Baltijas valstīs uzlabojas mājokļu pieejamība 0
Baltijas valstīs uzlabojas mājokļu pieejamība, pirmdien, prezentējot jaunāko “Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības apskatu”, pastāstīja bankas vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
“Šā gada trešajā ceturksnī mājokļu pieejamības indekss Baltijas valstīs uzlabojās un visstraujākais uzlabojums – par 12 punktiem – ir bijis Rīgā, sasniedzot 152 punktus, taču vispieejamākie mājokļi ir Tallinā, kur to pieejamības indekss ir 163,6 punkti. Viļņā mājokļu pieejamība starp Baltijas valstīm ir viszemākā – 113 punktu,” teica Strašuna.
Viņa norādīja, ka Rīgā mājokļu pieejamību ietekmēja vairāki faktori, tostarp Rīgā mājokļu pieejamība uzlabojās, galvenokārt pateicoties straujākam procentu likmju kritumam, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni saruka par 47 bāzes punktiem, kā arī mājokļu pieejamību veicināja neliels algu kāpums – par 0,5%, salīdzinot ar šā gada otro ceturksni, un dzīvokļu cenu samazināšanās.
Vienlaikus ekonomiste atzina, ka procentu likmju samazinājums ir īslaicīgs efekts. “Pašreizējās procentu likmes ir zemas, pateicoties ļoti zemai EURIBOR likmei, bet tas ir īslaicīgs efekts. EURIBOR zemās likmes ir saistītas ar eiro zonas nedienām un, līdzko eiro zonas problēmas tiks atrisinātas, pieaugs arī procentu likmes,” uzsvēra Strašuna.
Tāpat viņa sacīja, ka laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai mājokļa iemaksai Rīgā, ir sarucis par 2,5 nedēļām. “Lai sakrātu pirmajai iemaksai mājokļa iegādei, atvēlot 30% no mēneša ienākumiem, jebkurā Baltijas valstī ir nepieciešami vairāk nekā divi gadi. Tallinā pirmajai iemaksai ir jākrāj 25,8 mēneši, Rīgā – 26,3, bet Viļņā uzkrāšanas laiks ir visgarākais – 36,9 mēneši,” sacīja “Swedbank” vecākā ekonomiste un pieļāva, ka pirmās iemaksas uzkrāšanas laiks varētu būt vēl lielāks, ja, krājot mājoklim, paralēli tiek maksāta īre arī par pašreizējo dzīvesvietu.
Strašuna arī pastāstīja, ka Rīgā iedzīvotājiem mājokļi kļūtu nepieejami, ja par 34% samazinātos mājsaimniecību ienākumi vai par 52% palielinātos mājokļu cenas, vai arī procentu likmes pieaugtu par 3,7 procentpunktiem. “Ja pirmās no šīm divām iespējām ir gandrīz nereālas, tad procentu likmju pieaugums par 3,7 procentpunktiem nav nemaz tik daudz, lai gan viena gada laikā mēs to, visticamāk, nepieredzēsim,” prognozēja “Swedbank” pārstāve.
Tāpat viņa piebilda, ka īres ienesīgums dažādos mājokļu segmentos ir samērojams ar valsts vērtspapīru ienesīgumu. “Īres ienesīgums dažādos mājokļu segmentos ir aptuveni 4–5%, kas pašlaik ir samērojams ar valsts vērtspapīru ienesīgumu, taču ir lielāks nekā ienesīgums depozītiem,” teica Strašuna.
Vienlaikus viņa arī uzsvēra – lai gan īres ienesīgums ir lielāks nekā depozītu likmes un aptuveni samērojams ar Latvijas valsts vērtspapīru ienesīgumu, investori izīrēšanā bez noteiktām zināšanām, piemēram, likumos, var saskarties ar lielākām izmaksām. “Tāpat investoriem, ieguldot izīrēšanā, jārēķinās, ka nekustamais īpašums ilgtermiņā prasa ieguldījumus, lai saglabātu tā vērtību, un jo mazāks ir izīrējamo dzīvokļu portfelis, jo lielāki izdevumi uz vienu vienību. Tāpat dzīvokļiem ir zema likviditāte, jo to pārdošana prasa laiku un aizņemoties pašu kapitāls ir pakļauts lielākam riskam nekustamā īpašuma cenu svārstību dēļ,” paskaidroja “Swedbank” ekonomiste.
Savukārt, veroties no patērētāju puses, pirms izdarīt izvēli par labu dzīvokļa pirkšanai vai īrēšanai, ir jāizsver ļoti daudzi faktori. “Par labu dzīvokļa pirkšanai runā tas, ka pirkt dažreiz ir lētāk, jo īpaši, ka dzīvo mājoklī vismaz 5–10 gadu un nekustamā īpašuma cenas aug, savukārt pirkšanas negatīvie aspekti ir mazākas manevra iespējas (piemēram, pārcelšanās), jākrāj pirmajai iemaksai un nevar paņemt kredītu ar algu aploksnē, kā arī ir jāuzņemas ilgtermiņa saistības un nekustamā īpašuma cenu risks,” klāstīja Strašuna, taču piebilda, ka pašlaik starpība starp dzīvokļa iegādi un īrēšanu gada maksājumos nav liela un tā ir atkarīga no termiņa un procentlikmes.
“Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks norādīja, ka nevar cerēt uz to, ka ilgākā laika posmā procentu likmes saglabāsies zemas. “Nav ko cerēt, ka nākamajos desmit gados EURIBOR likme saglabāsies šajā līmenī, līdz ar to klientiem, iegādājoties mājokli, ir jāapsver ņemt fiksēto vai mainīgo procentu likmi. Skaidrs, ka pašlaik fiksētā procentu likme būtu dārgāk, taču nav zināms, kā situācija mainīsies piecu gadu perspektīvā,” atzina Kazāks.
Pēc aktīvu apmēra “Swedbank” ir lielākā banka Latvijā.
