Juris Lorencs: “Baltijas tīģeru” neveiksmīgais lēciens 0
Pretēji visām prognozēm 2019. gada Nobela Miera prēmija piešķirta nevis vides aktīvistei Grētai Tūnbergai, bet gan Etiopijas premjerministram Abijam Ahmedam Ali.
Kā teikts Nobela komitejas paziņojumā – “par viņa izšķirošo iniciatīvu atrisināt robežkonfliktu ar kaimiņu Eritreju”.
Norvēģijas Nobela komitejas vadītāja Berita Reisa-Andersena izteikusies, ka “mierīgai, stabilai un veiksmīgai Etiopijai būs daudzi pozitīvi blakusefekti”.
Kas tie par blakusefektiem? Dažas no asociācijām, kas nāk prātā “vidējam eiropietim”, izdzirdot vārdu Etiopija, ir sausums, bads, karš ar kaimiņvalsti Eritreju un bēgļi.
Pēdējos gados situācija mainījusies uz labo pusi, un šī procesa vainagojums ir 2018. gadā Saūda Arābijas pilsētā Džidā noslēgtais miera līgums Etiopijas un Eritrejas starpā.
Tomēr tas, no kā visvairāk baidās bagātā Eiropa, ir ne jau karš, bet gan Etiopijas nabadzība. Un pat ne pati nabadzība, bet gan iespējamie bēgļu plūdi ziemeļu virzienā. Lūk, galvenais “pozitīvais blakusefekts” – patlaban stabilās situācijas saglabāšana Āfrikas ragā pēc iespējas ilgāk, īss atelpas brīdis.
Pa to laiku Etiopijā tikšķ bumba ar laika degli: gan demogrāfiskā, gan ģeopolitiskā. Proti, šī valsts sākusi piepildīt ar ūdeni Āfrikā lielāko dambi, kas uzbūvēts uz Zilās Nīlas.
Formālais iemesls – elektrības ražošana, patiesais – lai dotu ūdeni savannai un paēdinātu 111 miljonu lielo nāciju. Kas notiks ar upes lejtecē esošo Sudānu un Ēģipti, tas Etiopiju īpaši neuztrauc. Galvenais, lai neizceltos bads un nemieri…
Tāpat nav brīnums, ka šī gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta trim amerikāņu zinātniekiem Abhidžitam Banerdžī, Esterei Diflo un Maiklam Krēmeram – par pētījumiem, kas veicinājuši nabadzības mazināšanu tā saucamajā trešajā pasaulē.
Patiesībā ne tik daudz mazinājuši nabadzību, cik mēģinājuši noskaidrot tās dziļākos cēloņus.
Bet ko tad labklājības oāze Eiropas Savienība? Izrādās, problēmu pietiek pat kontinenta Rietumos, nemaz nerunājot par jaunajām dalībvalstīm, Latviju ieskaitot.
Tiesībsargs Juris Jansons nupat iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra neatbilstību Satversmei.
Tā bāzes apmērs patlaban ir 64 eiro mēnesī. Ar šādu summu aizvadītajā gadā Latvijā bija jāiztiek 3500 cilvēkiem. Izgudrots pat īpašs termins – nabadzības riska slieksnis. 2017. gadā vienas personas mājsaimniecībai tas bija 367 eiro mēnesī.
Pēdējie pieejamie statistikas dati liecina, ka nabadzības riskam Latvijā pakļauti ap 23% iedzīvotāju. Bet kā lai raksturo slieksni, aiz kura dzīvo 3500 valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra saņēmēji?
Daudzas lietas atklājas salīdzinājumos. 367 eiro mēnesī vienam cilvēkam – Etiopijā tā būtu pieklājīga summa. Bet skaitļi ir nepielūdzami, un dažkārt tie uzdod nepatīkamus jautājumus.
Lūk, ES statistikas biroja “Eurostat” dati par nabadzības riskam pakļautajiem pensionāriem bloka dalībvalstīs 2018. gadā. Izrādās, visvairāk tādu bija Igaunijā – 54%. Seko Latvija ar 49%, tad Lietuva ar 42% un Bulgārija – 29%.
Savukārt Portugālē nabadzības riskam pakļauti 16% pensionāru, Polijā – 15%, Ungārijā – 10%, Grieķijā – 9%. Un tagad ieskatīsimies citos datos, proti, valstu iekšzemes kopprodukta apmēros, rēķinātos ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes.
Saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda datiem 2018. gadā tas bija: Portugāle – 23 200, Igaunija – 23 000, Grieķija – 20 400, Lietuva – 19 100, Latvija – 18 000, Ungārija – 15 900, Polija – 15 400, Bulgārija – 9300. Pirmais, kas krīt acīs, – lai gan kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Igaunijā jau ir par 10% augstāks nekā Grieķijā, nabadzībai pakļauto pensionāru īpatsvars Igaunijā, salīdzinot ar Grieķiju, ir sešas (!) reizes augstāks.
Formāli raugoties, Baltijas valstis kopš neatkarības atjaunošanas savā saimnieciskajā attīstībā spērušas milzu soļus uz priekšu. Savukārt sociālās nodrošinātības, taisnīguma un savstarpējās solidaritātes ziņā mēs velkamies pašā Eiropas astē.
Atliek tikai konstatēt, ka izslavēto “Baltijas tīģeru” lēciens uz priekšu patiesībā nav bijis visai veiksmīgs. Tāls, spēcīgs, iespaidīgs – to nevar noliegt. Bet vai pareizajā virzienā?
