Baltijas valstu premjerministri vienisprātis: elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu jāveic pēc iespējas ātrāk 15
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri ir vienisprātis, ka Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu jāveic pēc iespējas ātrāk, tomēr viņi neprecizēja laiku, kad tam jānotiek.
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa uzsvēra, ka Baltijas valstu starpā šajā jautājumā nav nesaskaņu, tomēr ir svarīgi sagaidīt rezultātus tehnisko iespēju pētījumiem par sistēmas atbilstību, stabilitāti un cenām.
“Mums nav nesaskaņu, esam vienisprātis. Tas ir Baltijas valstu projekts, mēs visi vēlamies to paātrināt, un mēs darām visu iespējamo, lai tehniskie risinājumi ļautu to paātrināt, un tādēļ mēs gaidām tos pētījumus,” Kallasa piektdien sacīja preses konferencē Tallinā pēc tikšanās ar Latvijas un Lietuvas kolēģiem Krišjāni Kariņu un Ingrīdu Šimonīti.
“Tas nav politisks jautājums. Tas ir tehnisks jautājums, vai to var izdarīt un kas mums ir jādara, un pēc šiem pētījumiem varēsim vienoties par konkrētiem termiņiem,” piebilda Igaunijas valdības vadītāja.
Arī Kariņš teica, ka visām trim Baltijas valstīm ir politiskā griba paātrināt procesu, tomēr tas, kad notiks sinhronizācija, ir tehnisks jautājums, kuru pašlaik risina.
“Mēs visi piekrītam, ka ir jādara tik ātri, cik to ļauj tehniskais līmenis, tomēr ir skaidrs, ka mums visiem ir politiskā griba un apņēmība,” viņš sacīja.
Savukārt Šimonīte uzsvēra, ka desinhronizācija no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem ir drošības un enerģētiskās neatkarības pamats, jo Maskava enerģiju izmanto kā ieroci.
“Mēs diemžēl tiešā veidā esam piedzīvojuši, kā Krievija izmanto enerģiju par ieroci,” atgādināja Šimonīte.
“Tāpat šoziem mēs pieredzējām Krievijas sistemātiskus mēģinājumus iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, tādēļ mēs nevaram ignorēt vismazāko iespēju, ka Krievija viskritiskākajos brīžos varētu ļaunprātīgi izmantot arī mūsu atkarību no tās elektrības tīkliem,” klāstīja Lietuvas valdības vadītāja.
Kā sacīja Šimonīte, visas trīs Baltijas valstis vēlas sinhronizāciju pēc iespējas ātrāk, tomēr “velns slēpjas detaļās”, kas ir jāprecizē tehnisko iespēju pētījumos.
Jau vēstīts, ka Lietuvas elektrības pārvades sistēmu operators “Litgrid” 22.aprīlī pirmo reizi veica valsts elektrības sistēmas izolētas darbības pārbaudi, kas bija veiksmīga.
Lietuvas amatpersonas iepriekš paziņoja, ka veiksmīgas pārbaudes gadījumā valsts apsvērs iespēju no BRELL līguma, kas Baltijas valstis savieno ar Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, izstāties 2024.gada februārī. Amatpersonas uzsvēra, ka, palaižot garām šo iespēju, Lietuva no līguma varēs izstāties tikai 2025.gadā, kas varētu kavēt plānus ātrāk sinhronizēt tīklus ar kontinentālo Eiropu.
Lietuva ir apņēmusies līdz 2024.gada februārim sinhronizēt elektrības tīklu ar Rietumeiropu, lai gan Latvijai un Igaunijai ir šaubas par iespējām un rentabilitāti desinhronizāciju veikt ātrāk, nekā plānots iepriekš. Abu valstu pārstāvji apliecinājuši, ka lēmumu pieņems, balstoties uz maija beigās gaidāmo pētījumu par paātrinātu sinhronizāciju rezultātiem.
Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.
Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro. 2018.gadā Baltijas valstu un EK parakstītā vienošanās noteic, ka līdz 2025.gada beigām Baltijas valstu elektrotīkli tiks sinhronizētu ar kontinentālās Eiropas sistēmu.
