Zinām, ka diaspora gatavojas plaši svinēt Latvijas simtgadi un simtgades zīmē jau notika ASV latviešu Dziesmu un deju svētki Baltimorā šovasar. 35
PBLA pārstāvniecības vadītājs Latvijā Jānis Andersons turpina pārstāvēt PBLA un tās dalīborganizācijas Latvijas Simtgades rīcības komitejā. Gada sākumā Kultūras ministrija izsludināja konkursu par simtgades pasākumu norisi diasporas mītnes zemēs par kopējo summu 300 000 eiro uz trim gadiem – pa simt tūkstošiem katru gadu. PBLA startēja konkursā ar kopēju visu dalīborganizāciju piedāvājumu un vinnēja.
Simtgades projektos pāri par 20 projektiem ir katru gadu, kopā trīs gados iecerēts īstenot vairāk nekā 60 projektu. Pieminēšu dažus, piemēram, šogad viens no lieliem projektiem bija “Latvijas pēdas pasaulē” – portāls www.latviesi.com veido informatīvu sēriju par ievērojamiem latviešiem pasaulē, kas viņi bijuši, kur dzīvojuši. Rudenī Zviedrijā būs Eiropas latviešu reģionālie kultūras svētki. Nākamgad Amerikas Latviešu apvienība kopā ar Baltijas Studiju apvienību jeb AABS (Association for the Advancement of Baltic Studies) un Latvijas vēstniecību ASV rīkos konferenci Stenforda universitātē par Baltijas valstu simtgadi. Ar to tiks atzīmēta Baltijas Studiju apvienības jeb AABS pastāvēšanas piecdesmitgade. Arī Brazīlijas latvieši vēlas panākt, lai 2018. gada 18. novembrī Brazīlijas pasts laiž klajā Latvijas simtgadei veltītu pastmarku. No Austrālijas latviešu teātris brauks uz Latviju parādīt savu veikumu.
Lai atbalstītu tās programmas un pasākumus, kas Amerikā ir saistīti ar Latvijas simtgades svinībām, ALA nolēma izveidot ALA Latvijas simtgades fondu, kā arī aicina latviešus pēc iespējas plaši popularizēt Latviju, stāstot par Latvijas vēsturi un tās kultūru un sasniegumiem Amerikas sabiedrībai.
Līdzekļus fondam vāks, gan pārdodot T kreklus ar simtgades zīmi, gan piešķirot īpašas simtgades nozīmītes tiem, kas būs ziedojuši 300 dolārus. No šī fonda, piemēram, sponsorēs folkgrupas “Imanta Dimanta un Draugi” viesturneju daudzās ASV pilsētās. No fonda piešķirs naudu arī citiem projektiem, taču ar nosacījumu, ka pieteicējs piedalās pats ar daļēju līdzfinansējumu.
Domājot, kā amerikāņus ieinteresēt par Latviju, Linkolnas latvieši iecerējuši rupjmaizes cepšanas sacensības.
Pēc Amerikas Latviešu apvienības kultūras nozares vadītājas un Latvijas simtgades pasākumu koordinatores ASV Līgas Ejupes iniciatīvas tapusi jauna Latvijas simtgades svinībām veltīta mājas lapa – http://www.latvia100usa.org/
Tas ir liels brīnums, ka diasporas ceturtā paaudze runā latviski, man nesen sacīja PBLA izglītības padomes vadītāja Daina Grosa. Šis brīnums ir nerimtīgu pūliņu rezultāts. Tomēr kādas ir problēmas latviskās kultūras un identitātes uzturēšanā diasporā?
Galvenā problēma ir asimilēšanās un tas, ka arvien mazāk runājam latviski. Šeit Latviešu valodas aģentūrai esmu teicis – galvenais, kas vajadzīgs bērniem diasporā, ir moderni latviešu valodas mācību līdzekļi un tālmācība.
Saku paldies skolotājiem no Latvijas, kuri brauc uz Garezera vasaras vidusskolu, jo bez viņiem mēs nevarētu tur uzturēt tik labu latviešu valodas līmeni. Mums ir svarīgi, lai skolotāji brauc regulāri vairākus gadus, jo tad viņi izprot situāciju un zina, ar kādām metodēm vislabāk mācīt.
Paldies Latvijas valdībai par apņemšanos turpmāk diasporas kultūrā un izglītībā ieguldāmos līdzekļus iekļaut katru gadu bāzes budžetā. Paldies arī par to, ka Latvijas valsts atbalstīs trīs vasaras vidusskolas – “Kursu” un Garezera vasaras vidusskolu ASV un Annas Ziedares vasaras vidusskolu Austrālijā.
Vecākiem no Eiropas valstīm ir interese iesaistīt bērnus skolēnu apmaiņas programmās Latvijas skolās uz vienu nedēļu vai mēnesi, un šo apmaiņas programmu varētu sākt nākamgad.
Daļa no pēdējos gados no Latvijas izbraukušajiem atrod ceļu uz organizācijām, ko apvieno PBLA. Kā šis jaunu spēku pieplūdums ir ietekmējis pašu PBLA?
Viņi atnāk pie mums, iedzīvojas un ir vērtīgi dalībnieki. Amerikas Latviešu apvienības (ALA) kultūras fonda priekšsēde ir no Latvijas uz ASV pārcēlusies Sanita Šūmane, tāpat informācijas nozarē darbojas Taira Zoldnere.
Bet vēlos pieminēt arī pretējo procesu – reemigrāciju. Ļoti svarīgi, ka ar PBLA atbalstu pērn novembrī tika sākta tīklošanās pasākumu sērija “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, uz kuru aicināti jaunie profesionāļi, kuri pēc studiju un darba pieredzes ārzemēs atgriezušies Latvijā. Viņi dalās savā pieredzē, kur bijuši, ko darījuši, kas viņus motivējis atgriezties un ar ko tagad nodarbojas Latvijā. Viņi ir ieinteresēti savu ārvalstīs gūto pieredzi dot Latvijai. PBLA būtu jāturpina viņu izveidotajai bezpeļņas organizācijai palīdzēt, atvēlot telpas un minimālu finansiālu atbalstu.
Iepriekš pirms Saeimas vēlēšanām PBLA ieteica vēlētājiem ārzemēs balsot par kādu no trim latviskajām partijām – “Vienotību”, Nacionālo apvienību un ZZS. Vai ir domāts, kā rīkosities nākamgad?
Noteikti PBLA kopā ar ALA – kā organizācijas, kam ir pilna laika atalgoti darbinieki un kuras tamdēļ var vairāk ko izdarīt – vaicās visām partijām par viņu programmām (ieskaitot “Saskaņu”) un tās izplatīs, lai diasporas vēlētājiem būtu informācija un viņi to var analizēt un izlemt. Mums kā organizācijām ir jābūt neitrālām. Man personīgi simpātisks politiķis šķiet Bordāns.
