Ministri parakstījuši vienošanos. Baltijas valstis uz ārējām robežām veidos aizsardzības līniju 194
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri piektdien parakstīja vienošanos par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.
Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plāns paredz nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.
Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā un sistēmu uzturēšanā. Ar šo dokumentu tiek uzsvērta nepieciešamība attīstīt pretgaisa aizsardzības spējas kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu.
Baltijas valstis apliecināja apņēmību stiprināt atbalsta sniegšanu Ukrainai ar koalīciju palīdzību un atbalstīt viena otru šo koalīciju attīstībā. Tāpat Baltijas valstis turpinās Ukrainas karavīru apmācību.
Gatavojoties NATO samitam Vašingtonā, Baltijas valstu aizsardzības ministri tikšanās laikā pauduši vienbalsīgu atbalstu Ukrainas uzņemšanai NATO un Eiropas Savienībā, kā arī uzsvēra nepieciešamību mērķtiecīgi stiprināt NATO pretgaisa aizsardzību reģionā.
Kā medijiem norādīja Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), tad iniciatīva par aizsardzības līnijas izveidi būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī atbilstoši NATO aizsardzības plāniem.
“Baltijas valstīm ir jāaizsargā sava teritorija un jāaizsargā arī sava robeža. Mums jādara viss, lai palielinātu savu kapacitāti, efektivitāti militārās pretmobilitātes ziņā, lai atvairītu un bloķētu potenciālos pretiniekus. Šajā gadījumā, protams, potenciālais pretinieks ir agresīvs austrumu pusē, Krievija,” uzsvēra Sprūds.
Sprūds sacīja, ka reģionālo plānu īstenošana, spēcīgs savstarpējs atbalsts un arī gaisa aizsardzības sistēmu veicināšana ir ļoti svarīgi. “Tas ir veids, kā mēs varam turpināt darbu, lai padarītu visu drošības vidi daudz drošāku mums, mūsu sabiedrībai, arī reģionā, kurā mēs saskaramies ar izaicinājumiem no mūsu kaimiņiem. Tāpēc mēs speram ļoti praktiskus soļus uz priekšu, atbalstot Ukrainas pievienošanos NATO, kā arī, protams, arī mūsu robežu stiprināšanā, izveidojot aizsardzības līnijas,” klāstīja ministrs.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs žurnālistiem norādīja, ka aizsardzība balstās uz trim pīlāriem. Pirmais pīlārs ir vēlme aizsargāties. “Ja mums ir gatavība aizsargāties, tad mēs visi esam gatavi aizsargāt savas valstis,” uzsvēra Pevkurs.
Otrais pīlārs ir gatavība aizsardzībai. “Tas ir tas, ko mēs darām visās mūsu valstīs. Mēs redzam, ka visas mūsu valstis ir palielinājušas aizsardzības izdevumus. Igaunijā šogad tie ir 3,2%. Latvija un Lietuva arī tuvojas tuvākajos gados sasniegt 3% no IKP,” uzsvēra Igaunijas ministrs.
Igaunija ir attīstījusi daudzas citas spējas, piemēram, raķetes, jūras mīnas un tā tālāk, bet to saraksts varētu būt ļoti garš. Piemēram, tikai pagājušajā gadā Igaunija iegādājās vairāk munīcijas nekā pēdējo 30 gadu laikā kopumā, skaidroja Pevkurs.
Trešais pīlārs ir aizsardzības operācijas reģionālā un starptautiskā mērogā. Reģionālā operācija ir tieši tas, ko Baltijas valstu ministri šodien apsprieda. Un viens no labākajiem piemēriem bija vienošanās par Baltijas aizsardzības līnijas izveidi, norādīja Pevkurs.
“Mēs visi saprotam, ka mēs nevaram mainīt savus kaimiņus. Baltkrievija un Krievija ir šeit, mēs to nevaram mainīt. Tas nozīmē, ka mums ir jāsaskaras ar visiem šiem draudiem, kas šobrīd Ukrainā ir pārvērtušies karā. Un, protams, mēs atbalstīsim Ukrainu. Bet, runājot par aizsardzības jomu, tas ir jautājums par aizsardzības gatavību. Tas ir jautājums par to, kā samazināt laiku, kas mums vajadzīgs, lai vajadzības gadījumā būtu gatavi,” norādīja Igaunijas ministrs.
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks savukārt norādīja, ka, ņemot vērā Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu, ir ļoti svarīgi turpināt Baltijas valstu sadarbību.
“Baltijas valstu sadarbībai ir jābūt spēcīgākai nekā jebkad agrāk. Mēs vienojāmies par Baltijas aizsardzības līnijas koncepciju. Tās mērķis ir kopīga pieeja attiecībā uz pretmobilitātes pasākumu kopuma izstrādi uz robežām ar naidīgām valstīm. Mūsu eksperti izstrādās principus, lai nodrošinātu labāku sadarbību aizsardzības jomā, lai apturētu ienaidnieka virzīšanos no pirmajiem centimetriem. Mēs arī esam vienojušies virzīties uz priekšu ar raķešu artilērijas “Himars” spēju attīstību,” uzsvēra Lietuvas ministrs.
