„Baltica” – zem Baltijas zvaigznes. „Balticas 2022” spilgtako notikumu izlase Rīgā un novados 0
Anita Bormane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No šodienas, 6., līdz svētdienai, 10. jūlijam, norisināsies starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kura galvenais vēstījums būs triju Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – vienotība, piedāvājot daudzveidīgu pasākumu programmu Rīgā, Talsos, Siguldā, Turaidā, Inčukalnā, Krimuldā, Mālpilī, Jūdažos, Inciemā, Lēdurgā, Kuldīgā, Alsungā, Skrundā, Ventspilī, Popē un Dundagā un pulcējot 225 folkloras kolektīvus.
Visplašāk festivālā būs pārstāvēta Latgale, dažādos notikumos piedaloties 76 kolektīviem, savukārt Rīgu un Rīgas reģionu pārstāvēs 35 kolektīvi, bet Kurzemi – 41 kolektīvs. Festivālā piedalīsies arī 38 Vidzemes, 29 Zemgales un trīs Sēlijas kolektīvi.
“Baltica 2022” organizatora – Latvijas Nacionālā kultūras centra – sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Ertmane informē, ka festivāla dalībnieku vidū būs arī divi latviešu diasporas kolektīvi – Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa “Dūdalnieki” un Latvijas Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā folkloras kopa “Rēvele”, kā arī četri viesu kolektīvi – muzikantu grupa no Mostes Igaunijā (“Mooste Rahvamuusikakooli Piiliklubi”), dziedātājas no Serves Sāremā, folkloras ansamblis “Labingis” no Viļņas, kā arī Viļņas universitātes folkloras ansamblis “Ratilio”. Starp viesiem būs arī stāstnieces – lietuviete Milda Varnauskaite (Viļņa) un oksitāņu stāstniece Monika Burga.
Festivāla mākslinieciskā vadītāja, folkloriste, filozofe, bērnu folkloras kustības “Pulkā eimu, pulkā teku” organizētāja Māra Mellēna sarunā ar “Kultūrzīmēm” teic, ka šogad “Baltica” tēma ir “Spēle” un moto “Nāc ar mani spēlēties”. “Šī gada “Baltica” atšķirsies vispirms jau ar tēmu – spēle. Nākamais – esam svinībās, festivālam “Baltica” svinam 35. un folkloras kustībai – 40. jubileju. Ar “Baltica” kopā ir izaugusi vismaz viena paaudze. Līdz ar to varam runāt par mantotu tradīciju, par muzikantiem, kas izauguši kopā ar festivālu, par tradicionālās dziedāšanas izaugsmi šajos 35 gados – kopā ar Ilgu Leimani, Zani Šmiti, Stefāniju Matisāni, Margaritu Šakinu…”
“Šī ir izteikti Baltijas “Baltica”, jo piedalīsies latvieši, lietuvieši un igauņi. Varbūt šis lēmums sākumā bija vairāk racionāls, jo nevarēja zināt, cik daudz cilvēku varēs piedalīties – pandēmija plānošanas laikā vēl bija pašā sparā –, bet pēc tam sapratām, ka tam īstenībā ir milzīga jēga, jo “Baltica” ir unikāls triju valstu festivāls,” uzsver dzīvā mantojuma darbnīcu koordinatore un nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere.
“Baltica” uzziedēs tradīciju krāšņumā
Iepazīstinām ar starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2022” notikumu izlasi Rīgā un novados
Tradīcijas un Baltijas vienotība
6. jūlijā, trešdien:
Plkst. 18–20 – Kaimiņu būšana. Koncerts Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.
Viena no folkloras festivāla “Baltica” tradīcijām ir tā sākšana ar Baltijas vakaru. Katru reizi no jauna tiekas kaimiņi, lai kopā pārlūkotu katrs savu un mūsu kopīgo mantojumu, sadziedātu, saspēlētu, sadancotu, pārrunātu nākotnes ieceres un pagātnes piedzīvojumus, pajokotu par kopīgiem stereotipiem, izlīdzinātu nesaprašanās, strīdus un apliecinātu, ka “kaimiņš kaimiņa spogulis”.
Piedalīsies: muzikantu grupa “No Mooste”, folkloras ansamblis “Labingis” no Viļņas, dziedātājas no “Sŏrve Sāremā”, Viļņas universitātes folkloras ansamblis “Ratillio”, etnokompānija “Zeidi”, folkloras kopa “Laiksne”, Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, Iecavas folkloras kopas “Tarkšķi” vecākā, jaunākā un mandolīnistu grupa, Līvānu folkloras kopa “Ceiruleits”, Rēzeknes folkloras draugu kopa “Vīteri”, Lēdurgas folkloras kopa “Putni”, Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa “Dūdalnieki”, folkloras kopa “Rēvele”.
Plkst. 16 – izstādes “Saimes galds” atklāšana Rīgas Latviešu biedrības Kluba zālē.
Izstāde ir sapulcējusi dzīvās tradīcijas, ar ko Latvijā esam bagāti un kas ir ierakstītas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Piecos gados tur ir iekļautas 30 vērtības.
“Baltica” rotājas Rīgā
8. jūlijā, piektdien:
Plkst. 10–11 – rotaļu vija Vērmanes dārzā.
Plkst. 11–16 – “Baltica ceļvedis” – interaktīva darbošanās pilsētvidē, kur pieturas punktos darbosies tradicionālo prasmju lietpratēji.
Plkst. 11–18 – dzīvā kultūras mantojuma darbnīcas ceļā no Vērmanes dārza līdz Brīvības laukumam.
Suitu, Rucavas, Lībiešu un Upītes kultūrtelpas, Siguldas spieķa un puzuru darināšana, knipelēšana un etnogrāfisko un dubultcimdu adīšana, šatiera segu un Zemgales brunču aušana, aušana Viļumsona stellēs, plostu siešana un nēģu ķeršana, stikla pūšanas tradīcija Līvānos, zolītes spēle un Rīgas danču tradīcija – visas šīs vērtības ir iekļautas Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un šajā dienā būs iespēja satikties ar meistariem un viņu darbiem.
Savukārt pēterburģene, ieviņas, caurspēlējamā cītara, dūru cītara un bubins – pieci mūzikas instrumenti, kas arī iekļauti šajā sarakstā, – būs apskatāmi un tuvāk iepazīstami Rīgas Latviešu biedrības Līgo zālē.
Toties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas LMT zālē (plkst. 11–18) notiks mutes spēlīšu, zobu spēļu un zelta spēļu meistardarbnīcas iesācējiem, kurās varēs iepazīt trīs dažādus mūzikas instrumentus – mutes harmonikas, varganu (zobu spēles) un kokli.
RLB Kluba zāle (plkst. 13–15) notiks norise “Mantots kultūraugs” – tā ir mūsu nacionālā bagātība ar lielu bioloģisko vērtību, kas ir kopā ar savu dzimtu vismaz 30 gadus. Varēs piedalies lekcijā un uzzināt padomus sēklu lološanā, kā reģistrēt un mainīties ar kultūraugiem.
RLB Baltajā zālē (plkst. 16–19) notiks zolītes turnīrs, kura centrā būs zolīte – Latvijā radīta prāta spēle, kas kopš 2021. gada ir ierakstīta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
RLB Baltajā zālē (plkst. 14–17) – mantojuma glabātāju tuvplāni – tradīcijas zinātāju, glabātāju un mantinieku satikšanās sarunās, dziesmās un pieredzes stāstos.
RLB Kluba zālē (plkst. 17–19) – stāstnieku saiets, kur būs iespēja ar viņiem satikties stāstu rašanās laikā.
Randiņi un sadziedāšanās Brīvdabas muzejā
9. jūlijā, sestdien (plkst. 10–18), Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā valdīs vēsturisko zemju dzīvais mantojums ar visu novadu pārstāvniecību, kas piepildīs vai visas muzeja sētas, tām zumot kā bišu stropam. Ikviens sākumā saņems notikumu karti ar konkrētiem uzdevumiem. Notiks rotaļu vija (plkst. 10), novadu kulinārā mantojuma parāde (plkst. 12–19), kopu individuāli koncerti (plkst. 12–17), folkloras kopu randiņi (plkst. 14–18) un novadu dienas kulminācija – sadziedāšanās sacensības (plkst. 18–20), kurās aicināts līdzdarboties ikviens muzeja apmeklētājs.
Vienoti ar tagadni un pagātni
8. jūlijā, piektdien:
Plkst. 16–19 – sadziedāšanās Brīvības laukumā. To trīs stundas pieskandinās tautasdziesmas, kopā pa novadiem pulcējoties folkloras kopām. Pasākumā līdzdziedāt varēs ikviens, lai sajustos vienots ar tagadni un pagātni.
JVLMA Lielajā zālē (plkst. 19–21) – tradicionālās daudzbalsības koncerts “Saskanēja man dziedot”. Tajā tiks izcelta katra novada, kā arī kaimiņzemju – Lietuvas, Igaunijas – tradicionālā vokālā daudzbalsība – no burdona daudzbalsības suitos līdz jaunākā slāņa daudzbalsībai – dzīduošonai ar pusboļsu Ziemeļlatgalē.
RLB Lielajā zālē (plkst. 21–4) – danči festivāla klubā. Spēles un dančus ierādīs 14 folkloras kopas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Līdzi var ņemt mūzikas instrumentus, dziedošus draugus, dziedāšanas spēkus veicinošus cienastus un galvenais – dziesmu.
Novadu krāšņās tradīcijas “Balticā 2022”
“Baltica” kāps Dainu kalnā
7. jūlijā, ceturtdien, festivāla atklāšana Siguldas novadā
Vietā, ar kuru daudziem festivāla “Baltica” dalībniekiem saistās tik daudz skaistu atmiņu, festivāls sāksies ar krāšņu saspēli dziesmās, vārdos un darbos Siguldā un Siguldas novada Inciemā, Inčukalnā, Jūdažos, Krimuldā, Lēdurgā un Mālpilī (plkst. 12–15). Plkst. 15.30 norisināsies zelta spēļu saspēle Jāņkalnā, kā arī dziedāšana brīvdabā, Dainu kalnā Turaidas muzejrezervātā. Plkst. 18–20 skanēs atklāšanas koncerts “Spēlē šādu vakariņu” Turaidā, Dainu kalnā un Dziesmu dārzā. Bet plkst. 20–22 notiks krāšņa sadziedāšanās Dziesmu dārzā.
No Kuldīgas līdz Talsiem
9. jūlijā, sestdien, novadu diena
Kuldīgā
Kuldīgas teiku taka (plkst. 11–13; sākums no Kuldīgas novada muzeja Pils ielā 5) – stāstnieki, filozofs, skolotāji un kultūras darbinieki stāstīs par milžiem, kas radījuši Ventas rumbu, Veckuldīgas pilskalna virsaiti Lameikinu, svēto Katrīnu, hercoga Jēkaba mīļoto Līziņu u. c.
Koncerts “Nāburgiem ir platas mēles” (plkst. 17–19) Pilsētas dārzā. Piedalīsies folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no Latgales, Vidzemes, Dienvidkurzemes un Kurzemes. Koncertā varēs uzzināt gan novadu tradīcijas, gan dzirdēt dialektus, gan aizrautīgus stāstus no lietuviešu un igauņu stāstniekiem.
Alsungā
Koncertā Alsungas pils sētā (plkst. 14) uzstāsies folkloras kopas “Saknes” un “Vēlava” no Liepājas, “Lāns” no Rīgas, kā arī ārzemju viesi – dziedātājas no Serves Sāmsalā un Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa “Dūdalnieki”.
Sadziedāšanās koncertā Alsungas pils sētā (plkst. 18) varēs dzirdēt gan suitu tradīciju nesējus – “Suitu sievas”, “Suitu vīrus” un “Suitu dūdiniekus” –, gan viesus no Rīgas, Dobeles, Latgales un Ziemeļanglijas.
Skrundā
Norisināsies spēles Ventas ielokā ar vakara koncertu un sadancošanu. Pirmā saspēle (plkst. 12) “… mēs ejam pār kalniem un pār lejām…” pie Skrundas kultūras nama, kurā piedalīsies 17 folkloras kopas un darbosies amatnieku tirdziņš.
Skrunda aicinās arī uz skaņu, vārdu, soļu spēlēm un saspēlēm Ventas krastā (plkst. 15–17), kuru laikā ieskandinās skaistākās vietas Skrundas pilsētvidē – grezno Skrundas muižas pili, Pastaigu taku, Pērtuvi un Griezekli, varēs arī pielaikot kuršu Ķēniņu krēslus Pilskalnā, palaist skaņu balsu pāri upei no Ventas kalna.
Plkst. 15–17 izskanēs skaņu, vārdu, soļu spēles un saspēles Ventas krastā, bet plkst. 18 – koncerts “Nāc ar mani sadziedāt skaņā Ventas līkumā!” Pilskalna estrādē. Savukārt plkst. 20 norisināsies stāstu vakars “Nesaki ne jā, ne nē, ne melns, ne balts…” Skrundas Estrādes parkā.
Skrundu pieskandinās folkloras kopas “Medainis”, “Zīle”, “Druvas zemturi”, “Virza”, “Pampāļi”, “Ēdol’s ķist” no Kurzemes, “Vilkači”, “Dandari”, “Vilcenes”, “Vilki” no Rīgas, “Olūteņi”, “Salnava”, “Bērzgale”, “Kūzuls”, “Viļōnīši” no Latgales, “Graudi” no Zemgales un “Labingis” no Viļņas.
Ventspilī
Plkst. 13 – mazākumtautību un viesu koncerts Jūras svētku ietvaros “Tā dziedāju, tā runāju, kā es biju ieraduse”. Skanēs ukraiņu, poļu, baltkrievu, lietuviešu, krievu, lībiešu un latviešu dziesmu ansambļu, folkloras kopu, deju kopas, amatierteātra studijas sniegums, piedzīvojot dažādu tautu dziedāšanas tradīciju, tautas instrumentu spēli un rotaļas. Mārtiņa Kagaiņa režisēto koncertu vadīs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Mārtiņš Brūveris.
Popē
Baltica” ceļvedis četros spēļu laukumos (plkst. 16) – “Spēļ placs “Koks” alejā, pie Dullā Daukas soliņa”, kur folkloras kopas un festivāla viesi varēs dziesmās spēlēties ar koku un būs iespēja arī vērot, kā top koka karotes.
“Spēļ placs “Vārdi”” – Popes kultūras nama iekšpagalmā varēs iepazīties ar Popiņu pienesumu valodniecībā un dialektoloģijā.
“Spēļ placs” – “Saspēlējam zolīti” Popes kultūras namā, kura centrā būs zolītes spēle.
“Spēļ placs “Ai galdiņi, ai galdiņi”” muižas dārzā, kur izskanēs aicinājums sēsties pie lielā folkloras kopu saimes galda ar dziesmām, stāstiem, rotaļām un spēlēm.
Plkst. 19 – izskanēs skaņu ainavas un skaņu balsu saspēle Popes brīvdabas estrādē, akustisks koncerts un sadziedāšanās.
Talsos
Muzikantu, stāstnieku saiets, koncerts un vakarēšana pilskalnā, kas sāksies ar “Baltica” ceļvedi sadzīves muzicēšanā – pastaigu pa deviņiem pakalniem (plkst. 14–17).
Plkst. 15 – slavenajai teicējai no Vandzenes Almai Makovskai (1922–2004) veltīta stāstnieku tikšanās Radošajā sētā vai mūzikas skolā.
Plkst. 18 – izskanēs koncerts “Sauls spēls Pilskalnē”, bet plkst. 20 – sāksies vakarēšana pilskalnā.
Dundagā
Risināsies folkloras kopu randiņi (plkst. 14–17), zupa pils dārzā, koncerts un sadancošana (plkst. 20).
Piedalīsies muzikantu grupa “No Mooste”, Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, folkloras kopa “Pampāļi”, folkloras kopa “Ruba”, Laucienes folkloras kopa “Trejteka”, Kokneses folkloras kopa “Urgas”, Tērvetes folkloras kopa “Ceļteka”, Olaines folkloras kopa “Dzedzieda”, Šlokenbekas muižas kultūras centra folkloras kopa “Milzkalnieki”, Pelēču tautas mūzikas kapela “Pelēči”, Preiļu folkloras ansamblis “Leiči”, Ozolaines folkloras kopa “Zeiļa”, Ogres folkloras kopa “Artava”, Siguldas folkloras kopa “Senleja”, Mālpils folkloras kopa “Mālis”.
10. jūlijā, svētdien, noslēgums Talsos
Diena sāksies plkst. 10 ar brokastlaiku un mūziku pie Talsu tautas nama, kam plkst. 12 sekos vīru sadziedāšanās.
Plkst. 13.30 sekos gājiens pa Ķēniņkalna trīsstāvu ejām uz Sauleskalnu.
Bet no plkst. 14 līdz 16 – krāšņs festivāla noslēguma koncerts “Krust’ šķērs’ valodiņ’!” Sauleskalna estrādē.
