Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidījis Maskavas prasību Ukrainas karavīriem nolikt ieročus Mariupolē. “Viņi var izteikt šādu prasību Harkivā, Mariupolē vai Kijivā, taču šo pilsētu iedzīvotāji viņiem to neļaus,” viņš teica. “Vienīgais veids, kā viņi var sagrābt šīs pilsētas, ir nogalināt to iedzīvotājus un ieņemt tukšas pilsētas. Ukraina nepildīs (Maskavas) ultimātu.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis noraidījis Maskavas prasību Ukrainas karavīriem nolikt ieročus Mariupolē. “Viņi var izteikt šādu prasību Harkivā, Mariupolē vai Kijivā, taču šo pilsētu iedzīvotāji viņiem to neļaus,” viņš teica. “Vienīgais veids, kā viņi var sagrābt šīs pilsētas, ir nogalināt to iedzīvotājus un ieņemt tukšas pilsētas. Ukraina nepildīs (Maskavas) ultimātu.”
Foto: EPA/SCANPIX

Baltijas valstu parlamentu spīkeri Kijivā tikušies ar Zelenski 0

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena un Igaunijas Rīgikogu spīkers Jiri Ratass ceturtdien apmeklējuši Kijivu un tikušies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, premjerministru Denisu Šmihaļu un Augstākās radas spīkeru Ruslanu Stefančuku, liecina informācija sociālajos tīklos.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Lasīt citas ziņas

Mūrniece šodien kopā ar abu pārējo Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētājiem Kijivu apmeklēja solidaritātes vizītē, aģentūrai LETA apstiprināja Mūrnieces padomniece Dace Balode.

“Šodien Baltijas valstu un Ukrainas parlamentu priekšsēdētāji parakstīja kopīgu deklarāciju, kurā pausts nosodījums Krievijas agresijai, atbalsts Ukrainai un paātrinātai Ukrainas uzņemšanai Eiropas Savienībā,” tviterī rakstījusi Mūrniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mēs, Baltijas parlamentu vadītāji, bijām šeit, lai paustu solidaritāti ar Ukrainu. Apliecināju mūsu mīlestību un apbrīnu Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, visai ukraiņu tautai, cīnoties par brīvību un demokrātiju Ukrainā,” viņa norādījusi.

Tiekoties ar Baltijas parlamentu spīkeriem, Zelenskis uzsvēris, ka ir ļoti svarīgi tas, ka viņi ieradušies vizītē Ukrainā par spīti sarežģītajai drošības situācijai Krievijas iebrukuma dēļ, teikts Ukrainas prezidenta oficiālajā interneta vietnē.

“No pirmajām [iebrukuma] stundām jūs esat ar mums līderu līmenī, tautu līmenī. Tāpēc esam jums pateicīgi. Ukrainā visi to saprot, visi to novērtē,” viņš sacījis.

Zelenskis augsti novērtējis Kijevā parakstīto Baltijas valstu un Ukrainas parlamentu priekšsēdētāju kopīgo deklarāciju, kā arī izteicis pateicību par to, ka Baltijas valstu parlamentu pārstāvji pievienojušies paziņojumam par nepieciešamību modernizēt Ukrainas pretgaisa aizsardzību.

“Priecājamies arī par visām likumdošanas iniciatīvām (..) Ukrainas atbalstam jūsu parlamentos, kā arī starptautiskajā arēnā. Jūs arī vieni no pirmajiem ļoti palīdzējāt ar ieročiem,” sacījis Ukrainas prezidents.

“Baltijas valstu un citu partnervalstu militārais un finansiālais atbalsts Ukrainai šodien ir vitāli svarīgs,” uzsvēris Zelenskis.

Viņš ari pateicies Latvijai, Lietuvai un Igaunijai par aktīvo atbalstu Ukrainas paātrinātajai virzībai uz dalību Eiropas Savienībā (ES).

Ņemot vērā, kā Ukraina aizstāv Eiropas vērtības karā ar Krieviju, Ukraina ir pelnījusi paātrinātu procedūru, lai iestātos ES, norādījis Zelenskis.

Reklāma
Reklāma

Arī Šmihaļs izteicis pateicību Baltijas valstīm.

“Pateicos Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vadībai mūsu valdības vārdā,” tvītojis Ukrainas premjers. “Esmu pateicīgs katram šo valstu pilsonim par ukraiņu uzņemšanu un par visu atbalstu Ukrainai. Apturēsim agresoru kopā!”

“Šodien esmu Kijivā, kas pārpilna drosmes un ticības,” sociālajā tīklā “Facebook” raksta Čmilīte-Nilsena. “Jau 29 dienas turpinās karš – tas ir par daudz. Katra kara minūte – tas ir par daudz.”

Viņa atgādinājusi, ka ukraiņi ar ieročiem rokās cīnās ne tikai par savu brīvību un suverenitāti, bet arī par visas Eiropas brīvību, savukārt Eiropai tagad jāatbalsta Ukraina, sniedzot tai gan ekonomisku, gan militāru, gan diplomātisku atbalstu.

“Tomēr joprojām paveikts par maz. Mums katru dienu jāpieprasa izbeigt šo brutālo agresiju un atjaunot Ukrainas teritoriālo integritāti, konsekventi jāturpina sniegt reālu aizsardzības, politisko, finansiālo, humāno un cita veida palīdzību. Nodrošināt Ukrainai pretgaisa aizsardzību. Pēc iespējas drīzāk piešķirit Ukrainai ES kandidātvalsts statusu,” uzsvērusi Lietuvas Seima spīkere.

SAISTĪTIE RAKSTI