Baltijas valstis ir vairāku digitālo jomu “pionieri” Eiropā un pasaulē, atzīst vācu eksperti 0
Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, Baltijas valstu, tostarp, Latvijas digitālie uzņēmēji un to produkti iekaro vācu tirgu, portāls “LA.lv” noskaidroja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamerā (AHK).
AHK pārstāvis Andrejs Mēters norāda, ka šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, Vācijā.
Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.
Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.
Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs atzina, ka Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni.
“Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē.”
“Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai.”
AHK vadītājs Florians Šrēders sacīja, ka Baltijas valstis neapšaubāmi ir Eiropas un pasaules pionieri vairākās digitālajās jomās, īpaši e-pārvaldē, kas iedzīvotājiem rada daudz priekšrocību.
Ziemeļreinā-Vestfālenē un Vācijā administrācijai un inovatīviem uzņēmumiem ir daudz iespēju izmantot kopīgus projektus, atzina F. Šrēders.
AHK sadarbībā ar Ziemeļreinas-Vestfālenes attīstības aģentūru „NRW.Invest“ organizētais samits apliecināja, ka Vācijā ir liela interese arī par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas digitālajiem risinājumiem, it īpaši e-pārvaldē, kurā Baltijas valstis tiek uzskatītas par vadošajām Eiropā.
Arī Baltijas valstu pieredze kiberdrošības un Viedo Pilsētu jomā piesaistīja ievērības cienīgu uzmanību.
Uz Baltijas un Latvijas uzņēmumu iespējām Vācijas tirgū norādīja arī “Accenture Latvija” Drošības pakalpojumu nodaļas vadītājs Intars Garbovskis.
“Šis forums viennozīmīgi bija ļoti noderīgs, lai gūtu priekštatu par Vācijas organizāciju un uzņēmumu redzējumu un interesi attiecībā uz sadarbību ar Baltijas valstīm digitalizācijas un kiberdrošības jomās.”
“Bija skaidri redzams, ka Baltijas valstīs paveiktais šajās jomās tiek augstu novērtēts, kas ir būtisks priekšnoteikums sadarbībai nākotnē,” sacīja Garbovskis.
„Esam gandarīti, ka Vācijas-Baltijas digitālā samita ietvaros bija iespēja tikties ar Vācijas pārstāvjiem un sadzirdēt viņu vajadzības. Bijām patīkami pārsteigti par Vācijas pārstāvju atvērtību un gatavību sadarboties ar Latvijas uzņēmumiem e-pārvaldes jomā. Šī bija lieliska iespēja vēlreiz apliecināt, ka Latvijai IT jomā ir izcili sasniegumi,“ uzsvēra Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja.
To, ka Latvijas uzņēmumiem ir nepieciešams un arī pastāv iespēja skatīties Vācijas virzienā atzina arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Edmunds Beļskis.
„Digitālai samits paver Latvijas IKT uzņēmējiem jaunas iespējas palielināt eksporta apjomus, piedāvājot modernākos IT risinājumus, kas balstīti mākslīgā intelekta un moderno telesakaru tehnoloģijās” uzsver Beļskis.
Baltijas delegācijas sastāvā bija vairāk nekā 60 uzņēmumu pārstāvju, tostarp no tādiem Latvijas uzņēmumiem kā „Tilde“, „3D dati“, „Accenture Latvija“, „Latvijas Mobilais telefons“, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs.
Samitā notika arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministra un Baltijas valstu IKT politikas veidotāju četrpusējās tikšanās.
Latviju tajā pārstāvēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Beļskis, Igauniju – Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas valsts sekretāra vietnieks Viljars Lubi, Lietuvu – ekonomikas ministra vietnieks Elijuss Čivilis.
Tikšanās laikā tika apspriesti abpusēji izdevīgi sadarbības aspekti. Baltijas valstu pārstāvji apliecināja gatavību dalīties pieredzē efektīvas e-pārvaldes un publisko pakalpojumu digitalizācijā.
Savukārt Vācijas puse izteica priekšlikumu veicināt reģiona digitālo transformāciju un sadarboties „Industrija 4.0″ ieviešanā.
Dīseldorfa kā pirmā Vācijas-Baltijas Digitālā samita norises vieta nav izvēlēta nejauši – nevienai citai Vācijas valstij nav tik liela IKT uzņēmumu blīvuma – sākot ar vidējiem IT uzņēmumiem, programmatūras izstrādātājiem līdz telekomunikāciju milžiem.
Samitā bija pārstāvēti arī tādi pasaules mēroga IKT spēlētāji, kā piemēram, „Adesso“, „Deutsche Telekom“, „G DATA“ un „Materna“.
Samita otrajā dienā Baltijas valstu delegācija apmeklēja vairākus Ziemeļreinā-Vestfālenē bāzētus uzņēmumus. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvjiem Leverkūzenē bija iespēja klātienē gūt priekšstatu par pasaulslavenā farmācijas uzņēmuma „Bayer“ tehnoloģisko attīstību un nākotnes vīziju.
Dīseldorfā apmeklējot multinacionālā telekomunikāciju konglomerāta „Vodafone“ Vācijas uzņēmumu, tajā tika demonstrēti jaunākie sasniegumi 5G tehnoloģiju testēšanā un pašbraucošo auto attīstībā.
Tikmēr viena no labākajiem Vācijas futbola klubiem – Menhengladbahas „Borussia“ – pārstāvji demonstrēja paveikto e-sporta attīstībā un digitālo tehnoloģiju izmantošanā sportā.
Vācija Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa jeb DESI (Digital Economy and Society Index) ziņojumā ierindojas 11. vietā. Tiešsaistes pirkumu ziņā valsts pat ir trešā vieta ES28 (82%) un Vācijas pilsoņi un uzņēmumi aktīvi nodarbojas ar e-komercijas iespējām.
Taču E-pārvaldes lietotāju ziņā Vācijā ir viena no sliktākajām situācijām Eiropā.
Igaunija atbilstoši DESI ziņojumam ieņem pirmo vietu ar 95% e-pārvaldes lietotāju, Lietuva – ierindojas 6. vietā ar 80% un Latvija 10.vietā ar 77%, Vācija ieņemt tikai 26.vietu starp ES valstīm ar 40%.
Tāpēc daudzas iestādes un uzņēmumi Vācijā vēlas mācīties no Baltijas pieredzes, kā arī meklē partnerus tādās jomās kā e-pārvaldība, kiberdrošība u.c..
Turklāt urbanizācija, loģistika un vides vajadzības liek valstij lielā mērā ieguldīt viedās tehnoloģijās, īpaši viedos pilsētu un enerģijas risinājumos.
