Baltijas iedzīvotājiem jābūt īpaši modriem: iezīmē potenciālās frontes līnijas, ja Krievija vērstos pret NATO 0
Krievijas ekspansijas draudi Eiropā, īpaši Austrumeiropā, joprojām ir aktuāli. Eiropas amatpersonas jau vairākkārt brīdinājušas, ka Krievija, visticamāk, neapstāsies pie Ukrainas, un mēģinās uzbrukt arī citām valstīm. Žurnāls “Newsweek” iezīmē potenciālās frontes līnijas, kurās varētu izcelties Trešais pasaules karš, ja Krievija vērstos pret NATO.
“Nav šaubu, ka Putins turpinās agresīvi īstenot savas intereses Eiropā, it īpaši tās austrumu daļā. Viņš izmantos jebkuru plaisu, lai palielinātu Krievijas ietekmi reģionā,” sacīja Ziemeļu Centrālās koledžas (ASV) politikas zinātņu profesors Viljams Maks.
Krievijas potenciālās agresijas iespējamās fronte varētu būt NATO ziemeļaustrumu flangs, tostarp robeža starp Krieviju un Somiju, kā arī Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva, secinājis žurnāls.
“Kad domājam par nākotnes konfliktu iespējamību, Baltijas valstis ir svarīgs NATO atturēšanas spēka pārbaudes punkts. Igaunijā, Latvijā un Lietuvā dzīvo ievērojams skaits krievu, kas bieži kalpo kā motivējošs faktors Putina intervencionismam,” norādīja Maks.
Pirmais Krievijas un NATO tiešās konfrontācijas punkts varētu būt tā dēvētais Suvalku koridors – stratēģiski nozīmīgs 70 kilometrus garš Polijas un Lietuvas robežas posms, kas savieno Baltijas valstis ar pārējo NATO teritoriju un vienlaikus atdala Krievijas Kaļiņingradas apgabalu no Baltkrievijas.
Tuvu šim koridoram atrodas tūkstošiem Krievijas militārpersonu, moderni iznīcinātāji un kodolieroči, kas padara šo reģionu par iespējamu pirmo sadursmes punktu starp Krieviju un NATO.
Lai gan NATO dalībvalstis, kas robežojas ar Krieviju, pauž pastiprinātu satraukumu, analītiķi pieļauj, ka Maskava varētu atturēties no tiešas konfrontācijas ar aliansi un uzbrukt neitrālām valstīm, piemēram, Moldovai un Gruzijai.
Kā norāda “Newsweek”, Maskava pēdējā laikā ir aktīvi iejaukusies Moldovas un Gruzijas iekšpolitikā, tostarp mēģinājusi ietekmēt vēlēšanas. Turklāt pastāv bažas, ka Krievija varētu provocēt jaunu konfliktu Balkānos, īpaši saistībā ar Serbiju, kas tradicionāli ir Maskavas sabiedrotā.
