Mazinās atkarību no Krievijas: Baltijas valstis sinhronizē elektrotīklus ar Eiropu 0
Eiropas Komisija, Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ceturtdien, 28.jūnijā, Briselē parakstīja politisku vienošanos par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu.
Dokumentu parakstīja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass un Polijas valdības vadītājs Mateušs Moraveckis. Parakstītais dokuments apstiprina Baltijas valstu politisko lēmumu līdz 2025. gadam atslēgties no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, un sinhronizēties ar Eiropas energosistēmu, lai samazinātu atkarību no Krievijā esošās infrastruktūras.
Lietuva un Polija līdz šim bija iestājušās par to, ka sinhronizācijai pietiek ar pašreizējo 1000 megavatu savienojumu “LitPol Link” starp abām šīm valstīm, bet Latvija un Igaunija aizstāvējušas viedokli, ka drošu piegāžu garantēšanai vajadzīgas divas līnijas. Projekta tehniskajos pētījumos tika izvērtēti trīs iespējamie scenāriji – vai nu viens, vai divi savienojumi starp Lietuvu un Poliju, vai arī pašreizējais starpsavienojums kopā ar līdzstrāvas jūras kabeli starp Poliju un Lietuvu.
Kā dienu pirms dokumenta parakstīšanas paziņoja Lietuvas prezidentes ārlietu padomnieks Nerijus Aleksejūns, sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu tiks izmantots pašreizējais Lietuvas un Polijas elektrotīklu starpsavienojums “LitPol Link”, vienlaikus paredzot arī rezerves savienojumu, izvietojot jaunu zemūdens kabeli starp Poliju un Lietuvu. “Paredzēts, ka sinhronizācija tiks veikta caur Poliju, izmantojot pirmo “LitPol Link” līniju un pievienojot papildu lietas, tajā skaitā rezerves savienojumu, kondensatorus un citus tehniskos risinājumus,” teica Aleksejūns. Pēc viņa sacītā, noteikts arī “ļoti skaidrs laika ietvars – 2025. gads kā pēdējais termiņš”.
Kā teikts Eiropas Komisijas paziņojumā, vakar parakstītais politiskais ceļvedis sagatavo augsni projekta praktiskajai īstenošanai. Pirmā darbība ir eletro-enerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla procedūras sākšana šā gada septembrī, veicot pirmo tehnisko soli Baltijas valstu iekļaušanai Eiropas kontinentālajā elektrotīklā. Sinhronizācijas process ir ļoti svarīgs, lai pabeigtu Baltijas valstu integrēšanu Eiropas energosistēmā, vairojot ES vienotību un enerģētisko drošību.
Pateicoties nesen izveidotajiem starpsavienojumiem, Baltijas valstu reģions, kas agrāk bija enerģētiski izolēta teritorija, šobrīd ir savienots ar Poliju (LitPol Link), Zviedriju (Nordbalt) un Somiju (EstLink 1 un EstLink 2). Šos projektus bija iespējams īstenot ar ES atbalstu. Enerģētikas projekti, kas iekļauti EK kopīgu interešu projektu sarakstā, ir tiesīgi saņemt finansējumu arī no Eiropas infrastruktūras savienošanas plāna.
“Mēs strādājām deviņus gadus, lai sagatavotu šo vienošanos,” pēc tās parakstīšanas teica Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, piebilstot, ka saikne ar Krievijas infrastruktūru ir “pēdējais dzirnakmens pie mūsu kājas, neļaujot mums iegūt reālu neatkarību enerģētikas jomā”. “Tagad šantāžas paņēmiens, ko Krievija izmantoja mūsu politiķu uzpirkšanai un mūsu politikas ietekmēšanai, vairs nepastāv,” uzsvēra Lietuvas prezidente.
