“Baltijas ceļa” 30.gadadienā Honkongas protestētāji aicināti veidot “Honkongas ceļu” 0
Honkongas sociālajā tīklā LIHKG izskanējis aicinājums piektdien, 23.augustā, tieši “Baltijas ceļa” 30.gadadienā, rīkot līdzīgu akciju Honkongā, kur jau vairāk nekā divus mēnešus turpinās protesti pret demokrātijas ierobežošanas centieniem, pirmdien raksta interneta portāls “Hong Kong Free Press” (hongkongfp.com).
Protestētāji aicināti piektdienas vakarā plkst.19 pēc vietējā laika (plkst.14 pēc Latvijas laika) sadoties rokās, sastājoties gar trim galvenajām Honkongas dzelzceļa MTR līnijām, lai parādītu starptautiskajai sabiedrībai savu vienotību un apņemšanos cīņā par demokrātiju. Šobrīd gan vēl nav zināms, cik lielu atsaucību gūs šī ideja.
“Baltijas valstis parādīja pasaulei, ka ir vienotas. Honkongas iedzīvotāji tagad ir tikpat vienoti. Visām mūsu prasībām jātiek izpildītām, īpaši mūsu galvenajai prasībai – vispārējām vēlēšanu tiesībām,” rakstījis akcijas iniciators.
“Vēl svarīgāk, ka mēs piesaistīsim starptautisko mediju uzmanību, lai parādītu pasaules sabiedrībai savu vienotību un apņēmību cīnīties par demokrātiju. Mēs pacelsim Honkongas tematu augstāk starptautiskajā darba kārtībā, cerot uz lielāku starptautisko atbalstu,” viņš uzsvēris.
Protestus Honkongā, kas sākās 9.jūnijā, izraisīja likumprojekts par aizdomās turēto personu izdošanu Ķīnai. Lai gan protestētāju spiediena rezultātā Honkongas parlaments likumprojektu atlika, protesti pārauguši plašā kustībā, pieprasot Pekinai pārtraukt centienus mazināt demokrātiju Honkongā un veikt demokrātiskas reformas.
Protestētāji vēlas, lai no amata atkāpjas Pekinas atbalstītā Honkongas valdības vadītāja Kerija Lama, lai tiek sarīkotas demokrātiskas vēlēšanas, lai tiek veikta neatkarīga izmeklēšana par policijas vardarbību pret demonstrantiem un tiek atbrīvoti protestos iepriekš aizturētie cilvēki.
Bijušajai britu kolonijai Honkongai, kas ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem, ir autonomas teritorijas statuss, atšķirīga tieslietu sistēma un tās pilsoņiem ir paredzētas plašākas tiesības nekā pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā.
Piektdien apritēs 30 gadi, kopš aptuveni divi miljoni cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sadevās rokās, savienojot Tallinu, Rīgu un Viļņu, lai pieminētu 1939.gada 23.augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu un cits citu stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi – Baltijas valstu neatkarības atgūšanu.