NATO militārās mācības izpelnās Krievijas nosodījumu un atbildes reakciju 6
Šajās dienās NATO valstis un Krievija rīko katra savas militārās mācības Baltijas jūras reģionā. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šonedēļ tika dots starts militārajiem manevriem “Saber Strike”, bet jau pagājušās nedēļas beigās Baltijas jūrā sākās alianses jūras spēku mācības “Baltops”, kas notiek jau 42. reizi. Mācības ilgs līdz attiecīgi 20. un 21. jūnijam. Tikmēr Krievija, atbildot NATO militārajiem manevriem, vakar Kaļiņingradas apgabalā sāka savas militārās mācības, kurās iesaistīti kā jūras kājnieki un desantnieki, tā tālas sniedzamības bumbvedēji “Tu-22M3”, bumbvedēji “Su-34”, kā arī helikopteri “Mi-24”.
Plašākas nekā citus gadus
Baltijas valstīs sauszemes un gaisa spēku militārās mācības “Saber Strike” notiek jau ceturto gadu. Taču šoreiz Krievija ir īpaši satraukusies par šo manevru apmēriem, kas ir lielāki nekā iepriekšējos gadus. Pērn militārajās mācībās piedalījās nepilni divi tūkstoši karavīru, bet šogad “Saber Strike” manevros iesaistīti 4700 karavīru un vairāk nekā astoņi simti militārās tehnikas vienību no desmit valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Kanādas, Dānijas, Britānijas, Polijas, Norvēģijas un Somijas. Šis ir pirmais gads, kad mācībās piedalās arī Kanāda un Dānija.
Krievija NATO ikgadējās militārās mācības jau paspējusi nodēvēt par alianses agresijas izpausmi. Turklāt tā Kaļiņingradas apgabalā sākusi savus militāros manevrus. “Kaļiņingradas apgabalā sākušās Krievijas rietumu militārā apgabala koordinētas militārās mācības, kurām atbalstu sniedz Baltijas jūras flote un gaisa spēki,” teikts Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā, kurā uzsvērts, ka šie manevri notiek vienlaikus ar NATO militārajām mācībām Baltijas valstīs. Paziņojumā arī norādīts, ka mācībās Kaļiņingradas apgabalā piedalās aptuveni tikpat lieli spēki kā NATO rīkotajos manevros. Krievijas mediji, atsaucoties uz vietējo militārpersonu stāstīto, ziņo, ka mācību laikā tiks veikti manevri Krievijas robežas stiprināšanai un jūras sakaru sistēmas aizsardzībai. Tāpat manevru ietvaros notiks iedomāta ienaidnieka zemūdeņu un kaujas kuģu meklēšanas un iznīcināšanas operācijas. Turklāt mācību laikā tiks atstrādāta Krievijas gaisa desanta divīzijas operatīva pārvešana no Pleskavas uz Kaļiņingradas apgabalu.
Mācības sauc par “agresiju”
Krievija savas militārās mācības sākusi dienu pēc tam, kad Krievijas ārlietu ministra vietnieks Vladimirs Titovs sarunā ar ziņu aģentūru “Interfax”, paužot sašutumu par NATO spēku klātbūtnes vairošanu Austrumeiropā, paziņoja, ka Maskava NATO “tālāku ekspansiju” pie Krievijas robežām uzskatīs par “naidīgu nodomu demonstrēšanu” un ka īstenos politiskus un militārus pasākumus, lai parūpētos par savu drošību. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis klāstījis, ka Maskava papildu NATO patruļas virs Baltijas valstīm, militārās klātbūtnes pastiprināšanu un mācības pierobežā ar Krieviju uzskata par papildu saspīlējumu Ukrainas krīzes radītajā jau tā sarežģītajā situācijā. “NATO spēku ekspansiju netālu no robežas ar Krieviju mēs nevaram uzlūkot nekā citādi kā apliecinājumu naidīgiem nolūkiem,” apgalvoja Titovs. “Papildu būtisku NATO militāro vienību izvietošanu Viduseiropā un Austrumeiropā – kaut vai uz rotācijas pamata – ir grūti vērtēt citādi kā vien par tiešu 1997. gadā starp Krieviju un NATO noslēgtā attiecību regulējošā līguma pārkāpumu.” Šis Parīzē NATO un Krievijas parakstītais līgums paredz, ka NATO neveidos pastāvīgas bāzes Austrumeiropā, ja Krievija nepārkāps citu valstu suverenitāti. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis iepriekš norādījis, ka Krievija, anektējot Krimu un izvēršot agresiju Ukrainā, jau ir pārkāpusi šo vienošanos ar NATO, kas nozīmētu, ka alianse ir tiesīga Austrumeiropā izvietot savas bāzes.
NATO militāros manevrus Baltijas valstīs, atrodoties vizītē Somijā, kritizējis arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš militārās klātbūtnes palielināšanu netālu no NATO valstu robežas ar Krieviju nodēvēja par “neproduktīvu”. “Visas problēmas var tikt atrisinātas bez militārās infrastruktūras attīstīšanas Austrumos,” ziņu aģentūrai “Interfax” sacīja Lavrovs. Jāpiebilst, ka dažas dienas pirms Lavrova vizītes Somijā ļoti asi par Somijā izskanējušo viedokli pievienoties NATO izteicās Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks Sergejs Markovs. Intervijā Somijā zviedru valodā iznākošajam laikrakstam “Hufudstadsbladet” viņš paziņoja, ka Somijas iestāšanās aliansē izraisītu Trešo pasaules karu. “Krievija iesaka Somijai nepievienoties NATO. Somijas dalība NATO vājinās Eiropas drošību, nevis to stiprinās,” sacīja Putina padomnieks. Šajā intervijā Markovs arī sūkstījās, ka Somija līdz ar Zviedriju un Baltijas valstīm ir vienas no “rusofobiskākajām valstīm”. “Antisemītisms aizsāka Otro pasaules karu, rusofobija var sākt trešo,” tā klāstīja Markovs.
