Baltijas valstis paziņojušas Krievijai un Baltkrievijai, ka izstājas no Maskavas kontrolētā elektrotīkla: “Mēs demontēsim pēdējos fiziskos savienojumus” 186
Kā vēsta medijs “Associated Press“, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstu elektrotīklu operatori otrdien oficiāli paziņojuši Krievijai un Baltkrievijai, ka tās izstāsies no 2001. gadā noslēgtā līguma, saskaņā ar kuru visas trīs Baltijas valstis ir pieslēgtas Maskavas kontrolētajai elektroenerģijas pārvades sistēmai.
Baltijas valstis jau ir pārtraukušas pirkt elektroenerģiju no Krievijas. Un saskaņā ar plānu, par kuru tika paziņots pagājušajā gadā kā par daļu no pasākumiem, lai pārtrauktu saikni ar Maskavu pēc tās iebrukuma Ukrainā, tās nākamā gada februārī pārvietos savus tīkla pieslēgumus uz galveno kontinentālās Eiropas enerģētikas tīklu, lai izbeigtu jebkādu atkarību no Krievijas.
Igaunijas komunālo pakalpojumu operatori Elering, Latvijas AST un Lietuvas Litgrid paziņoja, ka otrdien Latvijas galvaspilsētā Rīgā tika parakstīts paziņojums par izstāšanos. Kopīgā vienošanās ar Maskavu un Minsku beigsies 7. februārī, un nākamajā dienā Baltijas sistēmas tiks atslēgtas no tīkla.
“Mēs atslēgsim un demontēsim pēdējos fiziskos savienojumus ar Krievijas un Baltkrievijas tīkliem,” sacīja “Litgrid” izpilddirektors Rokas Masiulis, nosaucot šo soli par “ambiciozu enerģētiskās neatkarības projektu”.
Baltijas valstis pašlaik nepērk elektroenerģiju no Krievijas, bet joprojām ir fiziski savienotas ar tīklu, kurā elektroenerģijas frekvenci kontrolē Maskava saskaņā ar 2001. gada BRELL nolīgumu. Baltijas valstu sistēmas plāno sinhronizēties ar kontinentālās Eiropas sistēmu 2025. gada 9. februārī. Abas sistēmas izmanto 50 Hz maiņstrāvu.
“Sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu ļaus nodrošināt neatkarīgu, stabilu un uzticamu Baltijas valstu elektrotīklu frekvences kontroli un palielinās enerģētisko drošību reģionā,” sacīja Igaunijas tīkla operators Elering.
Igaunija, Latvija, Lietuva, Lietuva un Polija 2019. gadā vienojās ar Eiropas Savienības izpildkomiteju koordinēt Baltijas valstu pieslēgšanu ES elektrotīklam līdz 2025. gada beigām. Tomēr Krievijas karš Ukrainā lika Baltijas valstīm projektu paātrināt.
Pārejas datums 2025. gada februārī bija kompromisa variants. Lietuva vēlējās, lai enerģētiskā izeja notiktu jau šogad, atsaucoties uz Maskavas neuzticamību un tās agresiju Ukrainā. Igaunija iebilda pret ātrāku atslēgšanos, apgalvojot, ka, pārejot pārāk ātri, tā varētu piedzīvot elektroenerģijas padeves pārtraukumus.
“Baltijas elektroenerģijas tirgus ir pielāgojies un darbojas bez elektroenerģijas importa no Krievijas,” teica Latvijas AST priekšsēdētājs Rolands Irklis.
“Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir pilnībā pārtraukusi elektroenerģijas importu un eksportu no Krievijas un Baltkrievijas, un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir pēdējais solis, lai panāktu valsts neatkarību elektroapgādes jomā,” teica Irklis.
