Foto: AFP

Baltijas gaisa telpu sargā arī putni un pointers 1

Polijas Gaisa kara spēku vienība, kas šovasar pilda Šauļos bāzēto Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju, iesaistījusi savā darbā arī trīs vanagus, piekūnu un suni, pirmdien vēsta Lietuvas Televīzija.

Reklāma
Reklāma
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
RAKSTA REDAKTORS
Bez vainas vainīgs? Mirklī, kad trīs bērnu tēva Artūra kontā ienāca 200 eiro, viņš kļuva par bīstamu krāpnieku!
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

Četri Polijas iznīcinātāji “MiG-29” Zokņu militārajā lidlaukā dislocēti kopš maija, bet jūlija beigās tur ieradies arī medību putnu speciālists Mihals Beņs ar saviem audzēkņiem – vanagiem Jorku, Boltu un Mili un piekūnu Huseinu, kā arī vācu pointeru Šanī. Plēsējputnu uzdevums ir atbaidīt no lidlauka apkaimes kaijas, zvirbuļus, pīles un citus putnus, kas varētu radīt sarežģījumus lidmašīnām.

Putni, kas nereti tiek ierauti lidmašīnu dzinējos, ne vien rada tehniskas problēmas, bet var izraisīt arī bīstamas aviokatastrofas ar cilvēku upuriem. Aviācijai visā pasaulē tas sagādā lielus zaudējumus, un lidostas liek lietā dažādas metodes, lai atbaidītu putnus no tuvākās apkaimes, tostarp atskaņo plēsīgo putnu vai viņu notverto upuru balsu ierakstus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr Beņs uzskata, ka dzīvu plēsējputnu izmantošana ir daudz iedarbīgāks paņēmiens par šādiem skaņu efektiem, pie kuriem putni visai drīz pierod.

Viņš stāstījis, ka vispirms iemāca savus putnus sēdēt uz rokas, ņemt barību no saimnieka, bet vēlāk pakāpeniski palaiž garāku virvi, kurā tie piesieti. Kad putns iemācās atgriezties pie saimnieka, viņu var sākt apmācīt darbam lidlaukā.

Vācu pointera Šanī uzdevums savukārt ir izcelt no zāles putnus, un tālāko jau paveic īpaši apmācītie vanagi un piekūns.

Beņa komanda Zokņos strādās līdz septembrim, kad Polija beigs savu kārtējo Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju.

Savukārt vācu žurnāls “Der Spiegel” raksta, ka Polija un Baltijas valstis saistībā ar situāciju Ukrainā vērsušās pie NATO vadības ar lūgumu pavērst pret Krieviju NATO pretraķešu aizsardzības ierīces.

NATO valstu vairākums šādu ideju neatbalsta, taču, kā raksta žurnāls, Polijas un Baltijas aicinājums nākotnē varētu tikt izskatīts.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.