Cilvēktiesību organizācija “Amnesty International” (“AI”) atzinusi Baltijas valstis par pozitīvu piemēru cilvēktiesību jomā salīdzinājumā ar NVS valstīm. Ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli pērn pasaulē Latvija pieminēta vienā teikumā.

Lasītākie

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

Lasīt citas ziņas

“Grūti nosaukt vienu no NVS valstīm, kurā svaru kausi cilvēktiesību ievērošanas jomā būtu par labu tām. Baltijas valstis, kaut arī nav NVS, var rādīt pozitīvas attieksmes piemēru pret cilvēktiesībām, kaut arī tur ir sabiedrības grupas, kuras ir neapmierinātas ar esošo situāciju,” ziņojuma prezentācijā sacījis “AI” Eiropas un Centrālāzijas programmas direktors Džons Dālhīzens. Ikgadējā ziņojumā Latvijas vārds ir pieminēts, tikai atsaucoties uz to, ka Latvija ir starp valstīm, kas uzņēmušas bijušos Gvantanamo bāzes ieslodzītos, kas tiek pozitīvi novērtēts. 2009. gadā “Amnesty International” ziņojumā bija pieminējusi Latviju kā vietu, kur pret krievvalodīgajiem tiek īstenota lingvistiskā diskriminācija, ka nepilsoņi nevar piedalīties vēlēšanās, nevar ieņemt amatus valsts pārvaldē. “Ņemot vērā 2009. gada ziņojuma kontekstu, es priecājos, ka “AI” izpratusi, kāda Latvijā ir patiesā situācija cilvēktiesību jomā,” jaunāko ziņojumu vērtēja Saeimas Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Viņa atgādināja, ka bieži Krievija savā retorikā kā starptautiskā spiediena instrumentu izmantojusi cilvēktiesību jautājumu. “Izsaku atzinību “AI”, ka tā izvērtējusi faktus, ka Latvijā ar cilvēktiesībām viss ir kārtībā, un arī tā ir atzinība kā ES dalībvalstij,” teica I. Mūrniece, uzsverot, ka cilvēktiesību problēmas var meklēt tādās valstīs kā Krievija un Baltkrievija.

Ziņojumā atsevišķa sadaļa veltīta Lietuvai, kurā tiek uzsvērts, ka kaimiņvalstī uzsāktajai kriminālizmeklēšanai par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes iespējamajiem slepenajiem cietumiem draudējusi slēgšana. Tāpat Lietuva tiek pieminēta seksuālo minoritāšu diskriminācijas kontekstā. Savukārt Igaunija ziņojumā pieminēta kā valsts, kas iestājusies par ANO īpašā ziņotāja nosūtīšanu uz Mjanmu, kurai bieži ir pievērsta uzmanība cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.