Baltijas un Zviedrijas ārlietu ministri: Kāpēc mums jāaizstāv Eiropas sadarbība 1
Papildināta ar foto no pasākuma.
Mēs – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas ārlietu ministri – šodien pulcējamies Stokholmā, lai svinīgi atzīmētu 25 gadus kopš mūsu diplomātisko attiecību atjaunošanas – pēc tam, kad Igaunija, Latvija un Lietuva pēc padomju okupācijas bija atguvušas neatkarību.
Šo 25 gadu laikā mēs esam bijuši liecinieki, kā trīs Baltijas valstis attīstījušās par brīvām, demokrātiskām valstīm un līdzvērtīgām partnerēm Eiropas Savienībā.
Esam pieredzējuši, kā atjaunojās gadsimtos pastāvējušie ekonomiskie, kultūras un politiskie kontakti pāri Baltijas jūrai. Padomju laika apspiestību un dzelzs priekškaru nomainīja demokrātija un atklātība. Baltijas valstu drosmīgie pilsoņi vienojās demokrātijas un neatkarības aizstāvībai. Jau uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas Zviedrija aktīvi iesaistījās pārmaiņās un sabiedrības veidošanās procesā gan politiskajā līmenī, gan ar atsevišķu organizāciju un indivīdu ieguldījumu dažādās jomās.
1990. gadā toreizējais premjerministrs Ingvars Kārlsons (Ingvar Carlsson) aicināja uz Baltijas jūras valstu galotņu tikšanos Ronebijā (Ronneby), kurā Baltijas valstis pirmo reizi piedalījās zem saviem karogiem. Mūsu valstis ir savijušās ciešā sadarbībā. Baltijas jūra mūs vairs nešķir, bet vieno – gan plašajā Baltijas–Ziemeļvalstu sadarbībā, gan strādājot ar ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam, gan mūsu kopīgā darbā Eiropā.
Šie ieguvumi ir nepārtraukti jāaizstāv. Eiropa ir lielu izaicinājumu priekšā. Pēdējos gados Krievija ir atklāti izaicinājusi Eiropas drošības kārtību, prettiesiski anektējot Krimu un turpinot agresiju pret Ukrainu. Nevainīgi cilvēki, kas cietuši no barbariska terorisma, karš un konflikti ES dienvidu kaimiņvalstīs un nepārtrauktās bēgļu straumes ir liela pārbaude
ES vienotībai. Tajā pašā laikā britu tauta ir izvēlējusies aiziet no ES, un mēs to respektējam, lai arī ar nožēlu. ES un Lielbritānijai ir jāturpina uzturēt ciešas attiecības.
Šī nav pirmā reize, kad Eiropai un ES ir jātiek galā ar grūtiem uzdevumiem. Pirms mazāk kā desmit gadiem mēs piedzīvojām dziļu ekonomisku krīzi, no kuras lēnām atbalstam. Ar sarunām un
kompromisiem Eiropas Savienība vienmēr ir radusi iespējas un risinājumus problēmām. Globalizētajā pasaulē neviena valsts nespēj stāvēt pretī izaicinājumiem vienatnē – vai tie būtu saistīti ar miera un drošības garantēšanu, vai cīņu pret terorismu, vai bēgļu straumēm, vai apdraudējumu mūsu enerģijas drošībai, vai klimata pārmaiņām. Rezultātu mēs varam sasniegt
tikai ciešā savstarpējā sadarbībā.
Atsaucoties uz iepriekš minēto, mēs atbalstām ES un NATO valstu vadītāju kopīgo deklarāciju NATO Varšavas samitā un augstu vērtējam Baltijas un Ziemeļvalstu aizsardzības un drošības
politikas sadarbību. Zviedrijas nepievienošanās politika un Baltijas valstu dalība NATO ir atslēga mūsu reģionālajai un starptautiskajai drošības sadarbībai.
Ilgu laiku Baltijas valstis, jau būdamas ES un NATO dalībvalstis, bija kā izolētas enerģijas salas Eiropas Savienībā. 2015. gada decembrī tika atklāts stratēģiskais enerģijas infrastruktūras projekts Nordbalt, kas savieno Zviedrijas un Baltijas elektrības tīklus.
Nordbalt ir liela nozīme reģiona drošībai, tas palielina Baltijas valstu noturību pret draudiem un elektroapgādes drošību.
Šobrīd ir jāraugās nākotnē – ES ir jātiek galā ar esošajiem izaicinājumiem, īpaši jomās, kas ir svarīgas katram pilsonim. Ir jādiskutē par jautājumiem, kas mūs skar visvairāk. Tie ir jautājumi par demokrātijas attīstību Eiropā, par to, kā veidot drošāku Eiropas kontinentu, īpaši mums tuvākajā Eiropas daļā. Tas tāpat ietver jaunu darba vietu radīšanu un ilgtspējīgu
attīstību, sociālo atbildību, dzimumu līdztiesību un taisnīgumu – sociālu Eiropu.
ES ir vajadzīga kā vienojošs spēks, lai dotu ieguldījumu drošākā pasaulē. Tas attiecas uz ES spējām krīžu novēršanā un mūsu gatavību stāties pretī hibrīddraudiem, mūsu pasākumiem pret
radikalizāciju, arī gādājot par cilvēktiesību aizsargāšanu, sieviešu lomas stiprināšanu mieram un attīstībai. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka mēs veicinām demokrātiju, stabilitāti un ekonomisku
izaugsmi gan mūsu dienvidu, gan austrumu kaimiņvalstīs. Tāpēc ļoti būtisks ir ES atbalsts Austrumu partnerības valstīm. ES dialogam ar Krieviju jābūt skaidram un principiālam, un sankcijām ir jābūt spēkā līdz Krievija būs izpildījusi visus Minskas vienošanos
nosacījumus. Jāturpina stingrs atbalsts Ukrainai.
Arī enerģijas, klimata un vides jomās ES ir izšķiroša loma. Šo jautājumu pārrobežu raksturs prasa vienotu un ambiciozu klimata, enerģijas, kodoldrošības un vides politiku, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni nākamajām paaudzēm. ES Enerģētikas savienība, iniciatīvas atjaunojamās enerģijas, energosavienojumu, enerģijas efektivitātes un drošības jomā ir svarīgas, tāpat kā kopīga rīcība, lai radītu no toksiskām vielām brīvu vidi. Mums vajadzētu veicināt starptautisku standartu atzīšanu kodoldrošības jomā ar trešajām valstīm, lai izvairītos no iespējamiem pārrobežu kodoldraudiem, kas var rasties ES robežu tiešā tuvumā.
Šo iemeslu dēļ ir jāstiprina ES rīcībspēja ārpolitikā. Galvenā loma Eiropas ārējā un drošības politikā šeit ir nesen prezentētajai Eiropas globālajai stratēģijai.
Mēs ES sadarbojamies, lai rūpētos par mūsu vārda un preses brīvību un mūsu pamatvērtībām, ko patlaban izaicina dezinformācija un propaganda. Tas īpaši svarīgi ir šogad, kad Zviedrija atzīmē Preses brīvības akta 250 gadadienu un kad vienlaikus ir pagājuši 25 gadi, kopš Baltijas valstis atguva vārda un preses brīvību.
Kopš Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņemšanas ES 2004. gada maijā šajās valstīs esam pieredzējuši ievērības cienīgu attīstību. Ārvalstu tiešās investīcijas ir daudzkārt palielinājušās, īpaši no Zviedrijas, kas ir lielākais investors visās trijās valstīs. Bezdarbs ir mazinājies, un ir būtiski paaugstinājies dzīves līmenis. Tāpat ir pieaudzis vidējais dzīves ilgums un ievērojami palielinājies studentu skaits universitātēs un augstskolās.
Ir svarīgi atcerēties ES sadarbības rezultātā gūtos panākumus, īpaši attiecībā uz mūsu četrām valstīm. Mums ir jāizceļ pozitīvais, kas bieži tiek uztverts kā pats par sevi saprotams. ES paplašināšanās ir izrādījies viens no svarīgākajieminstrumentiem miera, izaugsmes un labklājības veicināšanā Eiropā. ES miera nodrošināšanas spējas ir izrādījušās vienas no
veiksmīgākajām pasaulē. Tādēļ ir svarīgi, lai ES arī turpmāk ir atvērta jaunām dalībvalstīm, kas izpilda ES izvirzītās prasības.
Mūsu reģiona ap Baltijas jūru pozitīvā attīstība ir cieši saistīta ar Eiropas integrāciju. Turpināsim attīstīt ES Ziemeļu–Baltijas valstu līmenī kopā ar mūsu Eiropas partneriem,
lai radītu stipru, vienotu un solidāru Eiropu.
Marina Kaljuranda (Marina Kaljurand), Igaunijas ārlietu ministre
Lins Linkevičs (Linas Linkevičius), Lietuvas ārlietu ministrs
Edgars Rinkēvičs, Latvijas ārlietu ministrs
Margota Valstrēma (Margot Wallström), Zviedrijas ārlietu minist
