Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā būs iespēja noskatīties deviņas filmas 0
Baltijas jūras dokumentālo filmu forumā būs iespēja noskatīties deviņas filmas programmā “Ārpus laba un ļauna”, aģentūru LETA informēja foruma pārstāve Dārta Ceriņa.
Jubilejas filmu skate “Ārpus laba un ļauna” Rīgā un reģionu pilsētās piedāvās deviņu filmu programmu, ko veido profesionāļu un skatītāju atzinību izpelnījušies kinodarbi, aptverot virkni būtisku tēmu, tostarp bērnu un vecāku attiecības, vientulību un sieviešu tiesības, terorismu, kultūru saplūsmi un globalizāciju.
Ceriņa stāsta, ka programmu atklās norvēģu režisora Pola Refsdāla intīmais “Al-Qaeda” pašnāvnieku-spridzinātāju portretējums “Dugma: Poga”. Režisors vaļsirdīgajās sarunās ar jaunajiem vīriešiem tiecas noskaidrot radikāļu motivāciju upurēties ticības vārdā. Savukārt otra terorisma tematikai veltītā filma “Kaujinieki no ziemeļiem”, kuru veidoja režisori Nasibs Farahs un Sērens Stīns Jespersens, pievēršas Skandināvijai – tur dzīvojošām musulmaņu ģimenēm un viņu pieredzei, bērniem iesaistoties teroristiskajā grupējumā “Al-Shabaab”.
Zviedrijā dzīvojošais poļu dokumentālā kino pionieris Jeržijs Sladkovskis savā filmā “Dons Žuans” preparē ar autismu sirgstošā Oļega un viņa mātes Marinas kompleksās attiecības, kā arī cilvēku izpratni par normālo un anormālo sabiedrībā. Savukārt irāņu režisores Rohsares Gaemmagami filma “Sonita” vēsta par vitālu afgāņu pusaudzi Sonitu, kas dievina Rianu un Maiklu Džeksonu. Meitene “bruņojas” ar repu, lai cīnītos pret nepilngadīgo meiteņu izprecināšanu. Tikmēr ģimene Sonitu skata kā 9000 dolāru vērtu līgavu.
Savukārt režisora Stīva Hūvera dokumentālās filmas “Gandrīz svētais” uzmanības centrā ir ukraiņu mācītāja Genādija Mohņenko harismātiskā un pretrunīgā personība. Garīdznieks par savu misiju izvirzījis ielas bērnu glābšanu no narkotiku un alkoholisma posta.
Dāna Veldheizena vizuāli izteiksmīgā filma “Rīsu zemes bērni un banānu pankūkas” fiksē globalizācijas aprises nelielā Laosas ciematā, tur aizvien biežāk iegriežoties tūristiem un gleznainajā vienkāršībā ienesot rietumu kultūras labumus. Tikmēr jaunu Zviedrijas portretējumu piedāvās Ērika Gandīni filma “Zviedru mīlas teorija”, kas pievēršas aizvien progresējošai vientulībai.
Vienlaikus programmā iekļauti arī vairāki iedvesmojoši un dziļi intīmi stāsti, piemēram, Lorijas Andersones vizuālā eseja “Suņa sirds”, kur multimāksliniece un mūziķa Lū Rīda dzīvesbiedre dalās domās par mīlestību, attiecībām ar māti un mīļoto suni, budistu mācību un pasaules mainīgo realitāti. Andersones melodiskās balss stāstījums aizkadrā savijas ar viņas mūziku, grafikām, dokumentāliem un inscenētiem kadriem, radot intensīvu kino pārdzīvojumu.
Savukārt Vācijas un Argentīnas filma “Mūsu pēdējais tango” ir kaislīgs stāsts par tango filozofiju un partnerību dzīvē. Filma seko Argentīnas visu laiku slavenākajam tango pārim – Marijai Njevesai Rego un Huanam Karlosam Kopesam. Tieši viņu dēļ tango ir šķērsojis savas valsts robežas, nokļuvis uz Brodvejas skatuves un piedzīvojis renesansi, stāsta foruma pārstāve.
Baltijas jūras dokumentālo filmu forums norisināsies no 7. septembra līdz 11. septembrim.
Baltijas jūras dokumentālo filmu forumu organizē Nacionālais kino centrs, un tas notiks jau 20. reizi.
Kā ziņots, Nacionālajam kino centram paredzēts novirzīt 29 150 eiro, lai varētu nodrošināt Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma norisi.
