Baltijas labākas trofejas un staltbrieža riesta dziesma Mežaparkā 1
Medību trofeju izstādes ir laiks, lai skaitītu cāļus un novērtētu mednieku guvumu, salīdzinātu un izdarītu secinājumus. 9. maijā Mežaparkā tika atklāta Latvijas Mednieku asociācijas rīkotā “Baltic Trophy Grand Prix 2013” – Baltijas valstu medību trofeju izstāde. Uz izstādes atklāšanu bija ieradies tās patrons Valsts prezidents Andris Bērziņš. Savas trofejas uz izstādi bija atveduši ne tikai lietuvieši un igauņi, par spīti visām muitas formalitātēm tas bija izdevies arī baltkrieviem. Visiedvesmojošākā uzruna atklāšanas viesiem padevās Lietuvas Mednieku un makšķernieku biedrības izpilddirektoram Jevgeņijam Tijušam, kurš skaidrā latviešu valodā paziņoja: “Lai dzīvo medības!”
Medību trofeju izstādes ir laiks, lai skaitītu cāļus un novērtētu mednieku guvumu, salīdzinātu un izdarītu secinājumus. 9. maijā Mežaparkā tika atklāta Latvijas Mednieku asociācijas rīkotā “Baltic Trophy Grand Prix 2013” – Baltijas valstu medību trofeju izstāde. Uz izstādes atklāšanu bija ieradies tās patrons Valsts prezidents Andris Bērziņš. Savas trofejas uz izstādi bija atveduši ne tikai lietuvieši un igauņi, par spīti visām muitas formalitātēm tas bija izdevies arī baltkrieviem. Visiedvesmojošākā uzruna atklāšanas viesiem padevās Lietuvas Mednieku un makšķernieku biedrības izpilddirektoram Jevgeņijam Tijušam, kurš skaidrā latviešu valodā paziņoja: “Lai dzīvo medības!”
LATMA valdes priekšsēdētāja vietnieks Haralds Barviks uzsvēra, ka bez ierastajām dižmedījumu trofejām izstādē plaši pārstāvēti arī “mazo brāļu” – lapsu, āpšu, arī bebru – galvaskausi, jo medniekiem mainās vērtību skala un tiek novērtētas trofejas, kas agrāk būtu aizgājušas nebūtībā.
Lielākais un smagākais darbs bija jāveic starptautiskajai ekspertu komisijai, kam pavisam īsā laikā nācās pārcilāt, nomērīt un novērtēt ap 500 trofeju. Šīs komisijas vadītājs Jānis Baumanis uzsver, ka jebkura šāda izstāde papildina informāciju par trofeju kvalitāti un ļauj iegūt pilnīgāku priekšstatu par populāciju stāvokli. Ņemot vērā, ka izstāde notiek Rīgā, Mežaparkā, bija cerība, ka to apmeklēs arī rīdzinieki, kas nav saistīti ar medībām. “Jaunajiem medību trofeju ekspertiem šī bija lieliska iespēja paaugstināt savu kvalifikāciju, strādājot pieredzējušu ekspertu vadībā,” tā J. Baumanis.
Izskanējuši arī viedokļi, ka neveiksmīgi izvēlēta izstādes rīkošanas vieta un laiks, jo Mežaparkā piekļūšana nemaz nav tik viegla, savukārt daudzi nav veduši savas medību trofejas, jo bijusi aizņemtība lauku darbos. Tomēr, pārcilājot visus “par” un “pret”, aizbildinājumus atrast jau vienmēr iespējams, galvenais, lai par šādiem pasākumiem būtu interese pašiem medniekiem, ja tādas nav, tad arī izstāde Rīgas centrā netiks apmeklēta. Labāko trofeju ieguvējiem tika pasniegtas zelta medaļas. Šādas medaļas saņēma Raimo Jansons par stirnāža trofeju (141,45 CIC punkti), Nauris Tunēns par staltbrieža trofeju (237,38 CIC punkti), Sandis Rozentāls par mežakuiļa ilkņiem (128,70 CIC punkti), igaunis Pāvo Prūls par aļņa ragiem (312,8 CIC punkti), kā arī Ēriks Rāva par labāko izstādes trofeju – stirnāža ragiem, kas ieguva 201,52 CIC punktus.
Uz izstādes atklāšanu bija ieradušies arī Eiropas Ziemeļvalstu mednieku apvienības un arī Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzību asociāciju federācijas (FACE) pārstāvji, kas 10. maijā tikās, lai pārrunātu reģionā svarīgākos jautājumus. Garas diskusijas pēc Jāņa Ozoliņa prezentācijas izvērtās par lielo plēsēju apsaimniekošanu. Eiropas Savienībā šo dzīvnieku medības tiek ārkārtīgi stingri regulētas, bet Baltkrievijā, piemēram, vilku medībām ierobežojumu nav, līdzīgi kā tas bija arī mūsu zemē pirms ierobežojumu ieviešanas. Citvalstu kolēģiem stāstīja arī par medņu situāciju Latvijā, uz ko FACE izpilddirektors Anguss Midletons atbildēja, ka Eiropā arvien lielākos apmēros birokrātijas noteikto ierobežojumu dēļ tiek zaudētas dažādas tradīcijas un ne jau tikai medību jomā. Tika pārspriesti arī jautājumi par svina munīcijas kaitīgumu, medību tūrisma iespējām, kā arī diskutēts par dažādiem aktuāliem jautājumiem katrā konkrētajā valstī. Tika izteikta cerība, ka šāda tikšanās varētu turpmāk notikt reizi gadā.
Haralds Barviks norādīja, ka šādas tikšanās ir ārkārtīgi vērtīgas, jo ļauj iepazīt citu valstu aktualitātes. “Nepabāžot savu degunu uz āru, nenotiek arī informācijas apmaiņa. Piemēram, citās valstīs tiek veikti pētījumi, kas konkrētās situācijās var noderēt arī mums. Sanāksmes laikā uzzinājām, ka Eiropā izdevies mākslīgi izaudzēt medņus un tos reintroducēt dabā, kas varētu būt ārkārtīgi interesanti AS “Latvijas valsts meži” īstenotajam medņu projektam,” skaidroja Haralds Barviks.
Medību trofeju izstāde bija apskatāma visu maiju. Paralēli iespējai aplūkot izstādītos eksponātus, notika arī dažādi semināri. Interesants un vērtīgs bija čeha Vāclava Svobodas vadītais staltbriežu piebaurošanas seminārs, kura kulminācijā Mežaparka izstāžu zāli piedārdināja Raimo Jansona un semināra vadītāja “sabaurošanās”, kas šoreiz gan pievilināja interesentus, kas bija ieradušies aplūkot izstādi. Pēc semināra Muzeju nakts pasākumu ietvaros čeha priekšnesums izskanēja arī pa visu Mežaparku, jo viņam bija iespēja uzkāpt uz nelielas skatuvītes un staltbrieža riesta balsi pastiprināt ar skaļruņiem. Viedoklis par notiekošo bija auditorijā esošajam mopšu šķirnes suņukam, kas bija gatavs pieņemt dižā baurotāja izaicinājumu. Pavasarim netipisko staltbrieža dziesmas demonstrējumu Vāclava Svobodas izpildījumā pavadīja skatītāju ovācijas.
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
