksmes traucēšana Azovas jūrā.”
“Ir svarīgi, lai Ukrainas jautājums atrastos Eiropas Savienības uzmanības lokā un dalībvalstis šai ziņā saglabātu vienotību. Krievijai jāizbeidz tīša spriedzes uzkurināšana, pastāvīgi kliedzoši starptautisko tiesību pārkāpumi un agresija pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti,” viņš uzsvēris.
Pēc Miksera teiktā, vizītes gaitā ministri plāno apliecināt nepārprotamu atbalstu Ukrainai, iegūt labāku priekšstatu par drošības un ekonomisko situāciju reģionā un izprast, kāda palīdzība tam nepieciešama.
Anektējot Krimu un uzbūvējot tiltu pāri Kerčas šaurumam, Krievija nopietni apgrūtinājusi Ukrainas Mariupoles un Berdjanskas ostu darbību. Tā pastiprinājusi arī savu militāro klātbūtni reģionā un kavē tirdzniecības kuģu satiksmi ar Ukrainas ostām, ko cita starpā ierobežo arī apstāklis, ka tilts ir diezgan zems.
Situāciju īpaši saasināja 25.novembrī notikušais incidents Kerčas šaurumā, kur Krievijas bruņotie spēki sagrāba trīs Ukrainas jūras spēku kuģus un apcietināja 24 ukraiņu jūrniekus.
