Anda Buševica: Kuri no vēl nenosauktajiem Baltijas autoriem tiks izvēlēti tulkošanai pirmie? 0
Anda Buševica, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Ideja par Baltijas asamblejas balvu literatūrā dzima 1991. gadā, pacēlumā, kas valdīja pēc Baltijas valstu neatkarības izcīnīšanas un kurā arī rakstniekiem, dzejniekiem, folkloras pētniekiem bija būtiska loma.
Trīs gadus vēlāk Baltijas asamblejas balva tika iedibināta arī mākslā un zinātnē. Balva ir fiziski taustāma – statuete, naudas prēmija darba autoriem, taču jau no pirmsākumiem bija iecerēts, ka tieši sabiedrībai lielākais ieguvums būs godalgoto darbu tulkošana visās trīs Baltijas valstu valodās.
Pateicoties Igaunijas, Lietuvas, Latvijas Rakstnieku savienību nemitīgam atgādinājumam, pēc teju 30 gadiem pašsaprotamais ir noticis: jūlija beigās Viļņā notika triju Baltijas valstu kultūras ministru tikšanās, kurā tika noslēgts saprašanās memorands par godalgoto darbu tulkošanu un publicēšanu.
Līdz ar apņemšanos piešķirta arī naudas summa – 25 000 eiro, kas paredz, ka rekordtempā – jau līdz gada beigām – jāiznāk trim no līdz šim godalgotajiem darbiem.
Diemžēl internetā pieejamajā Baltijas asamblejas balvas literatūrā ieguvēju uzskaitījumā iztrūkst informācijas, par ko tieši laureāti attiecīgajā gadā nominēti, kuri ir tie darbi, uz kuru tulkojumiem latviešu, igauņu, lietuviešu valodā drīzumā mēs varētu cerēt.
Ceru, ka parakstītais memorands iedvesmos atjaunot arī Baltijas asamblejas balvas lapu, tāpēc raksturošu laureātu personības, kādas tās esmu iepazinusi dzīvē vai grāmatās.
Starp pirmajiem Baltijas asamblejas balvas literatūrā ieguvējiem – daudzu valodu zinātājs, kaismīgais atdzejotājs Uldis Bērziņš.
Vispār jau šai paaudzei piederīgie atdzejas milži latviešu literatūrā ir vismaz trīs, un viņi visi ir laureātu vidū: leišmalē, Mēmeles krastos, bērnību aizvadījušais Knuts Skujenieks, arī Pēters Brūveris – viņš dzeju lietuviski nevis lasīja, bet vārdoja kā buramvārdus, un tā šos dzejoļus joprojām prot nolasīt viņa meitas. Latviešu draugs, tulkotājs, dzejnieks, vienmēr literatūrā ieinteresētais Vlads Brazjūns.
Arvīds Jozaitis, kurš uzrakstījis grāmatu par Rīgu un latviešiem no ārpusnieka skatu punkta, piekrīti viņa “citas civilizācijas” raksturojumam vai ne. Jāna Kaplinska, Sigita Gedas, Jāna Krosa darbi, pateicoties mūsu lieliskajiem tulkotājiem Guntaram Godiņam (arī viņš laureātu vidū), jau pieminētajam Uldim Bērziņam, Maimai Grīnbergai, jau ir iznākuši latviski, neesmu gan pārbaudījusi, vai tieši godalgotie darbi.
Justīna Marcinkēviča godalgotā poēma “Carmina minora” Dainas Avotiņas atdzejojumā 2005. gadā iznāca latviski.
Lēlo Tungala Baltijas asamblejas balvu saņēmusi 2019. gadā, un pagājušajā gadā viņas “Biedrs bērns” kļuva par ļoti lasītu grāmatu ne tikai Igaunijā, bet arī Latvijā. Daces Meieres tulkojumā iznācis Sigita Paruļska romāns “Trīs sekundes debesu”.
Savukārt kaimiņiem tuvākajā laikā varētu būt iespēja iepazīt vairākus Latvijā tik veiksmīgās vēsturisko romānu sērijas “Mēs. Latvija. XX gadsimts” autorus – daudz tulkoto Noru Ikstenu, Māri Bērziņu, Ingu Ābeli un Gundegu Repši, arī viņi ir Baltijas asamblejas balvas ieguvēji.
Kuri no uzskaitītajiem vai vēl nenosauktajiem autoriem tiks izvēlēti tulkošanai pirmie?
Bažas rada nosauktie termiņi – piešķirtais finansējums jāliek lietā jau līdz gada beigām, tas nozīmē, ka tulkojamie darbi tiks izvēlēti, drīzāk vadoties no darba paveicamības kritērijiem.
Ieceres īstenošana prasa arī prasmīgu organizēšanu – sameklēt īstos tulkotājus, atdzejotājus, diemžēl medijos publicētajā ziņā neatradu informāciju ne par garantētu tulkojumu programmas turpinājumu, ne to, kā tas viss tiks koordinēts.
Viens no mērķiem, īstenojot Baltijas valstu literatūras tulkošanas ieceri, ir vienoti pārstāvēt Baltijas literatūru pasaulē.
Paralēli Baltijas asamblejas balvas godalgoto darbu tulkošanai plānots angliski izdot arī žurnālu “The Baltic Review”, triju Baltijas valstu literatūras apskatu.
Vai šī iecere palīdzēs arī latviešiem sevi ieraudzīt Baltijas reģiona kopībā?
Man pašai jāatzīst, ka visu, ko zinu par leišu vai igauņu dvēseles smalkumiem, temperamenta īpatnībām, vēstures līkločiem, esmu uzzinājusi, lasot viņu literatūru.
