Nikolajs Patruševs
Nikolajs Patruševs
Foto: Maxim Shipenkov/EPA/SCANPIX

Baltijas jūra iekļauta Maskavas prioritāšu sarakstā: Patruševs atklāj Krievijas plānus 0

Bijušais  Krievijas Drošības padomes sekretārs un diktatora Vladimira Putina tuvākā loka pārstāvis Nikolajs Patruševs  atklājis Krievijas plānus par ietekmes palielināšanu Baltijas jūrā, nosaucot to par svarīgāko valsts militāro un drošības uzdevumu, raksta izdevums “Newsweek”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
6 zodiaka zīmes, kuras 2025. gadā “peldēsies naudā”
Mistiska sakritība vai patiesība: 200 gadu vecā grāmatā atrod norādes par Trampa prezidentūru, izraisot teoriju, ka viņš ceļo laikā
Veselam
5 pārtikas produkti, ko ieteicams ēst pirms miega, lai uzlabotu tā kvalitāti
Lasīt citas ziņas

“Drošības nodrošināšana Baltijā ir vissvarīgākais militāri politiskais uzdevums. Kopš Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO, kā arī ņemot vērā “Nord Stream” cauruļvadu sabotāžu, Krievija veic papildu pasākumus savas teritoriālās integritātes un ekonomiskās suverenitātes aizsardzībai,” uzsvēra Patruševs.

Krievijas Baltijas flote ir bāzēta Kaļiņingradas eksklāvā, kas atrodas starp NATO dalībvalstīm Poliju un Lietuvu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Šī teritorija kļūtu par frontes līniju jebkurā konfliktā starp Maskavu un aliansi.

Patruševs arī apsūdzēja ASV un Lielbritāniju. Viņš apgalvoja, ka šīs valstis plāno sabotēt zemūdens interneta kabeļus,  kā arī cenšas traucēt enerģijas resursu tirdzniecību pa jūras ceļiem.

Turklāt Patruševs paziņoja, ka tieši ASV un Lielbritānija ir atbildīgas par 2022. gada septembrī notikušajiem uzbrukumiem gāzes cauruļvadiem “Nord Stream 1” un “Nord Stream 2”,  kas joprojām ir neatrisināts noslēpums.

NATO ir pastāvīgi palielinājusi savu kontroli pār Baltijas jūru, ko tagad bieži dēvē par “NATO ezeru”.

Baltijas jūru ieskauj deviņas valstis: Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Krievija un Zviedrija. Pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO 2023. gadā, Krievija ir vienīgā ne-NATO valsts, kas robežojas ar Baltijas jūru.

Lietuvas Ārlietu ministrijas pārstāvis sarunā ar “Newsweek” uzsvēra: “Mēs cieši sadarbojamies ar mūsu NATO sabiedrotajiem, lai nodrošinātu un palielinātu kolektīvās aizsardzības spējas, un turpināsim to darīt,” viņš sacīja, piebilstot, ka kopš pievienošanās NATO Zviedrija un Somija kopā ar citiem sabiedrotajiem piedalās Baltijas jūras reģiona aizsardzībā.

“Baltijas jūrā tiek veikti pastiprināti NATO modrības pasākumi, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru un sekotu līdzi Krievijas ļaunprātīgajiem nodomiem, kā arī reaģētu uz iespējamām darbībām,” viņš teica.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.