Baltijas valstu dzīvokļu tirgū cenu atšķirības rada ekonomiskā situācija 0
Salīdzinot dzīvokļu cenas triju Baltijas valstu galvaspilsētās, pašlaik Rīgā dzīvokļi ir lētāki nekā Tallinā un Viļņā. Taču igauņiem ir vairāk naudas īpašumu pirkumiem. Savukārt lietuvieši pērn uzbūvējuši vairāk jaunu dzīvokļu nekā latvieši un igauņi.
Tā secinājuši lietpratēji nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumā “Ober-Haus”, aplūkojot dzīvokļu cenrāžus Baltijas valstīs un analizējot cenu veidošanās cēloņus.
Padomju laikmeta apbūves sēriju dzīvokļu vidējās cenas Rīgā ir aptuveni divas reizes augstākas nekā citās Latvijas pilsētās, kur tās pašlaik svārstās no 270 līdz 360 eiro par kvadrātmetru. Salīdzinot ar sērijveida dzīvokļu cenām mazpilsētās (100 līdz 220 eiro par kvadrātmetru), Rīgā tādi paši dzīvokļi ir aptuveni trīs līdz piecas reizes dārgāki.
Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Ober-Haus vērtēšanas serviss” valdes loceklis Andris Šalgūns teic, ka aizvadītā gada laikā vislielākais cenu kāpums dzīvokļiem bijis Tallinā – vidēji 6,5%, Rīgā – vidēji 2%, toties Viļņā piedzīvots kritums par 1,4%.
Pērn visvairāk jauno dzīvokļu uzcelts Viļņā – 2003, toties Tallinā un Rīgā ekspluatācijā nodoto jauno dzīvokļu skaits nesasniedz pat pusi no lietuviešu veikuma (Tallinā – 400, Rīgā – 800). Arī salīdzinot šā gada dzīvokļu celtniecības plānus, Viļņā paredz uzcelt vairāk nekā 1500 jaunu dzīvokļu – par trešdaļu vairāk nekā Rīgā vai aptuveni trīsreiz vairāk nekā Tallinā.
Taču vērtējot iedzīvotāju spējas nopirkt mājokli, pārējiem priekšā ir mūsu ziemeļu kaimiņi. Viņu vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas ir vislielākā – 880 eiro, Latvijā – 686 eiro, Lietuvā – 646 eiro. Pašlaik tallinietis spēj nopirkt 0,76 kvadrātmetrus, rīdzinieks – 0,68 kvadrātmetrus, bet Viļņas iedzīvotājam sanāk vien 0,53 kvadrātmetri.
Latvijā vairāk nekā desmit procentiem iedzīvotāju nav savas dzīvojamās platības. Toties Lietuvā un Igaunijā mājokļu īpašnieku procentuālais īpatsvars ir tuvu simtam (Lietuvā – 97%, Igaunijā – 95%).
Andris Šalgūns paredz, ka līdz šā gada beigām Rīgā dzīvokļu cenrāžos liels kāpums nav sagaidāms. Piemēram, salīdzinot vidējo neremontētu sērijveida dzīvokļu cenu Rīgā 2011. gada decembrī ar vidējo cenu 2012. gada decembrī, tā ir cēlusies vidēji par nepilnu procentu. Viņaprāt, cenu kāpumu “nositīs” banku izveidotie meitas uzņēmumi, kas nodarbojas ar kredītu parādniekiem atņemto dzīvokļu tirdzniecību. Pagājušajā gadā Rīgā izsolēs mēnesī vidēji tika pārdoti apmēram 80 dzīvokļi. No tiem ap 40% iegādājas bankas vai banku uzņēmumi.
Vērtējot pēc pērn notikušo darījumu skaita, “Ober-Haus vērtēšanas serviss”, “Arco Real Estate” un citos tirdzniecības uzņēmumos atzīst, ka tirgū rosība ir lielāka, nekā bija krīzes gados.
Piemēram, šā gada janvārī Rīgā ar dzīvokļiem notikušo darījumu skaits (ap 700) ir tāds pats, kā bija pirms krīzes 2007. gada jūlijā. Andris Šalgūns spriež, ka darījumu skaita pieaugums izskaidrojams gan ar maksātspējas kāpumu, gan ar banku pārņemto īpašumu lielo piedāvājumu.
Uzņēmuma “Arco Real Estate” vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs gan norāda, ka ar dzīvokļiem jaunbūvēs vai agrāk celtajos namos visvairāk darījumu bijuši galvenokārt Rīgā, citur dzīvokļu tirgū tik lielas rosības nav. Viens no iemesliem ir ārzemnieku, galvenokārt no Krievijas, pieplūdums, kuri pērk dzīvokļus apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām.
Kā izrādās, ne Igaunijā, ne Lietuvā ārzemnieki nevar iegūt termiņa (līdz pieciem gadiem ar iespēju to pagarināt) uzturēšanās atļaujas, iegādājoties nekustamu mantu. Toties kopš 2010. gadā izdarītajiem grozījumiem Imigrācijas likumā apmaiņā pret dažādu veidu ieguldījumiem ārzemnieki drīkst pieprasīt uzturēšanās atļaujas Latvijā. Savukārt nekustamo īpašumu darījumu starpnieki, rokas berzēdami, stāsta, ka tirgus ir atdzīvojies.
“Ober-Haus vērtēšanas servisa” nekustamo īpašumu vērtētājs Sandis Kurilovičs saka, ka Latvijas iedzīvotājiem nebūtu jāraizējas arī par nākamgad iespējamo pāreju no lata uz eiro. Jau kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmumos īpašumus novērtē eiro.
Dzīvokļu vidējās cenas Baltijas valstu galvaspilsētās (eiro/kv.m)
| Jaunbūvēs | Jaunbūvēs centrā | Padomju laikmeta sēriju dzīvokļiem | |
| Tallinā | 1200 – 1500 | 1700 – 2600 | 600 – 800 |
| Rīgā | 950 – 1500 | 1400 – 3800 | 500 – 700 |
| Viļņā | 850 – 1600 | 1350 – 2900 | 600 – 1000 |
Avots: “Ober-Haus vērtēšanas serviss”
Dzīvokļu vidējās cenas Baltijas valstu galvaspilsētu centros (eiro/kv.m)
| 1 – 2 istabu | 3 istabu | moderniem | |
| Tallinā | 250 – 400 | Nav datu | 1000 – 1600 |
| Rīgā | 300 – 650 | 350 – 1000 | 1000 – 1800 |
| Viļņā | 170 – 400 | 220 – 700 | 800 – 1000 |
Avots: “Ober-Haus vērtēšanas serviss”
