Baltijas līnija Eiropas kartē 0
Divas dienas, katrā pa piecām stundām – tik ilgi no Viļņas līdz Tallinai braukuši ap 100 transporta un dzelzceļa nozares pārstāvju no Baltijas, Polijas un Eiropas Komisijas. Vilcienā, kas simboliski iezīmējis esošo Baltijas savienojumu, vēroti gan tā pašreizējie trūkumi, gan diskusijās apspriesta jaunā, Eiropas Savienības (ES) atbalstītā projekta “Rail Baltica” nākotne, kas ietver Lietuvu, Latviju, Igauniju un Poliju, kā arī Somiju, ko ar Baltiju savienotu prāmis no Helsinkiem.
Vairāk naudas nākamajai izpētei
Baltijas ekspresis ir viena no aktivitātēm, kas šajās dienās notiek Tallinā, kur Eiropas transporta lietu komisārs igaunis Sīms Kallass uzņem vairāk nekā 1000 Eiropas transporta nozares pārstāvju “TEN-T” jeb Eiropas transporta tīkla dienās, atklājot jauno Eiropas savienojumu karti, kurā iezīmēti visi 172 projekti, kuriem Eiropas Komisija (EK) ir paredzējusi naudu jaunajā, nākamajā septiņu gadu budžetā. “Rail Baltica” ir starp tiem.
Sagaidot Baltijas ekspresi Tallinā, S. Kallass turpat pie perona “TEN-T” dienu nojumē pasniedz apliecinājumu visu triju Baltijas valstu un Polijas satiksmes ministriju pārstāvjiem par papildu naudas piešķīrumu, Latvijai – 4,9 miljoni eiro turpmākajai projekta izpētei. Līdz šim “Rail Baltica” projektā ir noslēgusies pirmā izpētes daļa, ko līdzfinansējusi EK un kur ar savu daļu naudas piedalījušās visas trīs Baltijas valstis.
Latvijai, kā stāsta Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča, nākamie darbi ir tālāka jaunās līnijas detalizēta izpēte, jāveic ģeoloģiskie pētījumi un pavisam precīzi jāpasaka, kuri zemes gabali, būvējot sliedes, tiks skarti un kādi apstākļi būtu jāņem vērā. “Jākomunicē arī ar sabiedrību, lai ņemtu vērā cilvēku viedokli par trasi, līdz ar to šis būs sarežģīts darbs un tāpēc izmaksas ir lielākas,” skaidro I. Aleksandroviča.
Plānots, ka detalizēto izpēti sāks tuvāko nedēļu laikā, lai līdz 2015. gada beigām zinātu precīzu trases novietojumu un varētu sākt darbus kādā no tās posmiem. “Jāņem vērā, ka kopumā visa jaunā dzelzceļa izbūve prasīs, visticamāk, vairāk nekā desmit gadu, un, pēc šā brīža aplēsēm, mēs varētu visu pabeigt ap 2026. gadu. Taču to redzēsim pēc detalizētās izpētes, kad zināsim, kur tieši trasi novietosim, jo būtiski ir, kā labāk, ērtāk un efektīvāk savienot šo dzelzceļu ar Rīgas lidostu vai Rīgas ostu. Lai dzelzceļa investīcijas būtu lietderīgas un mēs kā pasažieri maksātu mazāk, mums jāmeklē veids, kā šo dzelzceļu varētu izmantot pēc iespējas vairāk lietotāju, arī komerctransports,” tā I. Aleksandroviča.
Pasažieri izvēlas ātrumu
Baltijas ekspreša Latvijas pasažieru grupā viens no tiem, kurš veicis visu garo ceļu no Viļņas līdz Tallinai, ir transporta jomas eksperts Artūrs Caune. Viņš secina, ka līnija tāda, kāda tā ir tagad, mūsdienu klientam nav interesanta: “Visilgākā stāvēšana bija Jelgavas stacijā, kur bija jāmaina lokomotīve. Tas nozīmē, ka šobrīd spēkā esošie likumi neļauj tā vienkārši aizbraukt no vienas valsts līdz otrai. Ceļā bijām vairāk nekā piecas stundas. Pietiekami garš laiks, lai domātu, vai es kā pasažieris vēlētos tik ilgi pavadīt transportā. No šāda viedokļa es tomēr droši vien labāk izvēlētos autobusu, kas šobrīd paradoksālā kārtā ir ātrāks.”
Taču to, ka tāda modernizēta Baltijas valstis savienojoša līnija būtu nepieciešama, A. Caune neapšauba: “Es personīgi šādu līniju vēlētos, jo man ikdiena ir saistīta ar darbu kaimiņvalstīs. Mēs dzīvotu arī cits citam tuvāk, draudzīgāk, mums rastos idejas, un kopumā kā Baltijas reģions mēs būtu konkurētspējīgāki.”
EK gaida valstu vienošanos
Baltijas ekspreša ideja, proti, ka būtu jātop līnijai, kas savieno agrāk PSRS ietekmes zonā izolēto Baltiju ar pārējo Eiropu, gaisā virmojusi un apspriesta jau deviņdesmitajos gados, taču tās attīstība notikusi ļoti lēni, šaubu un strīdu pavadīta. To, ka “Rail Baltica” projekts piedzīvo viļņveida entuziasmu, norāda arī EK eksperti.
Sākotnēji no visām iesaistītajām valstīm visaizrautīgākā bijusi Lietuva un visskeptiskākā Latvija, taču tagad aina esot pretēja. To atzīst arī projekta koordinators no ES puses Pavels Telička: “Kādu laiku bija grūtības sarunās ar Latviju, tad Lietuvu, tad radās šaubas Varšavai, taču galu galā valstis kaut kā tomēr ir tikušas un tiek galā. Bija daudz diskusiju par to, vai viss īstenojams saprātīgā laikā, savu diktēja arī krīze, kad, saprotams, nebija intereses būvēt ātrgaitas līniju. Ir dažādi politiķi, pa vidu vēlēšanas, vajadzēja runāt, vienoties.” P. Telička norāda, ka šobrīd izšķiroši valstīm ir vienoties par galīgo projektu un kopīgas organizācijas izveidošanu, kas atvieglotu ES naudas saņemšanu, pretējā gadījumā ES naudas iegūšana varētu būt apdraudēta.
ES koordinators neslēpj, ka sarunās par ciešāka savienojuma izveidošanu Baltijai ar Rietumeiropu savas intereses nav slāpējusi arī Krievija. “Es neteiktu, ka Krievija šo spiedienu īstenoja tikai Latvijas pusē. Tas taču skar industriju, ražotājus, lobiju, kuriem ne vienmēr Eiropas vai pat nacionālās intereses ir pirmajā vietā. Ja tas ir korekts, saprātīgs, objektīvs lobisms, man nav iebildumu, taču citādi ir, ja tas kļūst netīrs, negodīgs un tuvredzīgs. Protams, mēs arī paši esam runājuši ar Krievijas uzņēmumiem un esam pamanījuši gan ekonomiskās, gan ģeopolitiskās intereses, taču es neteiktu, ka tas kaut kādā veidā pārsniegtu robežas, tā ir daļa no spēles.”
Viedokļi
Eiropas transporta lietu komisārs Sīms Kallass: “No mana skatpunkta, viss notiek, kā plānots. Es zinu, ka ir dažādi viedokļi, taču pirms diviem gadiem situācija, es teiktu, bija daudz saspīlētāka. Tagad ir jautājums, kad iesaistītās valstis, Latviju ieskaitot, izveidos konkrētos projektus. Nauda ir pieejama, tā ir liela, un būtu absolūti bezatbildīgi to neizmantot. Eiropas Savienība ir milzīga ekonomika, tā attīstās, un kurš var teikt, ka nav vajadzīgs savienojums ar to. Paraugieties uz cipariem!”
Guntars Jansons, “Latvijas dzelzceļa” pārstāvis: “Ar automašīnu vai autobusu no Rīgas uz Tallinu, godīgi braucot un nepārkāpjot satiksmes noteikumus, var nokļūt četrās stundās, bet ar vilcienu būtu normāli atbraukt kādās divās. Domāju, šis ir lielākais solījums, kāds no šā dzelzceļa vispār varētu būt, – mazāk nekā divu stundu brauciens starp Baltijas lielākajām pilsētām, un es ceru, ka arī uz Viļņu, ne tikai uz Kauņu.”
