Baltijas kūrorti – cilvēkos, mājās, ielās, Jūrmalas muzejā 0
Vēl līdz 30. augustam Jūrmalas pilsētas muzejā apskatāma starptautiska kultūrvēsturiska izstāde “Cilvēki, mājas, ielas”, kas veltīta Baltijas piekrastes kūrortu kultūrvēsturiskajam mantojumam. Izstādē Jūrmala pārstāv Latviju, Sopota – Poliju, Pērnava – Igauniju, Birštonas – Lietuvu, Hanko – Somiju, bet Komarovo – Krieviju.
Baltijas reģiona kūrorti ir ziemeļnieki – te nav svelmainu vasaru kā dienvidos. Sezona ilgst tikai divus līdz trīs mēnešus, un jūras ūdens vidējā temperatūra parasti tikai +17… Un tomēr – ziemeļu kūrorti ir ne mazāk iecienīti par Vidusjūras un Adrijas piekrasti. Gluži tāpat kā Ziemeļeiropas balneoloģiskās dziedinātavas nav mazāk vērtīgas par visām slavenajām “bādenēm”.
“Īpaši zīmīga ziemeļu kūrortu īpašība – ārkārtīgi lielā popularitāte to cilvēku vidū, kas nodarbojas ar jaunradi. Tas ir likumsakarīgi, jo ziemeļu klimats un daba, kā arī kūrortu gaisotne rada miera un komforta sajūtu, ļauj izbaudīt harmoniju ar dabu un dvēseles līdzsvara sajūtu,” skaidro izstādes projekta vadītāja Inga Sarma. Viņai ir arī īpašs stāstījums par katru šo kūrortu, ar ko tas ir īpašs. Piemēram, Palangas vārds zelta burtiem ierakstīts gan Lietuvas, gan Polijas kultūras vēsturē, jo šeit iedvesmu smēlās Mikolajus Konstantins Čurļonis, Maironis, Adams Mickevičs, Vladislavs Rejmonts. Savukārt Pērnava bija vieta, kur padomju laikā ierosmi jauniem radošiem sasniegumiem guva Vladimirs Spivakovs, Zinovijs Gerdts, Mihails Kozakovs, bet Hanko savus projektus īstenojuši ievērojami somu arhitekti: Teodors Hoijers, Larss Sonks, Valdemārs Aspelins, Viljo Revells. Sopotu Vāgnera mūzikas festivāla dēļ kopš 1922. gada dēvēja par “Ziemeļu Baireitu”, un tā visiem zināma kā pasaulslavenā aktiera Klausa Kinska dzimtā pilsēta. Birštona pie dižajiem Nemunas upes lokiem raisīja iedvesmu un idejas rakstniekiem Stanislovam Moravskim, Balim Sruogam, māksliniekam Nikodemam Silvanavičam, sekmēja jaunu ideju veidošanu lingvistam Jonasam Kazlauskasam. Komarova, bijusī Kellomiaki, visvairāk pazīstama ar izcilās dzejnieces Annas Ahmatovas “būdiņu”, jo tā draugi dēvēja viņas vasarnīcu, tāpat kā ar vietām, kas saistītas ar Dmitriju Šostakoviču, Josifu Brodski, Gaļinu Ulanovu, brāļiem Strugackiem.
“Jūrmala ir vieta, kur Rainis rakstīja “Uguni un nakti”, kopā ar Aspaziju tulkoja Gēti, Aspazija Dubultos strādāja pie krājumiem “Kaisītas rozes” un “Zem vakara zvaigznes”. Emīls Dārziņš Jūrmalā komponēja “Melanholisko valsi”, bet Leonīds Vīgners jaunās Dzintaru koncertzāles atklāšanai 1936. gadā komponēja “Menuetu klasiskā stilā”,” teic I. Sarma.
Kas tad ir kūrorts? Kūrorts vācu valodā nozīmē “vieta, kas ārstē”. Tieši ar ārstniecības nolūku kādreiz 18. gadsimta vidū radušies pirmie kūrorti. Tikai vēlāk uzņēmīgiem ļaudīm radās ideja par to, ka bez ārstēšanās kūrortos var piedāvāt arī izklaides un izpriecu iespējas. Tomēr, ja nebūtu īpašo dabas resursu – minerālūdens avotu, dziedniecisku dūņu, jūras un atbilstošu klimata apstākļu –, kūrorti nez vai būtu izveidojušies. Laika gaitā kūrortus iecienīja ne vien tie, kas sirgst ar miesas vainām, bet arī ļoti daudzi, kas cieš no noguruma un pārpūles. “Izrādījās, ka kūrorts ir lieliska vieta gan veselības uzlabošanai, gan atpūtai un vēl – te var rast iedvesmu un radoši strādāt. Ja izveidotu “Kūrortu iedvesmotās jaunrades enciklopēdiju”, tad mēs iegūtu daudzu sējumu apkopojumu, kur būtu gan literatūra, drāma, māksla, mūzika, arhitektūra, kino, foto, zinātne, būtībā visas tās nozares, kur vien cilvēks radījis ko jaunu,” atklāj I. Sarma.
