Baltija ārvalstu presē 0
“16. marts nav nekādi svētki! Tā ir atceres diena mūsu kritušajiem,” Vācijas laikraksts “Die Welt” citē leģionāru, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāju Edgaru Skreiju, rakstot par Leģionāru atceres dienu. Materiālā pieminēts, ka, ejot uz skolu 1940. gada vasarā, E. Skreija redzējis, kā garām pabrauc padomju tanks.
“Pa nakti viņš no Latvijas pilsoņa bija kļuvis par padomju pilsoni,” apraksta vācu izdevums, kas izstāsta sirmā vīra dzīvesstāstu. “Viena skaista, priecīga un gaiša diena. Latviešiem,” E. Skreija atceras, kā 1941. gadā ienākusi Vācijas armija, ko tolaik latvieši uztvēruši kā “atbrīvotāju no tās nāves valdības” (domāta padomju vara). Laikraksts atgādina, ka padomju vara līdz vācu armijas ienākšanai bija deportējusi desmitiem tūkstošu latviešu uz Sibīriju un Latvijā pie varas izvietojusi marionešu valdību. Vācu okupācijas laikos E. Skreija izmācījies par automehāniķi, tad nākusi iesaukšana leģionā, un viņš kļuvis par šoferi kādam latviešu pulkvedim. 1944. gadā, kad padomju armija jau bija Latvijā, E. Skreija ar savu 19. divīziju atradies Kurzemē. “Kam izdevās nokļūt uz kuģa, tie spēja tikt līdz Vācijai. Kuram ne, to saņēma gūstā Kurzemes katlā. Kā mani. Mēs cīnījāmies tālāk.” 1944. gada 8. maijā plkst. 14, kad ienākusi padomju armija, viņš nav varējis nozust. Tālāk sekojuši piespiedu darba gadi Krievijā, bet pēc tam E. Skreija atgriezies Latvijā un visu mūžu nostrādājis par šoferi. “Mēs bijām otrās šķiras cilvēki, mūs apsaukāja par fašistiem,” padomju laikus atceras E. Skreija. “Mēs, latviešu leģionāri, nebijām SS vīri. Mēs bijām karavīri,” viņš uzsver.
Nosaukumu nevarēja izvēlēties
Starptautiskā ziņu aģentūra “Associated Press” (“AP”) apraksta, kā 16. martā ap 1500 latviešu atdeva godu karavīriem, kas karoja Vācijas “Waffen SS” divīzijās, piebilstot, ka norisinājies arī krievu rīkots protesta pasākums, “lai atgādinātu par kara noziegumiem, kas veikti pret ebrejiem un citām etniskajām minoritātēm”. Vienlaikus “AP” uzsver, ka tradicionālais gājiens ir atceres pasākums Latvijas SS karavīriem, “sauktiem, par leģionāriem, kuri cīnījās par neatkarību Otrā pasaules kara laikā.” “Vienīgā iespēja cīnīties par Latvijas neatkarības atjaunošanu bija leģionā,” ziņu aģentūrai teicis 44 gadus vecais Alriks Vēbers, kurš bija atnācis nolikt ziedus, lai godinātu sava vectēva brāli, kurš cīnījies leģionā. “Latviešiem nebija iespējas izvēlēties divīzijas nosaukumu,” skaidrojis Alriks. “AP” uzsver, ka Latvijas valdība norobežojas no ceremonijas, tomēr daudzi to redzot kā zīmi, ka Latvijai nav izdevies atzīt savas vēstures melno lapaspusi. “Tā ir valsts sponsorēta fašisma leģitimizācija,” sacījis Viļņā dzīvojušais jidiša zinātnieks Dovids Kacs, uzsverot, ka daži parlamentārieši atbalstot ceremoniju. “Šeit tiek glorificēts sliktākais no Eiropas vēstures,” rezumējis D. Kacs.
Sašutuši par kalendāru
Krievijas valdības oficiālā laikraksta “Rossijskaja gazeta” interneta versija vērsusi uzmanību uz to, ka Rīgā iespējams nopirkt kalendāru ar nacistiskās okupācijas laika propagandas plakātiem. “Tirgotāji sparīgi izliek jaunumu pašā redzamākajā vietā skatlogā, cerot pievilināt pircējus. Kaut arī tāda reklāma nav nepieciešama – kalendārs ir tik neparasts un skandalozs, ka arī bez reklāmas tam ir liela popularitāte,” vēsta laikraksts, tālāk atstāstot plakātu saukļus. Laikraksts pauž sašutumu, ka tas notiek, kaut arī vietējie likumi liedz izplatīt nacistisko un padomju simboliku Latvijā. “Tomēr Rīgā jau sen visi pieraduši pie “Waffen SS” maršiem un privātiem apbalvojumiem fašistu rokaspuišiem,” secina laikraksts. Kā “eksperts” komentāru sniedz Latvijas Antifašistiskās frontes līdzpriekšsēdētājs Sergejs Malahovskis: “Izbrīna cits: leģionāru cildināšana notiek klusējošā Eiropas Savienības piekrišanā, kuras valsts Latvija pagaidām vēl ir. Nav saprotams tikai viens – ES klusēšana ir apmulsums no nekaunīgi aizvainojošās Latvijas uzvedības vai arī sava veida šādas uzvedības atļaušana.”
