Baltijas valstīs var tikt izvietota NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas brigāde 4
NATO Sevišķi ātras reaģēšanas brigāde (VJTF) var tikt izvietota arī Baltijas valstīs kā drošības un atturēšanas garants, ja būs tāda nepieciešamība, atzinis alianses Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Salvatore Farina.
Viņš uzsvēra, ka VJTF pēc savas dabas ir tāda vienība, kura var tikt izvietota jebkur visā NATO teritorijā, atbildot uz jebkādu krīzi. “Kad to nepieciešams darīt, VJTF var izvietoties visur, ieskaitot Baltijas valstis,” atbildot uz aģentūras BNS jautājumu, Polijā notiekošo VJTF mācību “Brilliant Jump 16” laikā sacīja Farina.
Līdzīgu viedokli pauda arī Polijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Mečislavs Gocula, kurš uzsvēra, ka VJTF konceptā ietilpst arī Baltijas valstis. Viņš informēja, ka 2020.gadā VJTF sauszemes daļu komandēs Polija, šogad to dara Spānija, bet nākamajā gadā – Lielbritānija, un nav ne mazāko šaubu, ka vienība aizsargās visas NATO dalībvalstis.
Farina arī uzsvēra, ka NATO neizturas provocējoši, ir caurspīdīga un paredzama. “Mūsu mērķis ir aizsargāt [dalībvalstu] teritoriju, cilvēkus un vērtības. Tā ir aizsardzības alianses pēc savas būtības,” sacīja Apvienoto spēku Brunsumā komandieris.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka NATO ir piemērojusies jaunajai realitātei Eiropā, kad Krievija īsteno dažādas agresīvas darbības. Tāpat pamanītas tiek arī Krievijas provokācijas, kā, piemēram, pirms mēneša pieredzētie notikumi Baltijas jūrā. Farina norādīja, ka tas var novest pie nevajadzīgiem incidentiem.
“Mēs proporcionāli atbildam, lai varētu reaģēt uz apdraudējumu nākotnē, ja tāds radīsies. Tā nav provokācija. Es ticu, ka šī adaptācija ir proporcionāla un ir ļauj palīdzēt valstīm izvairīties no konfrontācijām. NATO jābūt spējīgai aizsargāties un atvērtai arī dialogam,” sacīja Farina.
Jau vēstīts, ka NATO Reaģēšanas spēku (NRF) Sevišķi ātrās reaģēšanas brigādē (VJTF) Latviju nākamgad pārstāvēs aptuveni 160 karavīru liels kontingents.
NATO NRF VJTF veido daudznacionāla brigāde – aptuveni 5000 karavīru, kurus atbalsta jūras, gaisa un speciālo operāciju komponente. Daži šīs vienības elementi spēj izvērsties divu trīs dienu laikā. Latviju nākamgad šajā vienībā pārstāvēs aptuveni 160 karavīru liels kontingents.
Savukārt šogad NATO Reaģēšanas spēku sastāvā kopumā iekļauti 527 Latvijas karavīri – Jūras spēku flotiles kuģis ar 45 karavīru komandu 2.pastāvīgajā jūras pretmīnu kuģu grupā, Militārās policijas vads 37 karavīru sastāvā un 140 karavīru lielā kājnieku rota Apvienoto reaģēšanas spēku sastāvā Tūlītējas reaģēšanas spēkos, kā arī 240 karavīru lielais Latvijas kontingents (kājnieku rota, kaujas atbalsta elementi, štāba personāls) Baltijas bataljona sastāvā un Speciālo operāciju vienība ar 65 karavīriem Rezerves spēkos.
VJTF izveide tika uzsākta pēc Velsas samita 2014.gadā. Mācībās Polijā tiek pārbaudīta VJTF brigādes gatavība uzsākt dežūru. Šogad tajā iekļauti Spānijas, Lielbritānijas, Albānijas un Polijas karavīri.
