“Balticovo” skandāls. Vistu bēdīgais liktenis, cenas un realitāte 14
Internetā ziņu komentāros un sociālos tīklos nereti izpaužas sabiedrības patiesās domas. Protams, tās nav oficiāli paustas un bieži vien to autors ir inkognito, taču, kā saka – nav dūmu bez uguns.
Tad lūk, sabiedrības viedoklis par labdarības kampaņām bieži vien ir tīri negatīvs. Pastāv viedoklis, ka vietējo dzīvnieku izcelsmes produktu ražotāju, mednieku saimniecību, zemnieku saimniecību un visu, kas ir saistīts ar dzīvnieku izmantošanu nomelnošana ir izdevīga ārzemju biznesam un „zaļo” organizācijām. Citi domā, ka dažādās dzīvnieku glābšanas un ziedojumu vākšanas akcijās izmantoto fotogrāfiju un video izcelsmi pierādīt nav iespējams un sirdi plosošus kadrus dzīvnieku aizstāvji izmanto mērķu sasniegšanai, kas ne vienmēr ir vērsti tikai uz dzīvnieku labklājības celšanu. Tai pat laikā ļoti liela daļa sabiedrības reaģē uz šādiem skandāliem prognozēti – vieni patiesi jūt līdzi putniem un dzīvniekiem, citi izmanto iespēju skaļi izpausties, jo dzīvnieku tiesību aizstāvība ir ļoti populārs un jutīgs temats, vēl kāds uz kopējās līdzjūtības viļņa var būt mēģina celts sava biznesa reitingus, vai popularitāti politiskā jomā. Par laimi, aizvien lielāka sabiedrības daļa raugās uz lietām objektīvi, vēlas iedziļināties un izglītoties jautājumos, kas ir saistīti ar dzīvnieku izmantošanu.
Pēdējo dienu skaļākais skandāls dzīvnieku aizsardzības jomā ir „Balticovo” dējējvistu turēšanas apstākļi un skarbais liktenis. Biedrība „Dzīvnieku brīvība” septembrī dokumentējusi putnu dzīves apstākļus trīs A/S “Balticovo” fermās – Madonā, Daugavpilī un Iecavā. Videomateriālos, kuru adreses tiek nosūtītas tikai pēc īpaša pieprasījuma ir uzskatāmi parādīts, kur materiāls ir filmēts. Vairākas pazīmes liecina par to, ka video nav montēts, vai aizgūts no ārzemju kolēģiem – dabas aktīvistiem. Uzraksti fermās krievu valoda, informācija par klientu uz elektrības skapja, avīzes un GPS koordinātes telefonā liek domāt, ka video patiešām ir uzņemts Latvijā.
Filmēšanas faktu un nepiederošu personu viesošanos savās fermās ievēroja un nenoliedz arī AS „Balticovo”. Uzņēmuma komercdirektors Toms Auškāps atklāja, ka šobrīd notiek apstākļu noskaidrošana un iekšējās konsultācijas sakarā ar šo incidentu. Pastāv aizdomas, ka dzīvnieku aizstāvji iekļuvuši slēgtajās telpās, faktiski svešā īpašumā, ar kāda darbinieka palīdzību. Tāpat tiek runāts par esošo drošības sistēmu un tās uzlabošanu. T.Auškāps atzīst, ka filmēšana ir veikta operatīvi un profesionāli. Viss norāda uz to, ka nakts viesi bija ļoti labi sagatavojušies iekļūšanai fermās un videomateriāls arī ir veidots, apzināti un profesionāli akcentējot lietas, kas raisīs sabiedrības neizpratni un sašutumu.
Biedrības „Dzīvnieku brīvība” paziņojumā medijiem teikts , ka Balticovo dējējvistu novietnēs nav ievērotas pat minimālās dzīvnieku labturības prasības: vistas tiek turētas saspiestībā, uz drāšu grīdas, tām ir parazīti, viņas dzīvo tumsā un putekļos. Šāda turēšana ir aizliegta ar Latvijas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības direktīvu 1999/74/EK par minimālajiem standartiem dējējvistu aizsardzībai.
Biedrība „Dzīvnieku brīvība” aicina Pārtikas un veterināro dienestu steidzami veikt ārkārtas pārbaudes „Balticovo” vistu novietnēs. Jāpiebilst, ka PVD regulāri apseko «Balticovo». Periodiski tiek konstatēti labturības pārkāpumi – palielināts dējējvistu blīvums sprostos, nepietiekams barības trauka garums, nepietiekams laktas garums, trūkst pakaišu, vietas, kur vistām kašņāties. Gadījumos, kad konstatēti pārkāpumi, PVD dod laiku to novēršanai un pēc noteiktā termiņa pārliecinās, vai uzņēmums to ir izdarījis. Ja pārkāpumi tiek konstatēti atkārtoti, uzņēmumam piemēro naudas sodu.
Ražotāja pārstāvis T.Auškāps atzīst, ka PVD pārbaudes mēdz būt plānveida un ārpuskārtas. Par tām olu ražotāju ne vienmēr iepriekš informē. Visi pārbaudēs izdarītie secinājumu tiek dokumentēti. Kā fakts ir tas, ka „Balticovo” putnu novietnēs modernizētos, paplašinātos būros katrai vistiņai ir aptuveni 750 kvadrātcentimetrus liela platība. Viņas tiek turētas kontrolētos apstākļos, kas pasargā no slimībām un infekcijām, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu produkciju. Video, ko publiskojusi biedrība „Dzīvnieku brīvība” esot tapis nemodernizētajās putnu novietnēs.
„Balticovo” komercdirektors sarunā atklāja, ka biedrības „Dzīvnieku brīvība” filmēšanas grupa iekļuvusi putnu novietnēs naktī, kad vistas jau sen guļ, gaisma ir izslēgta un viss ir kluss. Šāda ielaušanās, troksnis, spožā kameru gaisma un svešinieku trokšņošana rada putniem milzīgu stresu un ievērojami palielina mirstību. Pat dienas laikā veikta fotografēšana uzņēmuma vajadzībām traumē vistu psihi un kopēji pēcāk ziņo, ka putnu mirstības līmenis ir palielinājies. Protams, filmējot satrauktas vistas, kas ir pamodinātas un sabiedētas, var iegūt vēlamos kadrus. T.Aušķāps sacīja, uzņēmums saprot, ka filmēšana veikta dzīvnieku tiesību aizsardzības vārdā un, protams, nekādas sankcijas pret biedrībās cilvēkiem nav paredzētas. Tāpat viņš uzsver, ka dzīvnieku tiesību aizstāvji izvēlējušies videomateriāla veidošanai pareizo laiku – rudeni, kad vistas maina apspalvojumu un izskatās izplūkātas un neveselas.
Zemnieku saimniecības īpašniece Nadīna Eversone no Liepājas sacīja, ka dabiskās spalvu maiņas laikā vistas, protams, izskatās daudz kailākas, nekā savā pilnā apģērbā, taču arī turēšanas apstākļi ietekmē izskatu un video redzamās vistas ir nedaudz noplukušākas, nekā mājas vistas spalvu maiņas laikā.
Viens no šokējošākajiem atklājumiem, kas vērojams biedrības „Dzīvnieku brīvība” videomateriālos ir, ka dzīvās vistas savos sprostos bradā pa sugas māsu līķiem dažādās sadalīšanās stadijās. „Balticovo” komercdirektors atzīst, ka šeit kritika ir vietā. Vidēji ražotnē ir ap 2 milj. vistu. Gan rūpnieciskās fermās, gan lauku saimniecībās dabiskā putnu un mirstība ir ap 10 %. „Balticovo” darba grafiks un noteikumi paredz ikdienas apgaitu un mirušo putnu izvākšanu no būriem, taču šajā jomā, kā rāda publiskotie materiāli, noteikumi netiek stingri ievēroti un priekšā ir darbs ar personālu.
Arī apgrieztie vistu knābji rada žēlumu jautājumu, kāpēc tāda nežēlība? Knābīšus cāļiem apgriež 7-9 dienu vecumā, kad knābis vēl nav apasiņots un putni neizjūt sāpes. Tas ir humāns process, kā norāda T.Auškāps. Pirmkārt, knābjus apgriež, lai vistas neknābātu viena otru. Otrkārt, ar tādu knābi viņām esot vieglāk paņemt barību no siles. Salīdzinājumam T.Auškāps minēja stārķi, kuram būtu jāpaņem kaut kas no šķīvja. Vistu barības sastāvā nav tikai granulas, bet ir arī graudaugu un lauka nezāļu sēklas un daudz citu sastāvdaļu. Ar apgrieztu knābi vistām rūpnieciskos apstākļos ir ērtāk baroties.
Minifermas īpašniece N.Eversone pastāstīja arī par savu personīgo pieredzi ar lielas fermas dējējvistām. Savulaik viņa iegādājās gadu vecas, norakstītas dējējvistas no kādas citas lielas olu ražotnes. Jāpiebilst, ka vistas tiek pārdotas nevis tādēļ, ka vairs nespēj dēt, bet tāpēc, ka tās nedēj vairs tik intensīvi. N.Eversones pieredze bija skarba. Izlaistas plašajā voljērā, dienas gaismā, kopā ar pārējām vistām, fermas dējējas sāka uzbrukt cilts māsām un nodarboties ar kanibālismu. Saspiestībā, būros viņām nav iespēja izknābāt cita citai iekšas. Pie tam, lielajās fermās vistas tiek turētas sarkanajā gaismā, lai neatšķirtu asinis. Dienas gaismā vistas ierauga viena otru skaidri. N.Eversone stāsta, ka ieraugot citas vistiņas dibenu, kas faktiski pastāvīgi ir kustībā, fermas vistas brīnās un knābj. Kad parādās pirmās asinspiles, tās vairs nav apturamas. Liepājniece stāsta, ka tās bija tīrās šausmas. Pēc tam nekad vairs nav pirktas vistas no lielajām olu fermām un nekad vairs nav piedzīvots tāds kanibālisma uzvirmojums. Cāļi un vistas, kas augušas atklātā tipa saimniecībās, vai lauku mājās teju nekad neknābā viena otru, pat, ja citam putnam ir kāds ievainojums. vistas ir zinātkāri, aktīvi un saprātīgi putni, kas iegaumē daudzas lietas un pierod pie saviem cilvēkiem.
Par cenām
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” nākusi klajā ar aicinājumu nepirkt sprostu olas un parakstīt petīciju pret vistu turēšanu sprostos. Biedrības paziņojumā presei teikts, ka dējējvistu turēšana sprostos ir viena no cietsirdīgākajām praksēm mūsdienu lauksaimniecībā. Sprostu sistēmās vistām ir liegts gandrīz viss, kas tām ir dabisks. Vistu dzīve aizrit, stāvot uz metāla režģa grīdas – troksnī, saspiestībā un putekļos. Sprostos vistas nevar pat normāli pastaigāt vai izplest spārnus. Viņas nekad neierauga dienasgaismu un nesajūt zemi zem kājām. Sprostos dētas olas ir neētisks produkts, kas ir skaidrā pretrunā ar sabiedrības vērtībām.
Mūsdienu ekonomiskajā situācijā par vērtību tiek uzskatīta arī zemā cena. Sprostos turēto vistu olas ir visizdevīgākās pircējam un vistīrākās veselības ziņā. „Balticovo” informē, ka būros audzētu vistu olas tiek uzskatītas par drošākām uzturā, jo dējējvistu veselība nav pakļauta nekontrolējamiem vides faktoriem. Piemēram, farmācijas vajadzībām ir pieprasījums tieši pēc būros audzētu vistu olu izejvielām, nevis brīvos apstākļos turētu dējējvistu olu izejvielām, jo tās ir tīrākas, izslēdzot infekciju, piesārņojuma, toksisku elementu klātbūtnes riskus. Putni, kas atrodas būros, neslimo ar zarnu infekcijām un kokcidiozi, jo viņiem nav saskares ar izkārnījumiem pretstatā putniem, kas atrodas ārpus būriem. Līdz ar to būros audzētām dējējvistām to dzīves laikā netiek izmantoti medikamenti un kokcidiostati, kas ir ļoti svarīgi daudzos gadījumos, kad runājam par olu kvalitāti. Tāpat, lietojot cilvēka uzturā būros turētu vistu olas, faktiski ir neiespējami saslimt ar salmonellozi, jo vistas ir vakcinētas pret šo slimību.
Ir novērots arī, ka atklātos voljēros un kūtīs krītas vistu dējība, palielinās traumatisms, putniem grūtāka izdzīvot. Sprosta ir 10-12 putni, kuri ir spiesti kaut kā sadzīvot, bet brīvās turēšanas apstākļos vistas sīvāk konkurē savā starpā, biežāki ir kanibālisma gadījumi. Pie tam, brīvās turēšanas apstākļos ir daudz grūtāk nodrošināt tīrību un aizsardzību pret infekcijām. Šādos apstākļos ir arī lielākas barības izmaksas, jo aktīvi kustoties, vistas patērē vairāk enerģijas. Sadārdzinās cilvēkresursu izmaksas. Tas viss būtiski ietekmē gala produkta – olas cenu. Un tomēr „Balticovo” plāno Madonā, kur ir tapis viens no biedrības „Dzīvnieku brīvība” videomateriāliem, celt brīvās turēšanas vistu fermu un ražot 1.nummura olas.
Jau tagad, pakļaujoties tirgus prasībām, lielie olu ražotāji, tai skaitā arī „Balticovo” piedāvā arī dārgākus produktus – ārpus sprostiem dētas olas. Ir vairākas kategorijas. 3.numurs ir sprostos dētas olas, 2. – kūtī dētas. 1.numurs ir brīvās turēšanas apstākļos dētas olas. Šeit ir sadarbība ar divām zemnieku saimniecībām, kas piegādā tā saucamās lauku olas. Tas notiek ar „Balticovo” veterinārārstu kontroli un akceptu. Jāpiebilst, ka ir vēl arī ceturtā kategorija, kur preces kodā pirmais cipars ir „0” – bioloģiski audzēto vistu olas. Tās ir visdārgākās. Viena kastīte bioolu maksā ap 4 eiro.
„Balticovo” komercdirektor T.Auškāps uzsvēra, ka uzņēmums ir pirmais, kas ir ieinteresēts ražot ārpus sprostiem dētās olas, jo tām ir daudz augstāka cena, kas dotu lielāku apgrozījumu. Tomēr uzņēmums ir spiests atbildēt pieprasījumam un tādēļ ražošanas apjoma lauvas tiesa ir sprostos dētās olas. Tai pat laikā, priecē, ka kustība šajā jomā jau ir sākusies, jo Eiropā daudzviet sprostos dēto olu tirgus daļa jau ir minimāla un cilvēki izvēlas iegādāties dārgākas, brīvās turēšanas novietnēs dētās olas. Vācijā sen jau vairs netiek tirgotas sprostu vistu olas. Dānijā tas ir aizliegts ar likumu. Diemžēl, Latvijā pagaidām cilvēku pirktspēja neatbilst Eiropas līmenim un lielākā daļa pircēju izvēlas sprostos dētas olas.
Noslēguma T.Auškāps sacīja, ka diemžēl, šobrīd izskatās, ka notiek vēl viena liela, Latvijas kapitāla uzņēmuma graušanas kampaņa. Kā rezultātā, iespējams, ka uzvarētāji būs poļu industriālie olu ražotāji, kur vistu liktenis, iespējams, ir daudz bēdīgāks, nekā „Balticovo” fermās.
