Ambiciozi mērķi globālā mērogā – Baltijas jūrai būs dvīņumāsa 7
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Izziņots Latvijas valsts tēla veidošanas lielais starta pasākums: iecere radīt Baltijas jūras digitālo dvīni. Aktivitāte tiek plānota pirmās izsludinātās tēla veidošanas misijas “Jūra 2030” ietvaros.
Talkā nāks mākslīgais intelekts
Iecerēts, ka Baltijas jūras digitālais dvīnis būs instruments, kas palīdzēs summēt visu veidu ietekmi uz vidi, kādu atstāj cilvēka darbība uz sauszemes un jūrā. Plānots, ka digitālais dvīnis, iesaistoties maksimāli daudzām valstīm, institūcijām, pētniekiem un industrijām, apkopos visu veidu datus par procesiem, kas reālajā laikā ietekmē jūras ekosistēmu.
Datus paredzēts vākt visos iespējamos veidos – izmantojot ierīces, kas darbojas zem ūdens un ūdens virspusē, kā arī dronus un satelītus. Arī datu pārraidīšana, lai tos varētu koncentrēt vienuviet, iecerēta visdažādākajos veidos, tostarp – izmantojot modernos datu pārraides tīklus 4G, 5G un satelītsistēmas. Saskaņā ar ieceri tālāk digitālā dvīņa smadzenes jeb mākslīgais intelekts, apstrādājot visu lielo datu apjomu, meklētu kopsakarības, kas palīdzētu identificēt jūras ekosistēmas traucējumu iemeslus, kā arī piedāvātu risinājumus.
Misijas organizētāji ir pārliecināti, ka digitālais dvīnis var palīdzēt palūkoties uz cilvēka eksistences paradumiem citā gaismā. “Mēs redzēsim, kā veidojas kopaina,” skaidro par valsts tēla veidošanu atbildīgās institūcijas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un misijas “Jūra 2030” projekta vadītājs Jānis Nīgals. “Esmu pārliecināts, ka tad, kad mums būs šis digitālais dvīnis, mēs ne tikai zināsim, kāda ir aktuālā situācija, bet arī varēsim stabili ieraudzīt, kurp mums ir svarīgi virzīties. Tas noteikti būs kāds pavisam jauns virziens. Digitālais dvīnis ir arī rīks, ar kura starpniecību mēs varam atklāt jaunas sadarbības iespējas.”
Ambiciozi mērķi globālā mērogā
LIAA pārstāvis skaidro, ka Ministru kabinets ir apstiprinājis misiju “Jūra 2030” par nākamās desmitgades galveno stratēģisko virzienu Latvijas nacionālā stāsta būvēšanā. “Mūsu redzējums par Baltijas jūru sakņojas ilgtspējā. Tā ir kompleksa pieeja, kas vērsta uz visu veidu jūras piesārņojuma risku reducēšanu, kā arī plūdu draudu mazināšanu un dabiska ūdens aprites cikla nodrošināšanu,” skaidro Jānis Nīgals. “Šīs pieejas rezultātā mēs visi iegūsim tīrāku dzīves telpu – mazāk piesārņotas pilsētas, tīrāku ūdeni un gaisu, dabai draudzīgākus transporta līdzekļus un zaļāku lauksaimniecību.”
Viņš piebilst, ka jūra šajā misijā ir arī metafora, jo tā atspoguļo visu, ko mēs, cilvēki, darām šeit – uz sauszemes. Raugoties uz misijas “Jūra 2030” biznesa perspektīvu, misijas organizētāji tajā redz iespēju visdažādākajiem uzņēmumiem piedāvāt savas inovācijas un ilgtspējas risinājumus, kas būtu radīti, raugoties no pilnīgi jaunas perspektīvas. Savukārt Latvija nākotnē tiek skatīta kā galvenais zilās ekonomikas globālo aktivitāšu centrs.
Pagaidām projekta organizētāji gan vēl tikai gatavojas uzrunāt ekspertus, kas projekta pirmajā fāzē varētu palīdzēt identificēt digitālā dvīņa darbības sākotnējos mērķus, tomēr iecerēts, ka jau nākamajā gadā digitālais dvīnis varētu kļūt interesants arī globālā mērogā. Finansējumu digitālā dvīņa idejas iedzīvināšanai iecerēts rast no ES fondiem, kā arī piesaistot dažādu citu ieinteresēto pušu līdzekļus.
Misijas un smilškastes risinājumi
Jau iepriekš tika ziņots, ka valsts tēla veidošanas procesam šoreiz ir izvēlēta misiju orientēta pieeja un par pirmo misiju izraudzīts pasākumu kopums “Jūra 2030”. Šīs misijas mērķis ir risināt ar klimata pārmaiņām, piesārņojumu un aprites ekonomiku saistītus problēmjautājumus, veidojot smilškastes inovatīvu risinājumu radīšanai un ilgtspējības nodrošināšanai.
Ar “smilškastes” jēdzienu ir jāsaprot vieta, kur ieinteresētās personas spēj radīt un testēt jaunas, inovatīvas idejas, veidot prototipus dažādiem projektiem un rīkiem, izpētīt jaunus tematus, attīstīt tehnoloģijas un dalīties ar zināšanām. “Jūra 2030” ietvaros par smilškasti izvēlēta Baltijas jūra, kurā iecerēts līdz 2030. gadam attīrīt ūdeni, izveidojot šim mērķim atbilstošu sistēmisko ietvaru. Misijas “Jūra 2030” ieviešana paredz veidot inovācijas plašā spektrā saistīto starpsektoru, piemēram, informācijas tehnoloģijās, zaļajās tehnoloģijās, zinātnē, lauksaimniecībā, finansēs, ražošanā, būvniecībā, tūrismā, izglītībā, kultūrā un Latvijas viedās specializācijas stratēģijas nozarēs.
Misiju orientētā pieeja ir Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas virzīts modelis, kurš sniedz iespēju kompleksi risināt šā brīža lielākos globālos izaicinājumus, piemēram, klimata pārmaiņas, ienākumu nevienlīdzību, vides piesārņotību, pieejamu veselības aprūpi, izglītību u. c. LIAA iecerējusi, ka šī metode valsts tēla ieviešanas procesā balstīsies uz konkrētiem projektiem, kas vienlaikus būs arī tie stāsti, par kuriem tiks komunicēts vietējā un starptautiskā mērogā.
Iecerēts, ka pirmajai misijai sekos arī citas, kas tiks veidotas, ņemot vērā sabiedrības definētos izaicinājumus, kā arī Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kā arī ES mērogā nodefinētās prioritārās misiju jomas.
