Baltijas jūras dokumentālo filmu forums un digitālā vide 0
Zane Balčus, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Baltijas jūras dokumentālo filmu forumam, tāpat kā teju ikvienam starptautiskam kultūras pasākumam, nācies adaptēties atbilstoši pašreizējiem apstākļiem. Šī 24. foruma reize no 1. līdz 6. septembrim notiks pārsvarā digitāli, ar nelieliem klātbūtnes elementiem.
Filmu festivāli, tirgi un industrijas notikumi jau kopš marta otrās puses raduši un meklējuši arvien jaunus risinājumus pasākuma formātam. Tikai reti kurš no tiem nenotika nemaz – un, ja arī nenotika, tad tomēr kaut kādā formātā sevi pieteica gan. Piemēram, viens no gaidītākajiem gada notikumiem, Kannu starptautiskais kino festivāls, izsludināja šogad festivālam pieteikto filmu atlasi. Lai arī tās netika izrādītas Kannās, filmām piešķirts festivāla zīmola nosaukums, tā kaut daļēji dodot atpazīstamības ietvaru, ko nodrošinātu šo filmu dalība fiziskā festivālā.
Pielāgošanās pulcēšanās un ceļošanas ierobežojumu apstākļiem šogad bijis arī Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma izaicinājums. Lai arī vietējos medijos katru gadu plaši izskan tieši foruma veidotā filmu programma, forums starptautiski asociējas ar dokumentālā kino industrijas vidi.
Paralēli filmu skatei topošu dokumentālo filmu projektu pārstāvji Rīgā prezentē savas idejas ekspertiem no dažādām televīzijām (BBC, NHK, Polijas, Čehijas, Somijas, Zviedrijas, Baltijas valstu u. c.) un filmu tiesību un izplatīšanas kompānijām vai filmu fondiem.
Prezentācijām projektus sagatavo starptautiska pasniedzēju komanda, lai uzstāšanās būtu tik saistošas, ka eksperti (jeb pircēji) būtu gatavi projektos ieguldīt naudu.
Salīdzinājumā ar citiem pasākumiem Rīgas forums ir neliels un kompakts, tāpēc daudziem ļoti patīkams – te vienlaikus nenotiek vēl desmit citas paralēlas aktivitātes, un gan projektu pārstāvji, gan eksperti var veltīt laiku tieši šim uzdevumam, izveidot tālejošus kontaktus, radīt sadarbības arī projektu pārstāvju starpā.
Rīga ir vieta, kur iepazīties, ne tikai sasveicināties un veikli paslīdēt garām pa ceļam uz nākamo tikšanos, kas iezīmēta plānotājā. Kā un vai tas būs iespējams arī šā gada digitālajā formā – būs jāvērtē pēc foruma noslēguma.
Pasākuma moderatori, dokumentālā kino konsultanti no Dānijas Tue Stēns Millers un Mikaels Opstrups prezentāciju norisi vadīs no Rīgas, un klātienē savus projektus pārstāvēt aicināti arī Baltijas projektu dalībnieki (forumā šogad piedalās pa diviem projektiem no Lietuvas un Igaunijas, četri projekti no Latvijas un viens projekts, kurā Latvijas pārstāve piedalās kā kopproducente).
Atšķirībā no citiem gadiem, kad foruma prezentācijas bija atvērtas apmeklētājiem, šoreiz tās notiks ļoti šaurā lokā, klātesot dalībniekiem un Baltijas kino nozaru pārstāvjiem, bet to translāciju tiešsaistē varēs vērot akreditēti dalībnieki.
Viss apmācību process arī pārcelts uz digitālo vidi, kā arī tās dēļ mainīts to formāts. Liela daļa apmācību notiks individuālu konsultāciju formā pie tādiem pasniedzējiem kā lietuviešu režisora Audrjusa Stoņa, gruzīnu režisores Nino Ordžonikidzes, sīriešu producentes Diānas El Džerudi un citiem.
Filmu programmas izrādīšana arī pieredzēs jaunu formātu. Foruma galvenā mājvieta Rīgā ir kinoteātris “K.Suns”, bet šogad uz lielā ekrāna notiks tikai divi sean-si – foruma programmas atklāšana “K.Suns” (1. septembrī) un brīvdabas seanss Spīķeru kvartālā (5. septembrī).
Šos varētu nosaukt par īpašajiem pasākumiem paralēli pamata programmai, kura tiks izrādīta portālā www.filmas.lv no 1. līdz 6. septembrim, katru filmu demonstrējot divas reizes noteiktos seansu laikos.
Lai arī Latvijā neviesosies šo filmu autori, kā tas būtu klātienes formātā, pēc vairākiem seansiem būs ierakstītas intervijas ar to veidotājiem vai arī notiks tradicionāli veidota diskusija par kādu tēmu – šogad par anoreksiju pēc norvēģu filmas “Pašportrets” (2020).
Viena no sarunām būs ar programmas atklāšanai izvēlētās filmas režisoru Radu Čorničuku, kurš ar savu debijas darbu “Mājas” uzrunājis jau ārkārtīgi daudzu festivālu apmeklētājus un turpina to darīt vēl arvien.
Būdams žurnālists, Radu izveidojis pirmo neatkarīgo mediju organizāciju Rumānijā, kurā kopā ar citiem žurnālistiem nodarbojas ar ilgtermiņa un padziļinātu tēmu pētniecību saistībā ar dažādām tēmām. Viņu interesē cilvēktiesību, vides, dzīvnieku tiesību jautājumi – un kaut kas no tiem visiem ir arī filmā “Mājas” (2020).
Šis ir garākā novērošanas laika posmā tapis darbs, kurā Radu bijis kopā ar Enakes ģimeni, kuri dzīvo dabas parkā pie Bukarestes.
Viņu dzīve rit saskaņā ar dabu un ģimenē iedibināto kārtību, bet ārējie (jeb mūsdienu sabiedrības standarti) faktori to liedz viņiem turpināt – sociālie dienesti liek bērnus sūtīt skolā, pilsētas vadība grib atbrīvoties no iemītniekiem, lai padarītu parku pieejamu publikai. Filma piedāvā skatījumu, bet atbildes un vērtējums ir skatītāja rokās.
Ilgstošā laikā veidota arī dāņu režisores Evas Mulvadas filma “Aizliegtais bērns” (“Love Child”, 2019), kas vēsta par bēgļiem no Irānas – kas šādu soli izvēlējušies tāpēc, ka vēlas būt kopā kā ģimene ar savu ārlaulībā dzimušo dēlu, kas nekad nebūtu iespējams Irānā.
Gan filmu programmas, gan topošo projektu autori uzrāda dažādas pieejas tēmām, aktuāliem procesiem sabiedrībā, filmēšanas paņēmieniem, ar kuru palīdzību ieraugām norises mums apkārt, iespējams, mazliet no citas prizmas.
