Baltijas kauss Islandei 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kamēr globālā futbola sabiedrības uzmanība pievērsta Pasaules kausam, kas Katarā startēja svētdienas vakarā, Latvijas izlase aizvadījusi divus mačus Baltijas kausā, un abos bija nepieciešami 11 metru pēcspēles sitieni – pusfinālā uzvarēta Igaunija, finālā zaudējums Islandei.
Pret Igauniju sniegums bija vājš, “RFS” aizsargs Vitālijs Jagodinskis, kuru galvenais treneris Dainis Kazakevičs principiāli nesauc uz izlasi, sociālajos tīklos pat ierakstīja, ka tas esot cirks. Taču, pateicoties Raimonda Kroļļa gūtajiem vārtiem, pamatlaikā 1:1 un pēcspēles sitienos uzvara ar 5:4. Otrajā pusfinālā Islande arī “pendelēs” pārspēja Lietuvu. Pēc mača nupat atklātajā Kauņas stadionā islandieši, kas uz vecāko aktuālo izlašu turnīru pasaulē deleģēja savu daļēji labāko sastāvu, Rīgā bija nepatīkami pārsteigti par Daugavas stadiona zāliena kvalitāti. Beigās gan salinieki lēma nebojāt Latvijas izlases simtgadei veltīto pasākumu un doties laukumā. Toties tas izdevās galvenajam tiesnesim igaunim Jānovitam, kurš pirmā puslaika vidū nepamatoti parādīja sarkano kartīti Krollim.
Uz islandieša Isaka Johannesona gūtajiem vārtiem otrajā puslaikā ātri sekoja atbilde – Artūrs Zjuzins pārķēra bumbu pretinieku laukuma pusē, piespēle Jānim Ikauniekam, kurš padod tālāk ātrumā esošajam Andrejam Cigaņikam, un viņš duelī ar vārtsargu efektīgi raida bumbu tuvajā deviņniekā – 1:1. Pēcspēles sitienos līdz astotajai sērijai visi raidījumi sasniedza mērķi, tad liktenīgā kļūda Latvijas izlases kapteinim Antonijam Černomordijam (7:8).
“Spēlē pret Igauniju mūsu lielākā problēma bija kompaktuma trūkums, kas pretiniekiem ļāva veikt labas pārejas uzbrukumos. Šoreiz to izdevās atrisināt, un mūsu spēle vidējā blokā bija kvalitatīvāka. Uzbrukumā atsevišķas izspēles bijām pamainījuši, taču visu, ko gribējām, nerealizējām, un to lielā mērā ietekmēja noraidījums pirmajā puslaikā. Arī pirms tam mums veidojās labi uzbrukuma varianti, vēlāk prasījām no spēlētājiem vairāk apspēlēšanas un provocēšanu uz pārkāpumiem.
Spēlējot bez izteikta centra uzbrucēja, mūsu uzsvars bija uz ātrām pārejām uz spēli starp līnijām. Es paliku apmierināts ar to, ko redzēju laukumā. Varējām izmēģināt dažādas iestrādnes, domājot par spēli pret Velsu martā,” atzina Dainis Kazakevičs. Šobrīd paredzēts, ka nākamā spēle Latvijai būs marta izskaņā Eiropas čempionāta kvalifikācijā pret Velsu, taču ļoti iespējams, ka pirrms tam arī būs kāda pārbaudes spēle.
Islandes izlase, kas šajā desmitgadē nespēlē tik veiksmīgi kā iepriekšējās otrajā pusē un FIFA rangā šobrīd ieņem 62. vietu, Baltijas kausā debitēja ar titulu. Latvija šajā gadsimtā uzvarējusi septiņos no 11 turnīriem, pagaidām pēdējais panākums 2018. gadā.
Latvijas virslīgas čempione “Valmiera” līdz 2025. gadam pagarinājusi līgumu ar galveno treneri Jurģi Kalnu, kā arī asistentu Gati Kalniņu. Šis bija pirmais gads, kad abi vadīja komandu, un ar pirmo piegājienu izdevās izcīnīt virslīgas zeltu. Trīs gadu termiņš ir ļoti liels un Latvijas futbolā – rets gadījums. Trenera darbā tas neko negarantē, taču tā ir zīme, ka Vidzemē uz futbola attīstību skatās ilgākā laika posmā, turklāt labi, ka pēc iegūtās iespējas spēlēt UEFA Čempionu līgas kvalifikācijā, kas nozīmēs arī vismaz miljonu prēmiju, saglabājas uzticība Latvijas speciālistam, nevis tiek lūkots kāds brīnumdaris ārzemēs.
