Baltijas Koka būvniecības forums atgriežas Tallinā 0

Autors: Antra Viļuma, Juris Gailis, žurnāls “Baltijas Koks”

Reklāma
Reklāma
Veselam
Pazīmes, ka tu patērē pārāk daudz olbaltumvielu 2
Krievijā trīskāršojušies “vārti uz elli”, kas var aprīt zemi un ciemus
Veselam
Septiņi produkti, kuri noteikti jāiekļauj uzturā, ja vēlaties skaistus matus un mirdzošu ādu
Lasīt citas ziņas

2019. gadā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā pirmo reizi notika Koka būvniecības forums, uzsākot Baltijas valstu pasākumu ciklu.

Baltijas forums ir viena no reģionālajām platformām un aktivitātēm starptautiskā pasākuma FORUM HOLZBAU tīklā, kas ir salīdzinoši apjomīgs dažādu tēmu un norises vietu pasākumu kopums. Baltijas forums, līdzīgi kā Ziemeļvalstu pasākums, katru gadu notiek citā valstī un tiek organizēts, sadarbojoties teorētiķiem un praktiķiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Apzinoties informācijas aprites un sadarbības nepieciešamību, lai veicinātu koka kā būvmateriāla atgriešanos, deviņdesmitajos gados Vācijas dienvidos tika organizēti profesionāli pasākumi, kuros sadarbojās astoņu valstu universitāšu pārstāvji. Šobrīd ik gadu teorētiķu un praktiķu tikšanās ar pasūtītājiem un pašvaldību pārstāvjiem tiek organizēta kā regulārs pasākumu tīkls, kurā mēroga ziņā lielākais tagad ir starptautiskais koka būvniecības pasākums FORUM HOLZBAU, kas notiek jau vairāk nekā 25 gadus. Pēdējos gadus tas notiek Austrijas pilsētā Insbrukā, jo sākotnējās (un daudziem labi zināmās) norises vietas Garmišas-Partenkirhenes telpas Vācijā bija kļuvušas par mazu vairāk nekā 2000 apmeklētāju uzņemšanai. Gadu gaitā ir pilnveidots un noslīpēts pasākumu scenārijs – divas dienas 30 minūtes garas prezentācijas notiek paralēlās sesijās, turpat blakus – nozares uzņēmumu izstāde. Kafijas pauzes notiek tieši pie izstāžu stendiem, lai veicinātu dalībnieku komunikāciju un sadarbību, bet sadarbības nostiprināšanai vakarā ir saviesīgs pasākums. Pandēmija uz pāris gadiem apturēja šo ikgadējo pasākumu apriti, lai gan izņēmuma kārtā pirmais Latvijas organizētais forums 2021. gadā notika attālināti.

Piekto reizi šā gada februārī notika Koka būvniecības forums Baltijas valstīs. Pirmais forums notika Igaunijā, nododot organizēšanas stafeti Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU). Tad bija viena gada pauze, lai izlemtu, vai tas būs ikgadējs pasākums vai notiks katru otro gadu kādā Baltijas valstī. 2019. gada nogalē, nolemjot tomēr palikt pie ikgadēja formāta, neviens vēl nenojauta, ka tūlīt sāksies globāla pandēmija un pamatīgi ierobežojumi. Nākamajam forumam bija jānotiek 2021. gada sākumā, tomēr jau 2020. gada pavasarī foruma pasākumi Eiropā apstājās. Ņemot vērā situāciju pasaulē un notikumu attīstību jeb absolūtu neskaidrību, tika domāts par pirmā attālinātā foruma norisi, lai gan tas laupa iespēju satikties, aprunāties, dibināt kontaktus un veidot sadarbību. Tomēr RTU kā organizatoriem bija svarīgi realizēt mazāka mēroga attālinātu pasākumu, lai iepazīstinātu potenciālos apmeklētājus ar tēmas aktualitāti un daudzpusību. Pēc foruma veiksmīgas tiešsaistes norises tika pieņemts lēmums 2022. gadā Latvijā organizēt arī klātienes pasākumu Rīgā. Sākotnēji plānojot klātienes pasākumu, tika domāts, kā respektēt pandēmijas ierobežojumus, bet galu galā bija jārisina jautājums, kā forumu rīkot, rēķinoties ar kara norisi tepat Ukrainā. Lai arī ilgu laiku nebija zināms organizators Lietuvā, tomēr Vilnius Tech jeb Viļņas Ģedimina Tehniskā universitāte bija gatava organizēt pasākumu 2023. gadā, un Viļņā tas notika martā. Igaunijā forums ir atgriezies tikai pēc pieciem gadiem kā 5. Baltijas Koka būvniecības forums.

Tall Tech jeb Tallinas Tehnoloģiju universitāte šoreiz forumu organizēja kopā ar Igaunijas Mākslas akadēmijas kolēģiem no Koka arhitektūras pētījumu centra, kas zināmā mērā paplašināja tematisko tvērumu, tomēr mazināja pasākuma Baltijas mērogu. Latvijas un Lietuvas apmeklētāju bija mazāk nekā pirmajā Igaunijas forumā. Tāpat nebija citu Baltijas valstu runātāju, bet izstādē piedalījās tikai uzņēmums Stipro no Latvijas. Taču kopumā forumā piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku no 21 valsts, pārstāvot visdažādākās nozares un ieinteresētās puses.

Foruma norise dienas bija 27. un 28. februāris, bet 26. februārī bija iespējams doties divos izbraukumos, lai redzētu realizētos koka arhitektūras un pētniecības projektus Tallinā un tās apkārtnē. Igaunijas forums no vairāku citu valstu pasākumiem atšķiras ar apjomīgu zinātnisko pētījumu prezentāciju skaitu, kas zināmā mērā apliecina arī teorētiskās un praktiskās pētniecības apjomu sadarbībā ar nozari un ar citu valstu pētniekiem. Forumā ir gan pastāvīgi aktuālās tēmas par ugunsdrošību, mitrumu un jaunās paaudzes eirokodeksu, gan jauni pētījumu virzieni, piemēram, vēsturisko koka ēku atjaunošana un saglabāšana, kā arī daudzdzīvokļu ēku kompleksā atjaunošana, kas ir aktuāla visās Baltijas valstīs. Prezentācijās tika miksēts gan realizētu projektu demonstrējums, kā aprites ekonomiku var izmantot ēku atjaunošanā, gan pavisam teorētiski pētījumi, kā mikroorganismi uz koksnes virsmas varētu kļūt par apdares materiālu.

Reklāma
Reklāma

Foruma atklāšanas uzrunā arhitekte un pētniece Kaja Pae (Kaja Pae) pārstāvēja Igaunijas Klimata ministriju un uzrunā akcentēja, cik liela nozīme ir koka izmantošanai būvniecībā kopējā klimata neitralitātes mērķa sasniegšanā. Ievadā divas atklāšanas tematiskās prezentācijas bija par koka konstrukciju izmantošanas nākotnes izaicinājumiem un Jaunā Eiropas Bauhaus (JEB) lomu koka arhitektūras ilgtspējīgā nākotnē. Nākotnes tehniskos izaicinājumu prezentēja ETH Zurich profesors Andrea Frangi (Andrea Frangi) no Šveices, demonstrējot savu pētījumu rezultātus un uzsverot, ka nevajadzētu mēģināt ēkas būvēt tikai no koka, jo katram materiālam ir sava vieta un priekšrocības. Pilsētu augšana un blīvuma paaugstināšanās ir lieliska iespēja koka būvniecībai, tomēr, respektējot materiāla trūkumus un priekšrocības, mērķtiecīgi jāizmanto koka konstrukcijas kā CO2 noliktava.

Atgādinot, ka līdz 2030. gadam Eiropas Savienība ir apņēmusies samazināt siltumnīcas gāzu emisiju apjomu par 55% salīdzinājumā ar 1990. gadu, un skaidrojot, kā tas saistīts ar būvniecības nozari, zaļo kursu un JEB iniciatīvu, stāstījumu sāka Primorskas universitātes profesore Anna Sandaka (Anna Sandak) no Slovēnijas. Viņa pārstāv arī projektu InnoRenew CoE, kurā jau 2017. gadā, sākot plānot lielāko koka ēku Slovēnijā, tika domāts par ilgtspēju, estētiku un iekļaušanos. Uzceltā ēka pati ir pētījuma objekts jeb milzu laboratorija, kurā tiek novērots, kā koka konstrukciju ekspluatācija norit Vidusjūras klimatā, kur ir gan pastāvīga jūras vēja ietekme, gan zemestrīču risks. Pētniece arī dalījās pieredzē, kā pētniecības procesā tiek iesaistītas dažādas sabiedrības auditorijas, ieskaitot seniorus un jauniešus, atbilstoši JEB iniciatīvai.

Eirokodeksa 5 otrā paaudze tika prezentēta ar Filips Diečs (Philipp Dietsch) no Karlsrūes Tehnoloģiju institūta (Vācija) un vēl astoņu partneru pētījumā par CLT ražošanas attīstību pēdējos divdesmit gados un tā izmantošanu projektos, kā arī somu pētnieka Tomi Torati (Tomi Toratti) prezentācijā par koka konstrukciju projektēšanas metodi saistībā ar grīdu vibrāciju aprēķina metodēm un Endrū Lorenss (Andrew Lawrence) no Lielbritānijas uzņēmuma ARUP prezentācijā par izpildes standartu (Execution standard). Otrā Eirokodeksa sesijā notika trīs prezentācijas: par koka konstrukciju stiprinājumiem runāja Roberts Jokvers (Robert Jockwer) no Čalmersa Tehnoloģiju universitātes Zviedrijā, par ugunsdrošības pasākumu plānošanu – igauņu profesors Alars Justs (Alar Just) un par koka tiltu projektiem – Matiass Gērolds (Matthias Gerold) no Vācijas.
Kā nākotnē arhitektiem un inženieriem vajadzētu projektēt, lai koka konstrukciju ražošana un montāža būtu optimālāka, tika prezentēts no dažādu nozares dalībnieku skatpunkta.

Profesors Heincs Kesters (Heinz Köster) no Rozenheimas Tehniskās universitātes (Vācija) informēja par koka būvniecības nākotni saistībā ar Industria 4.0 (ceturtā industriālā revolūcija) izaicinājumiem, kas pēdējos gados attiecināmi arī uz būvniecības industriju un robotu izmantošanu. Sebastiāns Ernandess Metšls (Sebastian Hernandez Maetschl) (Vācija) un Emīls Jansons (Emil Jansson) (Somija) piedāvāja pētījuma rezultātus par to, kā jāmainās ne tikai katram koka būvniecības procesā iesaistītajam, bet kā kopumā jāmainās visam būves projektēšanas procesam, lai sasniegtu kvalitatīvu ilgtspējīgu rezultātu. Savukārt Igaunijas Mākslas akadēmijas Koka pētniecības centra pētnieki Sīms Tuksa (Siim Tuksa) un Sille Pihlaka (Sille Pihlak) prezentēja eksperimentu ar CLT paneļu atlikumu atkārtotu izmantošanu būvniecības sistēmā ELEMENTerial.

Ēku atjaunošana ar koka konstrukcijas paneļiem
Mūsdienās ēku atjaunošana ar koka konstrukcijas paneļiem ir pētīta vairākos projektos un tiek realizēta daudzās valstīs. Igauņi ir ne tikai šo projektu dalībnieki teorētiskajos pētījumos, bet arī projektu realizētāji un pat koka konstrukciju ražotāju iesaistītāji pētniecības un eksperimentu procesā.

Koksnes karkasa paneļu ražotāja Timbeco projektu vadītājs Ēro Nigumans (Eero Nigumann) ziņojumā Dzīvojamās ēkas atjaunošana ar iepriekš ražotiem siltumizolācijas elementiem aprites ekonomikas ietvaros atkārtoti uzsvēra Eiropas zaļā kursa mērķu izpildei sagaidāmo darba apjoma apmēru. Lai sasniegtu Eiropas vienošanās izvirzītos mērķus par enerģijas patēriņa samazinājumu līdz 2050. gadam, Eiropā nepieciešams atjaunot aptuveni četrus miljonus ēku, Igaunijā – aptuveni 14 tūkstošus. Šobrīd Igaunijā gada laikā atjauno aptuveni 200 ēku, bet, lai sasniegtu vēlamo mērķi, atjaunošanas temps jākāpina aptuveni 2,75 reizes, sasniedzot aptuveni 550 ēku gadā jeb vidēji 1,5 ēku diennaktī katru diennakti turpmākos 25 gadus.

Igaunijas būvniecības nozares speciālisti un pētnieki piedāvā ēku atjaunošanas procesā izmantot iepriekš izgatavotus (rūpnieciski ražotus) koksnes karkasa paneļus, samazinot būvobjektā pavadīto laiku, palielinot atjaunoto ēku skaitu un uzlabojot izstrādājumu kvalitāti. Pilotprojekta ietvaros izstrādāts ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākums, kurā izmantoti iepriekš izgatavoti koksnes karkasa paneļi, kā arī projektā papildus ietverts risinājums, ka paneļus var demontēt un atkārtoti izmantot citur, arī jauna objekta izveidei. Uzsvērts, ka plānošana paneļu demontāžai un atkārtotai izmantošanai nebija īpaši darbietilpīgāks process salīdzinājumā ar risinājumu, kurā paneļi nav atkārtoti izmantojami.

Objekta atjaunošanas laikā esošie materiāli tika izmantoti atkārtoti, piemēram, esošais ēkas metāla jumts tika demontēts un vēlāk uzstādīts citai ēkai. Vecie logi tika nodoti pārstrādei vai dzīvokļu īpašniekiem, piemēram, personīgo dārza vai vasaras māju logu nomaiņai. Pilotprojekta triju stāvu 60 dzīvokļu objektā izgatavoti aptuveni 1800 m² paneļu, kuru izgatavošana rūpnīcā aizņēma aptuveni 35 darba dienas. Procesa priekšrocības ietver īsāku būvdarbu laiku objektā, samazinot traucējumu ēkas iemītniekiem, augstāku izstrādājumu kvalitāti, kuru nodrošina paneļu izstrāde rūpnīcā kontrolētos apstākļos, un iespēju veikt ēku atjaunošanu industriālos apmēros apstākļos, kad ir ierobežots pieejamā darbaspēka apjoms.

Pēps Pihelo (Peep Pihelo) forumā prezentēja nZEB ietvaros veiktu pētījumu par daudzstāvu ēku energoefektivitātes uzlabošanai izmantojamiem prefab koka paneļiem Tallinā piecstāvu ēkā.

Koka konstrukciju pasargāšanu no mitruma vairākos skolas projektos prezentēja būvniecības uzņēmuma Merko Ehitus Eesti pārstāvji. Jaunajiem pētniekiem bija iespēja savus pētījumus prezentēt īsās piecu minūšu prezentācijās – Alari Jirgensons (Alari Jürgenson) runāja par specifiku, nododot ekspluatācijā ēku ar prefabricētiem koka paneļiem, pētnieks Alevs Illars (Üllar Alev) – par neatbilstoši izmantotu kokmateriālu ēku atjaunošanā. Tika prezentēta arī Nepālas koka būvniecības analīze un citas tēmas.

Koksnes detaļu noārdīšanas riska modelēšana
Lundas universitātē bāzētā doktora Jūnass Ņiklevskis (Jonas Niklewski) ziņojums bija par koksnes detaļu noārdīšanas riska modelēšanu, izmantojot telpisku ģeometriju. Viņš iepazīstināja ar vienkāršotu telpiskas ģeometrijas analīzi, lai noteiktu koksnes elementu nolietojuma pakāpi. Viens no galvenajiem koksnes elementu noārdīšanās iemesliem ir aļģu un sēņu attīstība, kuru tieši veicina uz virsmas piesaistītais ūdens. Pētnieks uzsvēra, ka metodes izstrādes priekšnoteikumi ir spēja izmantot brīvi piekļūstamu programmatūru un nodrošināt, ka aprēķinu process nav resursu ietilpīgs. Telpiskās ģeometrijas analīzei izvēlēta brīvpiekļuves programma Blender, kura atbilstoši iepriekš apstrādātu klimatisko datu kopai veic daļiņu trajektoriju simulāciju, lai noteiktu virsmas saņemtā ūdens apjomu gada laikā. Virsmas punkta mitruma apjoma dati tiek papildināti ar attāluma no zemes un elementu žūšanas faktoriem, kurus ietekmē savstarpējais elementu savienojumu veids.

Izstrādāto metodi var iekļaut arhitektūras projektu plānošanas fāzē, sniedzot inženieriem un arhitektiem iespēju objektīvi un vizuāli novērtēt plānotā risinājuma noturību pret apkārtējās vides ietekmi. Diskusijā pēc ziņojuma tika uzsvērts, ka šā brīža risinājums pierāda konceptu, bet vēl atrodas izstrādes fāzē, tālab nav ērti i galalietotājam.

Koka ēku vizuālais izskats
Doktora Villu Kuka (Villu Kukk) ziņojums par materiālu izvēli, dizainu un konstruktīvā risinājuma ietekmi uz koka ēku ekspluatāciju un vizuālo izskatu, pamatoti atgādina par arhitektoniski pārdomātu, laika gaitā pārbaudītu un klimatiskajiem apstākļiem atbilstošu risinājumu nepieciešamību kvalitatīvu ēku izveidē. Šķietami garlaicīgie risinājumi, piemēram, atbilstoša izmēra jumta pārkares un augsti cokoli, tiek aizstāti ar šobrīd aktuāliem risinājumiem. Apkopojot pētījuma rezultātus, secināts, ka vairākums no šobrīd aktuālajiem risinājumiem nenodrošina ilgstošu noturību pret apkārtējās vides ietekmi un pieprasa biežāku apkopi vai detaļu nomaiņu.

Pētījuma ietvaros apsekotas ēkas, kuras tiek pieteiktas dalībai ikgadējā konkursā Gada koka būve. Veikta vizuāla analīze starp konkursam pieteikto fotomateriālu un pētījuma laikā veikto situācijas fiksāciju. Izvēlētas ēkas, kuras tuvojas pirmajam paredzētajam fasādes materiālu apkopšanas intervālam (8–15 gadu) vai ir sasniegušas to. Galvenie bojājumu avoti ir ūdens, kurš nokļūst uz fasādes virsmas, veicinot aļģu attīstību, un saules radītā UV starojuma ietekme, kas veicina plaisu rašanos un noārda pārklājuma materiālu. Vairākums identificēto bojājuma vietu radītas neatbilstošu arhitektonisko risinājumu dēļ, vienlaikus savlaicīgi neveicot plānotos apkopes darbus.

Guļbaļķu ēku atjaunošana
Igauņu pētnieka Aloisa Andreasa Pedra (Alois-Andreas Põdra) ziņojums Tehniskais stāvoklis, atjaunošanas nepieciešamība un veikto atjaunošanas pasākumu kvalitāte Igaunijas guļbaļķu ēkās sniedz ieskatu Igaunijas lauku ainavai tipisko guļbaļķu ēku tehniskajā stāvoklī. Pētījums izstrādāts sadarbībā ar Igaunijas brīvdabas muzeju, kas uztur digitālu datubāzi, kurā apkopo ēku tehniskos apsekojumus. Pētījumā, pamatojoties uz četru gadu laikā apkopoto apsekojumu informāciju par 208 guļbaļķu ēku tehnisko stāvokli, apkopotas tipiskākās bojājumu vietas un sniegti tipveida risinājumi problēmu novēršanai.
Tipiskākās problēmvietas ir ārsienu, jumta un pamatu konstrukciju bojājumi, galvenais bojājumu avots ir ūdens migrācija vai neatbilstoša tā novadīšana, piemēram, lietus ūdens infiltrācija, konstrukcijas izžūšanas nespēja, kapilārais mitrums vai pārmērīgi mitrs gaiss. Daļa bojājumu ir novēršami, veicot savlaicīgu konstrukciju apkopi un uzturēšanu, citi radīti apstākļiem nepiemērotu arhitektonisko risinājumu dēļ.

Uzsvērts, ka ēkas energoefektivitātes pasākumi situācijā, kad ēkas tehniskais stāvoklis ir neatbilstošs, nedod plānotos rezultātus. Tehnisko apsekojumu saturā iezīmējās tendence, ka atjaunošanas risinājumi pieprasa konstrukcijas atjaunošanu sākotnējā stāvoklī, neņemot vērā iekštelpu klimata uzlabošanas aspektus vai pasūtītāja ierobežoto līdzekļu apjomu. Secināts: lai valsts mērogā veicinātu savrupmāju energoefektivitātes celšanu un atjaunošanas apjomu, jāizstrādā atjaunošanas vadlīnijas, kuras nodrošina iespēju īpašumu sakārtot finansiāli izdevīgi un vienlaikus uzlabojot tā enerģijas patēriņa rādītājus.

Plaša pētījumu tematika
Reģeneratīvā un apritīgā (cirkulārā) arhitektūra bija pārstāvēta prezentācijā no Igaunijas, Austrijas, Vācijas, Somijas un Čehijas. Dzīves cikla aprēķina (LCC) specifiku koka konstrukcijās demonstrēja slovēņu, vācu, somu, norvēģu un igauņu pētnieki. Mitruma aizsardzību koka būvēm prezentēja gan igauņu, gan beļģu, somu un norvēģu pētnieki.

Kāda būs visas būvniecības, arī koka būvniecības, nākotne, mēģināja ieskicēt trīs noslēguma sesijas runātāji – arhitekts Ariss Kafantariss (Aris Kafantaris) no Kengo Kuma & Associates biroja Japānā, Ergo Pikass (Ergo Pikas) no Tallinas Tehnoloģiju universitātes un Džailss Restins (Giles Restin) no arhitektu biroja AUAR Lielbritānijā. Arhitektu biroja Kengo Kuma projektos tiek izmantots ne tikai koks, bet arī citi dabas materiāli un vēsturiskas būvniecības metodes. Savukārt pētnieks Pikass demonstrēja atvērtā koda ietekmi uz projektēšanu un būvniecību. Mazliet revolucionāra bija Lielbritānijas arhitekta Restina prezentācija, kurā tika apgalvots, ka jau 20. gadsimta sākumā ēku rūpnieciskā ražošana piedzīvoja fiasko, tāpēc 21. gadsimtā ēku ražošanai jānotiek būvlaukumā, tās nogādājot konteineros ar robotiem, kas ātri un kvalitatīvi turpat ēku pakājē drukās un zāģēs to detaļas, kuras varbūt nākotnē arī samontēs roboti, bet pagaidām to vēl uzticēs profesionāliem darbiniekiem.

Kopumā pasākuma trijās dienās tika prezentēti vairāki desmiti pētījumu un realizētu projektu. Izstādes ražotāju stendos bija apskatāmi un arī aptaustāmi visdažādākie materiāli, stiprinājumi un jauni izstrādājumi, kas vēl tiek testēti. Izstādes dalībnieki nebija ļoti noslogoti ar apmeklētāju jautājumiem, jo galvenokārt forumu apmeklēja paši igauņi, kas katru gadu tiekas savā Igaunijas koka arhitektūras konferencē un ir visai labi informēti par daudzām tēmām.

Latvijas pārstāvniecība forumā bija salīdzinoši neliela, jo informācija par pasākumu un tā saturs netika plaši reklamēts, lai gan bija pieejams sociālajos tīklos un informācijas kanālos. Lai turpinātu Baltijas foruma apriti pa visām valstīm, nākamais forums plānots 2025. gada pavasarī Latvijā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.