No 1. jūlija Eiropas Komisija pilnībā aizliegs mencu nozveju Baltijas jūras austrumu daļā. Pieciem zveja uzņēmumiem tas varētu nozīmēt nāves spriedumu.
No 1. jūlija Eiropas Komisija pilnībā aizliegs mencu nozveju Baltijas jūras austrumu daļā. Pieciem zveja uzņēmumiem tas varētu nozīmēt nāves spriedumu.
Foto: Aldis Jermaks

Baltijas jūra ir sliktā ekoloģiskā stāvoklī un nepieciešama nekavējoša rīcība vides uzlabošanai, vēsta Pasaules dabas fonds 75

Baltijas jūra ir sliktā ekoloģiskā stāvoklī un nepieciešama nekavējoša rīcība vides uzlabošanai, pēc aprīļa izskaņā Rīgā notikušās Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) ministru sanāksmes šādu paziņojumu izplatījis Pasaules dabas fonds (WWF).

Reklāma
Reklāma
Atrasts ceturtā Pabrades poligonā pazudušā kareivja ķermenis: viņš neatradās purvā 80
Kāpēc amerikāņu karavīri brauca tur, kur nedrīkstēja? Izskan aizdomīga versija
Kokteilis
Latviešu daiļavu TOP 10: sievietes, kuru šarms neatstāja vienaldzīgu pat mākslīgo intelektu
Lasīt citas ziņas

Kā aģentūru LETA informēja WWF, ministru sarunās galvenais uzsvars ticis likts uz Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanu un prioritāšu noteikšanu, pamatojoties uz jaunajām atziņām, kas gūtas no visaptverošā jūras vides stāvokļa novērtējuma “Holas3”.

Kā informē WWF, saskaņā ar “Holas3” ziņojumu, Baltijas jūra pašlaik ir sliktā ekoloģiskā stāvoklī un ir nepieciešama nekavējoša rīcība, lai sasniegtu izvērstos mērķus un uzlabotu jūras vides stāvokli. Gandrīz visos jūras apgabalos zivju populācijas ir apdraudētas un komerciālo zivju krājumi ir nestabili.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ziņojuma autoru vērtējumā, vietām ir izjaukts dabiskais barības tīkls. Masveidīga dažādu sugu aļģu augšana, ko izraisījusi pārmērīga barības vielu nonākšana ūdenī, ir novedusi pie skābekļa trūkuma, ūdens caurredzamības samazināšanās un plašu mirušo zonu veidošanās. Jau viena trešdaļa Baltijas jūras ir mirusi.

Klimata pārmaiņas pastiprina šos tiešos draudus bioloģiskajai daudzveidībai. Baltijas jūra ir sasilusi straujāk nekā jebkura cita jūra uz planētas, pauž WWF.

WWF Baltijas jūras programmas direktore Johanna Foksa HELCOM ministru sanāksmē uzsvēra WWF bažas par ievērojamo kavēšanos Baltijas jūras rīcības plāna īstenošanā un atgādināja Baltijas jūras lēmumu pieņēmējiem, ka viņu pienākums ir pastiprināt rīcību un nodrošināt, lai Baltijas jūras ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana kļūtu par dalībvalstu prioritāti – gan finansiāli, gan juridiski.

LETA jau ziņoja, ka Rīgā notika HELCOM sanāksme, kurā tika parakstīta deklarācija, kas apstiprināja HELCOM Eiropas Savienības dalībvalstu apņemšanos turpināt aizsargāt un uzlabot Baltijas jūras vides stāvokli.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.