Baltijas valstis februāra sākumā atslēgsies no Krievijas energosistēmas. Vai vēsturiskā notikuma laikā būs elektroapgādes traucējumi? 181
Pavisam drīz – no 2025.gada 7. līdz 9.februārim Baltijas valstu energosistēmas atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kontinentālās Eiropas energosistēmai, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Ko tas nozīmēs Latvijai, kam pārejas laikā jābūt gataviem iedzīvotājiem un kā tas viss ietekmēs uzņēmumu AS “Sadales tīkls”? Šos jautājumus TV24 raidījumā “Uz līnijas” komentēja viesis – AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, kurš sīkāk skaidroja gaidāmā vēsturiskā elektroenerģijas nozares notikuma būtību.
“Es domāju, ka tas ir tāds pareizs lēmums, kas gribot negribot mums – Baltijas valstīm – bija jādara. Kā jau esmu teicis, tad tas ir kā dzīvot komunālajā dzīvoklī ar huligānu, kas varbūt tev nes pārtiku un ir nedaudz ērti, bet tu nekad nezini, kas tev būs rītdien?! Tātad mums ir jāpieslēdzas Eiropai. Protams, tur ir savi riski un savi izaicinājumi, bet tā ir vienkārši lieta, kas ir jādara. Un mums ir jāskatās, lai mēs tos visus riskus minimizētu un būtu pēc iespējas drošāki,” komentēja Jansons TV24 raidījumā.
AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs pauda viedokli, ka Latvijā no enerģētikas viedokļa esot vislabākā situācija Baltijas valstīs.
“Mums ir ļoti decentralizēts un difersificēts enerģijas portfelis. Mums ir modernas un efektīvas termoelektrostacijas, mums ir hidroelektrostacijas, mums ir samērā daudz saules [paneļu] parki un palēnām nāk iekšā arī vēja parki. Raugoties no tādas energoneatkarības prizmas, mēs esam, es teiktu, vislabākajā situācijā. Un, protams, tad mūsu kaimiņiem ir jāskatās arī starpsavienojumi, lai tie būtu droši un lai nebūtu enkuru stāsts Nr.2. Un ir prieks, ka ir iesaistīti bruņotie spēki [NBS], kas to infrastruktūru arī uzturēs (uzmanīs). Tā ir lieta, kas ir jādara, protams, tā nāk līdzi ar saviem izaicinājumiem,” sacīja Jansons par Baltijas energosistēmas atslēgšanos no Krievijas energosistēmas šogad februārī.
TV24 raidījumā tika vērsta uzmanība arī uz brīdinājumiem no amatpersonu puses, ka Latvijas iedzīvotājiem šajā energosistēmas atslēgšanas periodā būs jārēķinās ne tikai ar “dezinformācijas vilni”, bet arī ar traucējumiem elektroapgādē. Vai varam būt droši, ka nebūs nekādi traucējumi tad, kad Latvijas, Lietuva un Igaunija atslēgsies no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka?
Uz šo TV24 raidījuma vadītāja jautājumu Jansons atbildēja, sakot: “Teiksim tā, normālā situācijā energosistēma ir droša. Tā ir droša ar dažādām drošības pakāpēm. Ja nenotiek milzīgas kataklizmas vai diversijas, tad mēs esam drošā situācijā. Protams, mūsdienās pilnīgi droši nav nekas! Bet tad ir jautājums – kādus riskus mēs prognozējam? Es teiktu tā – sistēma ir droša, mums ir vairāki starpvalstu savienojumi. Latvijā ir ļoti daudz energojaudas, arī Baltijā ir energojaudas, tā ka tādām milzīgām problēmām nevajadzētu būt,” cerību pauda AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Jansons.
Kā portālu LA.LV šā gada 6. janvārī informēja AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) pārstāvji, tad 2025.gada februārī Baltijas valstu energosistēmas atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kontinentālās Eiropas energosistēmai, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu.
Šis ir pēdējās desmitgadēs vērienīgākais energoneatkarības un vienlaikus reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas AS “Augstsprieguma tīkls” (AST), Lietuvas “Litgrid” un Igaunijas “Elering”. Baltija esot gatava pievienoties Eiropas energosistēmai, tā paziņojumā presei apliecināja “AST” valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Kopš 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmā. Lai tos novērstu, Baltijas energosistēmas atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pievienošanās Eiropas sistēmai notiks gandrīz gadu agrāk nekā plānots – 2025. gadā no 7. līdz 9. februārim.
Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori ir ieguldījuši lielu darbu 15 gadu garumā, lai šis process noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.
“Latvijas integrācija Eiropas energosistēmā, tāpat kā integrācija Eiropas Savienībā un NATO, ir izšķirīgi svarīga un loģisks nākamais solis ceļā uz pilnīgu energoneatkarību. Ciešā sadarbībā Baltijas pārvades sistēmas operatoriem ir izdevies veiksmīgi sagatavot šo vērienīgo Eiropas kopīgo interešu projektu ar nozīmīgu ES līdzfinansējumu, tādā veidā neradot būtisku ietekmi uz pārvades tarifu un elektroenerģijas cenām,” uzsver AST valdes priekšsēdētājs Irklis.
Atbilstoši Baltijas valstu sistēmas operatoru paziņojumam, BRELL līgums par Baltijas energosistēmu darbu Krievijas kontrolētajā IPS/UPS tīklā zaudēs spēku 2025.gada 7.februārī. Jau 2025.gada 8.februārī Baltijas operatori atslēgs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas energosistēmas no IPS/UPS tīkla, pārtraucot Baltijas 21 savienojumu ar Krievijas energosistēmu. Pēc tam tiks veikts Baltijas energosistēmas izolēta darba tests. Pēc testa pabeigšanas 2025.gada 9. februārī Baltijas valstu energosistēma plāno sinhroni pieslēgties kontinentālās Eiropas energosistēmai – sinhronizācija notiks pa Lietuvas – Polijas 400 kV gaisvadu elektropārvades līniju.
“Sinhronizācija” nozīmē, ka Baltijas un kontinentālās Eiropas energosistēmās ģeneratoru rotācijas frekvences tiks salāgotas, paaugstinot energosistēmas darbības stabilitāti. Patērētāji sinhronizācijas pārslēgumus nejutīs. Pārslēgšanās process ir saistīts ar paaugstinātu risku, bet ar speciālu energosistēmas režīmu riski ir akceptējami.
Īpaši sensitīviem patērētājiem šo risku pārslēguma laikā vēlams ņemt vērā.
AST valdes loceklis Gatis Junghāns apliecina, ka Somijas-Igaunijas starpsvienojuma ESTLINK-2 nepieejamība nekavēs sinhronizācijas norisi, kā arī neietekmē elektroapgādi reģionā. Tomēr Baltijas pārvades sistēmas operatori koordinācijā ar Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru tīklu (ENTSO-E) pārskata tehnisko realizāciju, izskatot iespēju izolētas darbības testu organizēt citā laikā pēc sinhronizācijas.
Lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, kopumā ir ieguldīts visu trīs Baltijas valstu operatoru liels darbs, tai skaitā Latvijā piesaistot vairāk nekā 300 milj. eiro Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu elektrotīkla infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu iegādei. Investīcijas Latvijā sasniedz 483 milj. EUR – gan līniju rekonstrukcijā, gan jaunajās iekārtās un IT sistēmās.
Lielākā daļa no šīm investīcijām tiek segtas ar ES līdzfinansējumu un sastrēgumu vadības ieņēmumiem, kas ļāvis mazinātu ietekmi elektroenerģijas pārvades uz tarifu.
Sinhronizācijas projekts neatstāj ietekmi uz elektroenerģijas tarifiem 2025. gadā, ņemot vērā, ka kopējās AST izmaksas regulatīvajā periodā līdz 2025. gadam jau ir ietvertas tarifā un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) tās ir apstiprinājusi 2023. gada 22. maijā. Šajā spēkā esošā tarifa aprēķinā ietverti jau īstenotie infrastruktūras projekti. Savukārt kopējā sinhronizāciju izmaksu ietekmes uz kopējo sistēmas pārvades pakalpojumu tarifu periodā no 2026. gada lēšami tikai ap 1%, kamēr uz sadales tarifu vien 0,25% apmērā.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvija ir pilnībā pārtraukusi elektroenerģijas importu un eksportu no Krievijas un Baltkrievijas, un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir pēdējais solis, lai panāktu valsts neatkarību elektroapgādes jomā.
Pilnu TV24 raidījumu “Uz līnijas” variet skatīties video šeit:
