Baltijā pieaug ar klimatu saistītie apdrošināšanas riski 0
Dabas parādību radītie zaudējumi tautsaimniecībai tuvāko 30 gadu laikā pieaugs mēreni – par 25%, taču gadsimta otrā puse var būt daudz trauksmaināka, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Salīdzinot ar citiem reģioniem, piemēram, Vidusjūru, Baltijas jūras reģionu klimata pārmaiņas ietekmēs mazāk. Tomēr apgalvot, ka klimata ietekmes Baltijā nebūs, ir vieglprātīgi, saka Pīters Hope, dabas katastrofu un klimata pārmaiņu eksperts, bijušais “Munich Re” korporatīvā klimata centra vadītājs.
Nozīmīgākie riski Baltijas reģionā tuvākajos gadu desmitos saistīti ar viesuļvētrām, biežāku krusu, iespējams, tornādo, intensīviem nokrišņiem, līdzīgi tiem, kas tika piedzīvoti pagājušajā gadā.
Visas šīs dabas parādības palielinās zaudējumus tautsaimniecībai, taču, tā kā kopējais zaudējumu līmenis būs relatīvi zems, tad, attiecīgi gatavojoties, šie zaudējumi ir kompensējami.
Dabas radītie zaudējumi pieaug
“Dati par pēdējām desmitgadēm skaidri liecina, ka dabas parādību izraisītie zaudējumi pieaug – gan kopējie, gan apdrošinātie. Vācijas apdrošinātāju biedrība ir aprēķinājusi, ka Vācijā turpmāko 30 gadu laikā minēto dabas parādību dēļ zaudējumi pieaugs par 25%.”
“Tā kā klimatiskie apstākļi Latvijā no Vācijas īpaši neatšķiras, domāju, ka skaitļi būs līdzīgi. Labās ziņas – tie ir tikai 25%, proti, mazāk nekā 1% gadā. Sliktās ziņas – zaudējumu apjomi kļūs arvien lielāki, tas ir praktiski neizbēgami, un apdrošināšanas polišu cenas nākamo 30 gadu laikā pieaugs vismaz par 25%,” stāsta P. Hope.
“Turklāt jārēķinās arī ar to, ka XXI gs. otrā puse būs sliktāka. Klimata pārmaiņas nenotiek lineāri – augošās temperatūras izraisīs arvien lielāku ūdens iztvaikošanu.”
“Jūras ūdens temperatūras paaugstināšanās par vienu grādu izraisa par septiņiem procentiem lielāku ūdens iztvaikošanu, salīdzinot ar 20 grādu līmeni.”
“Pastāv reālas briesmas, ka gadsimta otrajā pusē tiks sasniegts t. s. pagrieziena punkts, proti, punkts, kad var sākties nelineāras pārmaiņas – okeāna straumju, musonu u. c. fundamentālu dabas parādību izmaiņas, kam būs postošas sekas.
“Šādi zaudējumi jau vairs nebūs apdrošināmi, jo neviens nespēs aprēķināt iespējamos riskus. Vēl viens risks ir karstuma viļņi. Kāds Oksfordas universitātes pētījums liecina, ka jau šobrīd karstuma viļņu risks ir divreiz augstāks nekā pirmsindustriālajā periodā un tas turpina palielināties.
“Nākamo 20 gadu laikā tas droši vien būs jau četras reizes lielāks.”
Jūras līmenis pieaugs par 80 cm
Runājot par jūras līmeņa celšanos Baltijas jūrā, visticamākais scenārijs ir tā pieaugums līdz 0,8 m līdz XXI gadsimta beigām, kaut gan citi pētījumi sauc skaitļus starp vienu un diviem metriem.
Turklāt būtiskākais jūras līmeņa celšanās faktors nav vis arktisko ledāju kušana, bet gan jūras ūdens izplešanās sasilšanas dēļ. Šā iemesla dēļ vairākums Eiropas valstu jau plāno dambju būvi jūras piekrastes un tajā esošo īpašumu aizsardzībai.
“Esmu pesimistisks, ka pasaules valstis spēs koordinēti vienoties Parīzes klimata vienošanās izpildē (tas paredz globālo sasilšanu ierosinošo gāzu emisijas ierobežošanu ar mērķi nepieļaut temperatūras celšanos vairāk nekā 1,5 grādus virs pirmsindustriālā līmeņa).”
“Jāsaprot, ka Parīzes vienošanās iekļautie skaitļi spēs ierobežot globālo sasilšanu apmēram trīs grādu līmenī, lai panāktu zemāku līmeni, ir jādara vēl daudz vairāk.”
“Ņemot vērā ar to saistīto soļu nepopularitāti un populisma vilni, kas pārņem Eiropu un ASV, es esmu pesimistisks, ka šī vienošanās tiks izpildīta, tādēļ domāju, ka gadsimta otrajā pusē jau jāsāk rēķināties nevis ar vidējiem klimata pārmaiņu scenārijiem, bet gan ekstrēmākajiem,” saka P. Hope.
