Baltija ir kļuvusi par Eiropas aizsardzības un drošības smaguma centru: “Šodien daudz labāk saprotam Latvijas brīdinājumus par naidīgo kaimiņu” 20
Baltijas reģions ar Latviju tā centrā ir kļuvis par Eiropas aizsardzības un drošības smaguma centru, šodien preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola.
Viņa atzīmēja, ka ģeogrāfiski Latvijas galvaspilsēta Rīga ir viena no tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu galvaspilsētām, kas Krievijai atrodas vistuvāk. Metsola norādīja, ka kara laikā ģeogrāfijai ir nozīme.
“Domāju, ka šodien mēs daudz labāk saprotam Latvijas brīdinājumus par naidīgo kaimiņu. Kopš pirmās dienas Latvija ir veidojusi ES politiku, demonstrējot stingru atbalstu Ukrainai un solidaritāti ar ukraiņu tautu. Gribu par to pateikties. Atbalsts ir jāturpina. Ukraina paliek mūsu prioritāšu saraksta augšgalā,” sacīja EP priekšsēdētāja.
Pēc Metsolas paustā, ES ir daudz izaicinājumu, tomēr par spīti, vai arī tieši izaicinājumu dēļ Eiropa ir kļuvusi daudz stiprāka nekā iepriekš.
EP priekšsēdētāja sacīja, ka ar Latvijas premjeru pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar izaugsmi un ES budžeta nozīme, lai sekmētu ekonomisko attīstību un atveseļošanos, proti, kā izmantot ES Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai veicinātu Zaļo un digitālo pāreju.
Latvijas Ministru prezidents uzteica Metsolas darbu. Viņa ieskatā, ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropai ir svarīgi redzēt, ka viena no lielākajām demokrātiskajām institūcijām – EP – no paša sākuma ietur skaidru līniju attiecībā uz Ukrainu un tām vērtībām, par kurām ukraiņi cīnās un mirst. Šīs vērtības ir brīvība, demokrātija un tiesu vara, ko reizēm Eiropā uzskata par pašsaprotamu.
Kariņš atzīmēja, ka Eiropai ir jāgatavojas vairākiem pavērsieniem. Lai gan daudz tiek gaidīts no Ukrainas pretuzbrukuma un okupēto teritoriju atgūšanas, Eiropai ir jābūt gatavai atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas vien būs nepieciešams.
Tāpat Latvijas premjers uzsvēra, ka būtu jāsāk ar Ukrainu iestāšanās blokā sarunas. Viņš norādīja, ka ES ir jāpalīdz īstenot reformas, kuras Ukraina arī īsteno par spīti karam. Kariņš aicināja paturēt prātā, ka ukraiņi cīnās un mirst, lai kļūtu par dalībvalsti, tāpēc ES ir jāizdara savs darbs.
Kariņa ieskatā, svarīgi ir turēt Krieviju atbildīgu par tās pastrādātajiem noziegumiem. Viņš sacīja, ka noziegumi ir jādokumentē un jāiztiesā, savukārt Ukrainas atjaunošana jāfinansē lielākoties no Krievijas budžeta un fondiem. Patlaban Krievija ir valsts, kura cenšas iznīcināt Ukrainas infrastruktūru.
Latvijas Ministru prezidents sacīja, ka Eiropā pret Krieviju noteiktās sankcijas ir svarīga daļa no valstu pūliņiem atbalstīt Ukrainu, tomēr ir jāpievērš uzmanība, lai sankcijas nebūtu iespējams apiet – to apiešana ir jāpadara tik smaga, ka Eiropā to nebūtu iespējams izdarīt.
