Baltija – vienota par taisnīgumu 0
Tik vienotas Baltijas valstis nav bijušas sen. Šodien, 23. janvārī, Eiropas lauksaimniecības ministru un Eiropas Komisijas ierēdņu rokās nonāks Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemkopības ministru un lauksaimnieku nevalstisko organizāciju līderu, kopskaitā 11 personu, parakstīta kopīga deklarācija. Tā tika parakstīta pagājušās nedēļas nogalē starptautiskajā izstādē “Zaļā nedēļa” Berlīnē.
Deklarācijā strikti pieprasīts tiešo maksājumu sadalījumu starp ES dalībvalstīm pielāgot tā, lai nebūtu būtisku atšķirību starp augstāko un zemāko tiešo maksājumu līmeni. Tāpat tiek prasīts tiešmaksājumu līmeni noteikt pēc jaunas aprēķina metodikas un piemērot to no 2014. gada 1. janvāra bez pārejas perioda.
Kopīgi ar deklarāciju ES zemkopības ministriem un EK tiks iesniegta arī tabula, kurā skaidri redzams, ka Baltijas valstis saņem ES viszemāko atbalsta līmeni: Lietuvas zemnieks tiešajos maksājumos par hektāru saņem 144 eiro, Igaunijas zemnieks – 117 eiro, bet Latvijas zemnieks – nieka 97 eiro. ES vidējais līmenis – 269 eiro par hektāru. Situācija nav labāka arī tad, ja tiešajiem maksājumiem klāt pievieno lauku attīstības programmas līdzekļus.
Zem deklarācijas parakstījās Igaunijas zemkopības ministrs Helirs Valdors Seders, Latvijas ministre Laimdota Straujuma, Lietuvas ministrs – Kazis Starkēvičs. Turpat līdzās uz deklarācijas parakstus lika Latvijas zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs, Igaunijas Lauksaimnieku centrālās savienības prezidents Juhans Sergava, Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras prezidents Avo Molders, Igaunijas Lauksaimnieku federācijas ģenerālsekretārs Kauls Nurms, kā arī Lietuvas lauksaimnieku savienības priekšsēdētājs Jons Talmants un Lauksaimniecības kameras prezidenta vietnieks Broņus Markausks.
Kompromisa panākšana liecina, ka nozīmīgos brīžos ambīcijas un personiskās vajadzības iespējams nolikt malā. To, ka Baltijas valstis spēj būt vienotas un aizmirst reņģu, cūku, piena un vēl citus karus, apliecina arī fakts, ka pirmo reizi, kopš valstis pēc neatkarības atjaunošanās atsāka piedalīšanos Berlīnes “Zaļajā nedēļā”, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stendi ar labākās pārtikas piedāvājumu atrodas cieši līdzās.
Tādējādi arī parastam ierindas berlīnietim un jebkuram citam apmeklētājam tiek nodemonstrēts Baltijas valstu lauksaimniecības un pārtikas nozares kopīgais spēks.
Taču aizkustinājuma asarām nav laika. Tas, ka Baltijas valstis, atmetot domstarpības, spēj vienoties, Kopējās lauksaimniecības politikas reformu vēl nemaina. “Mums priekšā stāv ļoti smags gads,” atzīst L. Straujuma pēc tikšanās ar vienu no ietekmīgākajām personām ES lauku politikā – Vācijas lauksaimniecības, pārtikas un patērētāju aizsardzības ministri Ilzi Aigneri. Izstādes laikā noliktā tikšanās bijusi ļoti īsa un formāla, Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu viedokli nav sanācis izskaidrot. Tik vien izdevies, kā vienoties par krietni nopietnāku tikšanos pēc pāris mēnešiem – martā.
Par to, ka jāiegulda nozīmīgs darbs, lai veco ES dalībvalstu ministri vispār saprastu lielo netaisnību ES tiešo maksājumu sadalē, liecina Ilzes Aigneres apgalvojums tikšanās laikā ar starptautiskajiem lauksaimniecības žurnālistiem – lielas netaisnības neesot, Baltijas valstis taču saņemšot 70% no ES vidējā maksājumu līmeņa. Ministrei līdz galam nav izstāstīts, ka EK piedāvājums Latvijai nozīmē – mūsu valsts zemnieki saņems 54% no ES, bet visas Baltijas valstis kopā – ne vairāk kā 65% no ES vidējā līmeņa. Vācijas politiskās personas gan esot gatavas piekāpties ar nosacījumu, ka godīgāku maksājumu dēļ necieš viņu zemnieki. Tas ir – tiek piedāvāts tiešmaksājumu līdzināt, izmantojot Lauku attīstības plāna līdzekļus. Tas ir – naudu, ko parasti izmanto lauku infrastruktūras uzlabošanai un saimniecību modernizācijai. Baltijas valstis tam ir gatavas piekrist, tikai ar nosacījumu, ja šim mērķim Baltijai kopā tiek iedalīts papildu 2,1 miljards eiro, no kuriem Latvijai – 860 miljoni eiro. Tad būs iespējams izlīdzināt ES tiešo maksājumu līmeni līdz 80% no ES vidējā, un tas nozīmē – Latvijas zemniekiem tiks apmēram 214 eiro par hektāru.
