Putins varētu mēģināt pārbaudīt NATO vienotību ar provokācijām vai pat tiešu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm. Iespējamie scenāriji 122
Drošību NATO pierobežas valstīs tagad nosaka Krievijas karš Ukrainā. Reģionā pieaug bažas, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ar provokācijām var mēģināt pārbaudīt NATO reakciju vai pat īstenot tiešu uzbrukumu Baltijas valstīm, raksta The Financial Times.
Pēdējos mēnešos ir izskanējuši vairāki brīdinājumi par iespējamo Krievijas uzbrukumu NATO dalībvalstīm tuvāko desmit gadu laikā.
Trauksmi izplatīja ne tikai Viļņa, Rīga un Tallina, bet arī ministri Stokholmā, Berlīnē un Londonā, visi norādot uz iespējamu konfrontāciju divu līdz astoņu gadu laikā.
“Trīs Baltijas valstis – ar to nelielo teritoriju un šauro sauszemes saikni ar pārējo NATO – uzskata par vietu, kur Putins varētu mēģināt pārbaudīt alianses vienotību ar destabilizējošām provokācijām vai pat tiešu militāru uzbrukumu,” teikts rakstā.
Šīs bažas pastiprina izredzes, ka pēc ASV prezidenta vēlēšanām Baltajā namā atgriezīsies Donalds Tramps.
Bijušais Latvijas Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš uzskata, ka Krievija varētu izmantot Trampa prezidentūru, lai parādītu, ka NATO ir pilnībā sašķelta, un vieta, kur to darīt, ir Baltijas valstis.
Kažociņš saskata divus iespējamos notikumu attīstības scenārijus. Pirmais ir tāds, ka Krievija gūst panākumus Ukrainā un mēģina izmantot novājinātos Rietumus.
“Veids, kā to izdarīt, ir ātrs coup de main [pārsteiguma uzbrukums] Baltijas valstīm un reāli kodoldraudi, kas tam sekotu,” viņš saka.
Otrs scenārijs: ja Ukraina un Rietumu vienotība saglabāsies, Krievija var mēģināt novērst uzmanību ar provokācijām , izmantojot desmitiem hibrīduzbrukumu variantus – sākot ar sabotāžu un slepkavībām un beidzot ar vietējo krievvalodīgo iedzīvotāju satraukšanu.
Tajā pašā laikā, pateicoties dalībai NATO, Baltijas valstis šobrīd ir lielākā drošībā, kā nekad agrāk.
“Vēl pirms dažiem gadiem NATO plāns trīs Baltijas valstu aizsardzībai paredzēja vispirms ļaut Krievijai tās okupēt un pēc tam pēc dažiem mēnešiem masveidā izstumt savu armiju. Šodien stratēģija ir aizsargāt NATO teritoriju “no pirmā centimetra” un neļaut Krievijas iebrucējiem iznīcināt pilsētas, kā tas notika Ukrainā. Tas padarītu Krievijas uzbrukumu ārkārtīgi sarežģītu un dārgu,” raksta izdevums.