Baltijas “izmiršana” – Krievijas propagandas jājamzirdziņš 71
“Izmirstošā suga” – šādu nosaukumu reportāžai par Baltijas valstīm devis viens no lielākajiem Krievijas telekanāliem NTV. Galvenais uzsvars šoreiz ir tieši uz Latviju – Krievijas TV pēkšņi ļoti “satraukusi” demogrāfiskā situācija mūsu valstī. Tomēr reportāžas noskaņojums vairāk atgādina nevis līdzjūtību, bet ļaunu prieku.
“Šī ziņa kļuva par šoku visai valstij – latvieši drīz izzudīs kā nācija. Un tā nav nekāda Krievijas propagandas izdoma, par kuru te klaigā uz visiem stūriem, tie ir Starptautiskās migrācijas organizācijas dati,” aizrautīgi stāsta žurnālists Andrejs Hramcovs.
Ar pašiem datiem skatītāji gan netiek sīkāk iepazīstināti un vienīgais, kas tiek uzsvērts, – pēc simts gadiem tādu latviešu vairs nebūšot. Tālāk seko atkāpe, kurā redzami dokumentālie kadri no 70. – 80. gadu PSRS – priecīgi, bezrūpīgi cilvēki, fonā jautra mūzika, ko plūdeni nomaina skumjš meldiņš un kādas padomju laika rūpnīcas grausta aina. To turpina kāda Daugavpils iedzīvotāja stāsts par to, kā PSRS sabrukums sagrāvis viņa sapni strādāt tajā pašā rūpnīcā, kur kādreiz vecāki. Vēstījums skaidrs – padomju laikā viss bija lieliski, bet neatkarīgajā Latvijā viss ir bedrē, tāpēc visi brauc prom un bērnus arī nevar atļauties.
“Pēc Latvijas rindā ir Lietuva – pēc iestāšanās Eiropas Savienībā no tās aizbraukuši vairāk nekā miljons cilvēku. Īpaši pēc tam, kad tika ieviests obligātais militārais dienests,” stāstu turpina NTV žurnālists. Nonākot pie Igaunijas, viņam gan nākas mainīt toņkārtu – te demogrāfiskās katastrofas tomēr neesot. “Bet ar labklājību tam nav nekāda sakara. Pēdējā gadā Igaunija pieņēmusi vairāk nekā tūkstoti bēgļu, pārsvarā no Sīrijas. Tas ļāvis uzlabot statistiku un ar optimismu skatīties nākotnē,” paziņo NTV. Kā pierādījums šim apgalvojumam tiek demonstrēts īss citāts no bijušās Igaunijas ārlietu ministres Kristīnas Ojulandas (“Mēs esam maza valsts, bet pie mums jau ir bēgļi”), kā arī kadri ar migrantiem kādā pilsētas parkā, lai gan apkārtējā ainava rada lielas šaubas, vai tā vispār ir Igaunija.
Atmaskojums
Demogrāfiskā statistika Latvijā, protams, nav iepriecinoša, un pie mums par to tiek runāts diezgan asos toņos. Atlasīt dramatiskākos citātus Krievijas TV nebija grūti. Manipulējot ar daļēji patiesiem faktiem un izteicieniem, žurnālists Hramcovs tomēr nav spējis atturēties arī no klajiem meliem.
Igaunijā nav ieradušies bēgļu tūkstoši ne no Sīrijas, ne citām islāma zemēm. Eiropas Savienības bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros Igaunijai divu gadu laikā teorētiski būtu jāuzņem 523 cilvēki. Tomēr līdz šī gada aprīlim bija ieradušies vien 120 patvēruma meklētāji. Atbildīgās amatpersonas ziņo, ka vismaz 70 no viņiem jau pametuši Igauniju, lai dotos uz citām Eiropas Savienības valstīm. Ļoti iespējams, ka viņiem sekos arī pārējie. Šī tendence ir līdzīga arī Latvijā un Lietuvā, kas ir saprotams, jo Baltijas valstis nav bijušas imigrantu mērķis.
Migrācijai gan ir sava loma Igaunijas demogrāfiskajā statistikā, jo pērn uz dzīvi te pārcēlušās 14 822 personas, kas ir vairāk nekā aizbraukušo (13 792). Tomēr pārliecinoši lielākā daļa atbraucēju ir no kaimiņvalstīm, pirmkārt, Somijas (45%). Turklāt liela daļa no tiem ir Igaunijas pilsoņi, kas atgriežas dzimtenē. No valstīm, kas nav ES, visvairāk iebraucēju Igaunijā bijis no Ukrainas (11%) un Krievijas (10%).
Izcelsme un izplatība
Nelielajā reportāžā NTV pamanījusies apvienot pat vairākus Krievijas propagandas klasiskos stāstus – gan par Latviju kā “neizdevušos valsti”, gan par laimīgo dzīvi PSRS, gan par migrantiem, kas apdraud Eiropu. Stāstīt par citu valstu problēmām ir labs veids, kā novērst uzmanību pašiem no savām, tostarp no demogrāfiskajām. Andrejs Hramcovs jau labi apguvis šo “skolu”, un ar viņa ražojumiem bieži saistīti dažādi skandāli. Piemēram, Drošības policija savulaik norādīja, ka žurnālists mēģinājis rīkot provokācijas, gatavojot sižetu par 9. maija svinībām Rīgā. Viņš mēģinājis pierunāt savus paziņas iet pie pieminekļa Uzvaras laukumā ar Padomju Savienības atribūtiku, lai gan Latvijā to lietošana masu pasākumos ir aizliegta. Savukārt NTV reportāža no pagājušā gada Lāčplēša dienas svinībām bija pilna ar viltus ziņām. Piemēram, tika apgalvots, ka gājiena dalībnieki skandējuši saukli “Latviju latviešiem!” un vilktas paralēles ar nacistisko Vāciju. Tāpat apgalvots, ka šādi lāpu gājieni tiekot finansēti no valsts budžeta. “Valsts vara atzinusi uguns pielūgšanu, lāpu gājienus un saucienus “Latviju – latviešiem!” par oficiālo reliģiju,” sižetā apgalvo pieaicinātais “eksperts” Aleksandrs Gapoņenko. Patiesībā nekādi saukļi Lāčplēša dienas lāpu gājienā nav tikuši skandēti un arī valsts to nebija finansējusi.
Komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns, kurš Hramcova radošajām aktivitātēm NTV seko ilgāku laiku, viņa reportāžas nodēvējis par “smirdbumbām Latvijas virzienā”.
Sadarbībā ar
Jūsu iesniegtā informācija ir anonīma. Tikai LA.LV ir pieeja šai informācijai. Pēc raksta izveidošanas jūsu informācija tiks dzēsta. Iesniedzot informāciju, varat nenorādīt savu vārdu
Sniedz pēc iespējas vairāk detaļu un informācijas
Faili, kuros ir papildu informācija
