“Amerika ir vienīgais īstais Latvijas drošības garants.” Intervija ar Jāni Kukaini 35
Šodien Rīgā sākas Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) gadskārtējā valdes sēde. PBLA ir organizācija, kam arvien rūpējusi Latvijas drošība un ekonomiskā attīstība, latviešu valodas, kultūras un identitātes saglabāšana diasporā, un par paveikto un vēl iecerēto šajās jomās izvaicāju ilggadējo PBLA valdes priekšsēdi Jāni Kukaini.
Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas PBLA misija arvien bijusi pievērst savu mītnes zemju politiķu uzmanību Latvijas drošības situācijai, un īpaši daudz ir darījusi Amerikas latviešu apvienība (ALA).
Jānis Kukainis: Amerika ir vienīgais īstais Latvijas drošības garants. Mēs, ASV dzīvojot kā ASV pilsoņi un būdami politiķu vēlētāji, varam ietekmēt procesus. Es varu iet uz Senātu vai Kongresa apakšpalātu un tikties ar savu kongresmeni vai viņa biroja cilvēkiem, izklāstīt viedokli, gan runājot ar viņiem, gan rak-stot vēstules. Esmu personīgi šogad divas reizes ticies ar savu kongresmeni Fredu Aptonu. ASV senators Gerijs Pīters ir piedalījies vietējo latviešu biedrību rīkotajās tikšanās reizēs Kalamazū un Detroitā. Es dzīvoju Mičiganas štatā. Kopā ar Latvijas goda konsulu Mičiganā Andri Lāci uzturam regulārus kontaktus ar Mičiganas nacionālo gvardi jeb zemessardzi. Tā jau kopš 1993. gada ir Latvijas Bruņoto spēku atbalstītāja. Latvijas karavīri regulāri brauc apmācībās uz Mičiganu. Augustā Latvijas bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Juris Kalniņš tikās ar tautiešiem Kalamazū latviešu biedrībā.
PBLA aktīvi seko līdzi procesiem saistībā ar notikušajām izmaiņām ASV administrācijā. Februārī nosūtīju personīgu vēstuli ASV prezidentam Donaldam Trampam, vēršot uzmanību uz Krievijas agresiju Austrumeiropā un nepieciešamību stiprināt ASV lomu NATO ietvarā un Baltijas valstu aizsardzībā.
Uzskatu, ka Baltijas drošība ir uzlabojusies, jo ASV aizsardzības budžets ir palielināts un Aizsardzības un Ārlietu ministriju vada ļoti kompetenti cilvēki, kas bez ilūzijām izprot drošības situāciju pasaulē un Baltijā.
PBLA turpinās saskaņot savu rīcību Latvijas drošības jautājumos ar Amerikas Latviešu apvienību un Latvijas Nacionālo apvienību Kanādā (LNAK). Kanādā daudz Latvijas labā ir paveicis kādreizējais PBLA priekšsēdis Mārtiņš Sausiņš un LNAK priekšsēdis Andris Ķesteris. Tagad Latvijā dien NATO karavīru bataljons no Kanādas.
Savulaik ierosinājāt rīkot Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF), nu jau notikuši trīs – divi Latvijā un viens pērn decembrī Austrālijā. Kur rīkosit nākamos?
Austrālijas forums pulcēja apmēram 75 dalībniekus no septiņām valstīm, toskait piedalījās latvieši no Honkongas, Singapūras. Nākamgad forums notiks atkal Latvijā, šoreiz nevis Rīgā, bet Valmierā. Mana vietniece Kristīne Saulīte jau ir apmeklējusi Valmieru un Cēsis, un tur ir liela ieinteresētība darboties.
Bet tuvākais sarīkojums būs 26. oktobrī Čikāgā, kur norisināsies konference “Spotlight Latvia”, lai iepazīstinātu Amerikas uzņēmējus ar biznesa sadarbības iespējām ar Latviju. Šī konference būs kā PLEIF atzars. Tajā Latvijas lielākie un inovatīvākie uzņēmumi prezentēs savus produktus un pakalpojumus, kā arī tiks pārrunātas ekonomiskās sadarbības iespējas starp Latviju un ASV. Konference notiek galvenokārt par ASV latviešu ziedotiem līdzekļiem – naudu ir ziedojis advokātu firmas īpašnieks Ēriks Blumbergs, Galenieku ģimene, tāpat pēc Latvijas goda konsula Čikāgā Roberta Blumberga mudinājuma daudzi korporācijas “Lettgalia” locekļi.
Es arī tur pielieku savu roku, jo pazīstu daudzus Amerikas biznesa cilvēkus un aicinu viņus piedalīties. Mans brāļadēls Jānis Aleksandrs Kukainis vada vienu no uzņēmuma “Amazon.com” departamentiem, kur strādā daudzi tūkstoši cilvēku.
“Spotlight Latvia” notiks prestižas viesnīcas konferenču zālē, un tas nozīmē – Latvija ir prestiža valsts, un dalībnieki ir prestiži cilvēki. Roberts Blumbergs jūnijā bija atbraucis uz Latviju un Ārlietu ministrijā stāstīja Latvijas uzņēmējiem par to, kā sevi iepazīstināt ar ASV uzņēmējiem. Nevajag domāt, ka pēc vienas konferences uzreiz būs līgumi un pasūtījumi. Nē, sadarbības veidošana ir ilgtermiņa process, vispirms jāiepazīstas ar cilvēkiem, piemēram, inženieris satiekas ar fiziķi, ķīmiķi, mārketinga speciālistu, apspriež ideju, domā, kā to virzīt tālāk. Latvijā, manuprāt, cilvēki bieži tēlo, ka viņi jau visu zina (varbūt tā ir kāda mazvērtības kompleksa izpausme?). Nē, ir jāsaprot, ka pasaule ir pilna ar pulka gudrākiem cilvēkiem nekā esi pats, un, ja nezini, tad jājautā. Un pie sadarbības veidošanas priekšnoteikumiem pieder arī tas, ka arvien jāsmaida, jāvaicā “How are you?”, kaut arī tev būtu pilnīgi vienalga, kā šim cilvēkam klājas.
PBLA valdes sēdes atklāšanas reizēs bieži ticis pieminēts atbalsts Okupācijas muzejam.
PBLA ir lielākā ziedotāja no organizācijām Okupācijas muzejam – pavisam no tautiešiem ārzemēs kopš Okupācijas muzeja izveides ziedoti 9,5 miljoni dolāru, no tiem pieci miljoni ir nākuši no ASV un 3,5 miljoni – no Austrālijas.
