Baltijā apmācībās rotācijas kārtībā varētu izvietot NATO un ASV bruņotos spēkus 0
Baltijas reģionā rotācijas kārtībā varētu izvietot NATO un ASV bruņotos spēkus, kas nozīmētu NATO spēku pastāvīgu uzturēšanos vai nu apmācībās, vai attiecīgo valstu bruņoto spēku mācībās, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu žurnālistiem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
NATO un ASV varētu arī palielināt cilvēku un militārās tehnikas skaitu militāro mācību laikā Latvijā un Baltijas reģionā. Saistībā ar spēku palielināšanu aktualizēts arī jautājums par iznīcinātāju skaita palielināšanu NATO bāzē Šauļos. Par spēku apjomu, daudzumu un laiku pašlaik notiek diskusijas, piebilda aizsardzības ministrs.
Atbilde par bruņoto spēku palielināšanu saņemta no NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena, ASV prezidenta Baraka Obamas un ASV viceprezidenta Džo Baidena. Tas noticis pēc tam, kad Baltijas valstis un Polija par šo jautājumu ir uzrunājušas NATO un ASV.
Pašlaik Latvijas bruņotie spēki darbojas ierastā režīmā, nodrošinot pastiprinātu kontroli pierobežā, norādīja Vējonis.
Runājot par nepieciešamību palielināt finansējumu aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ministrs norādīja, ka tas nav tik daudz Latvijas saistību jautājums, kā tas ir Nacionālo bruņoto spēku (NBS) attīstības jautājums.
Vējonis gan atzina, ka Latvijas pārstāvjiem sarunās ar NATO valstu amatpersonām ir jātaisnojas par to, ka aizsardzībai neesam atvēlējuši 2% no IKP. Jautājums par 2% atvēlēšanu aizsardzībai bija arī Bērziņa tikšanās ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu dienaskārtībā, kā arī tika skarts Latvijas prezidenta telefonsarunā ar ASV prezidentu Baraku Obamu.
Latvija partneriem skaidro, ka ir plāns minēto finansējuma līmeni sasniegt līdz 2020.gadam, taču pašlaik neesam to reāli apliecinājuši kā izdarītu darbu, norādīja aizsardzības ministrs. Politiķis pauda, ka aicinās palielināt finansējumu aizsardzībai nākamajos gados.
Valsts prezidents paudis atbalstu papildu finanšu līdzekļu novirzīšanai aizsardzības jomai, lai stiprinātu un attīstītu Nacionālos bruņotos spēkus un nodrošinātu Latvijas starptautisko saistību izpildi, informē Valsts prezidenta kancelejā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien žurnālistiem skaidroja, ka, veidojot budžetu, tiks noteiktas arī prioritāras nozares. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, aizsardzībai jābūt vienai no prioritātēm. Straujuma skaidroja, ka nākamgad aizsardzības nozarei būtu nepieciešami papildus 10 miljoni eiro, bet 2016.gadā – 80 miljoni eiro.
Jautājumā par termiņuzturēšanās atļaujām pret investīcijām Vējonis pauda, ka būtu nepieciešams ņemt vērā drošības aspektus. Netiekot tiks daudz runāts par to, ka būtu jāaizliedz atļauju izsniegšana, bet gan par to, ka jāpaaugstina slieksnis termiņuzturēšanās atļauju iegādei. Savukārt kvotu ieviešana nebūtu atbalstāma, jo tā varētu veicināt korupciju.
Kā ziņots, līdz šim joprojām nepieņemtais termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības regulējums jāpārskata vēlreiz drošības risku kontekstā, 22.martā Latvijas Zaļās partijas kongresā sacīja Vējonis.
