Baltija: katram savs ceļš uz simtgadi 0
Rakstā “Vai simtgades salūts sasniegs Zilupi” (“KZ”, 3.05.) jau vērtējām Latvijas novadu gatavošanos valsts simtgades svinībām. Šoreiz pētījām, kāda situācija šajā ziņā ir tuvākajās kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Nelielās Baltijas valstis mēdz sajukt pat pavisam tuvu dzīvojošajiem kaimiņiem somiem un zviedriem, taču mums pašiem ir zināms, ka esam pavisam atšķirīgi.
No trim Baltijas valstīm Lietuva parasti uzsver visvecāko valstiskumu – un neapšaubāmi tā arī ir. 2009. gadā lietuvieši plaši svinēja tūkstošo gadskārtu, kopš Lietuvas vārds pirmo reizi pieminēts rakstītos vēstures avotos – Sv. Bonifācija piezīmēs Kvēdlinburgas hronikā (1009. gads). Nevienu mirkli lietuvieši nav piemirsuši, ka viņu valsts ir sena karaliste un tāpat dižmanīgi piemin dižkunigaiti Mindaugu, kuru 1253. gadā pāvests kronēja par Lietuvas karali. Kaut arī pēdējā gadsimta vēsture mums ir visai līdzīga, lietuvieši uzsver, ka viņu valsts neatkarība tika proklamēta dažas dienas agrāk nekā kaimiņvalstī Igaunijā.
Lietuvā – kultūras galvaspilsētas
Lietuvas simtgades organizācijas komiteja pasludinājusi, ka tās galvenais mērķis ir dažādās aktivitātēs iesaistīt it visus valsts iedzīvotājus, un pat veikusi aprēķinus – lai to sasniegtu, ir nepieciešams viens miljons brīvprātīgo – tas būtu katrs trešais lietuvietis no kopējā gandrīz trīs miljonu iedzīvotāju skaita. Šobrīd liekas, ka daudzi iedzīvotāji vēl nav apzināti, taču daži pasākumi Lietuvā jau notikuši. Interesanti, ka gluži tāpat kā latvieši arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi un dienvidu kaimiņi lietuvieši par svarīgu valsts simtgades simbolu uzskata ozolus. Šopavasar, aizsākot simtgades notikumus, Panevēžas parkā iestādīti pirmie divdesmit ozoliņi – pilsētas daiļumam un vēstures piemiņai. Viens no lielākajiem simtgades projektiem Lietuvā gan tiks īstenots galvaspilsētas Viļņas tuvumā – 2018. gadā Eiropas parkā paredzēts atklāt tēlnieka Ģedimina Radzēviča pieminekli “Pasaules lietuviešu vienotības kronis”. “Caur ietvertajiem simboliem tas godinās lietuviešus pasaulē, kuri palīdzējuši atjaunot, saglabāt un stiprināt Lietuvas valsti,” uzsvēris tēlnieks. Jau vairākus mēnešus mākslinieks un viņa palīgi apbraukā Lietuvas pilsētas, skaidrodami iedzīvotājiem pieminekļa nozīmīgumu un vākdami līdzekļus tā izveidei.
Starp nozīmīgiem simtgades kultūras notikumiem noteikti jāpiemin Lietuvas Kultūras ministrijas organizētais kultūras galvaspilsētu konkurss. Par šo titulu, kas tiek piešķirts katrā no nākamajiem trim gadiem no jauna, sacentās desmit valsts reģioni – par 2017. gada Lietuvas kultūras galvaspilsētu ar devīzi “Klaipēda – neaizsalstoša kultūras osta” kļuva Klaipēda. 2018. gadā šis tituls piederēs Marijampolei – ar devīzi “Laiks mainās un mainās”, bet 2019. gadā – Rokišķu pilsētai – ar moto “Kultūras līkloči no Mēmeles līdz Nemunai”.
Igauņi mudina uz līdzdalību
Savukārt Igaunijas iedzīvotāji jau ir plaši iesaistījušies valsts simt gadu jubilejas organizēšanā. Svinību komiteja īpaši mudina uz līdzdalību ikvienu pilsētu, ciemu, iedzīvotāju. Liekas, ka Igaunijas sabiedrība ideju tiešām ir pārņēmusi, un simtgades mājaslapā ev100.ee ļaudis ziņo par visdažādākajām dāvanām – sākot ar skolas parkā izveidotiem simt putnu būrīšiem līdz aicinājumiem nokrāsot mājas kādā no Igaunijas karoga krāsām.
Kā vienu no Igaunijas reģionu būtiskākajām iniciatīvām saistībā ar simtgadi vērts pieminēt Igaunijas un Krievijas robežpilsētas Narvas vēlmi veidot valsts finansētu igauņu valodas centru, kurā jebkurš varētu mācīties valsts valodu. Tartu universitātes Narvas koledžas direktore Kristīna Kallasa jau šim mērķim ieguvusi tieslietu ministra Urmasa Reinsalu atbalstu. Jāatgādina, ka Narvā dzīvo ap 82% etnisko krievu un tikai četri procenti igauņu, tāpēc, neapšaubāmi, pilsētā ir problēma ar valsts valodu. “Protams, ir svarīgi iedzīvotājiem ar nepietiekamām igauņu valodas zināšanām dot motivāciju mācīties. Taču domāju, ka mūsu valsts ekonomiskā un kultūras attīstība, kā arī iedzīvotāju lepnums par Igaunijas valsts simtgades svinībām varētu iedvesmot Narvas iedzīvotājus,” savā aicinājumā ir uzsvērusi koledžas direktore. Savukārt Vīlande jau šīgada aprīlī ir pasniegusi simtgades pirmo dāvanu saviem iedzīvotājiem – restaurēta un vispārējai aplūkošanai izlikta mākslinieka Juhana Kangilaski (1904 – 1981) glezna “Igaunijas neatkarības pasludināšana Vīlandē 1918. gada 24. februārī”. Tā pēdējos sešdesmit septiņus gadus bijusi paslēpta zem dubultiem finiera griestiem mākslinieka privātmājā Vīlandē un mūsdienās uzskatāma par vienu no vissvarīgākajiem valsts proklamēšanas vizuālajiem simboliem, jo no svarīgās dienas nav saglabājusies neviena fotogrāfija. Aptaujājot notikuma lieciniekus 1939. gadā, māksliniekam pat neesot izdevies atrast kopsaucēju, vai proklamēšanas aktu noklausījušies desmit vai simt cilvēku, vai diena bijusi saulaina vai apmākusies.
Vides kultūras pilnveidošana Igaunijā vienmēr bijusi svarīga, un arī tagad tā tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem simtgades svinību virzieniem. Vērā ņemams ir Igaunijas Arhitektu asociācijas ierosinātais un valsts atbalstītais grandiozais projekts “Laba publiskā telpa”: piecpadsmit pilsētu centru pārveidošana no iesīkstējušā, padomju laika cilvēkam nedraudzīgās vides veidola uz mūsdienu Eiropas pilsētvides vērtībām. Pilsētas, kuras īstenos šo tik nozīmīgo pārveidi, ir Pelva, Telva, Viru, Rapla, Kerdla, Valga, Rakvere, Pērnava, Kuresāre, Kuremē, Vīlande, Peltsamā, Narva un, protams, arī Tallinas galvenā iela. Pagaidām vēl visi pilsētu pārbūves projektu konkursi nav beigušies, taču plānots, ka pilsētu centru pārbūvei ir jāiekļaujas valsts simtgades svinību programmas ietvaros un jābūt pabeigtai līdz 2020. gadam.
