“Baltic Devon Mink” īpašnieks: Latvijas valdības attieksme atbaida ne tikai ārvalstu, bet arī vietējos uzņēmējus 17
Lelde Veinberga, TV24
Pavisam negaidīti Latvijas zvēraudzētāji uzzināja, ka pēc četriem gadiem, iespējams, viņu bizness būs jāslēdz, jo no 2026. gada spēkā varētu stāties aizliegums audzēt un turēt lauksaimniecības dzīvniekus, ja to vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.
Kā stāsta Baltijā lielākās ūdeļu fermas SIA “Baltic Devon Mink” īpašnieks nīderlandietis Bobs van Ansems, šāda ziņa bija kā zibens no skaidrām debesīm, jo vēl septembrī Zemkopības ministrija solīja, ka kažokzvēru audzētājiem ir nākotne Latvijā un aicināja turpināt investēt līdzekļus fermās.
Bez brīdinājuma un kompensācijām slēgt vairāku miljonu eiro vērtu biznesu, atlaist vairāk nekā 80 darbinieku – ar šādu valsts attieksmi uzņēmējs sastopas pirmo reizi.
Iecavas novadā esošā “Baltic Devon Mink” zvēraudzētava dibināta 2006. gadā, taču van Ansemu ģimenes pārraudzībā tā nonāca pāris gadus vēlāk, ekonomiskās krīzes laikā. “Ar mums sazinājās “Swedbank”, kas vēlējās audzētavu pārdot. Mums jau bija vairākas audzētavas citās valstīs. Mēs uzlūkojām Latviju kā lielisku vietu, kur nodarboties ar ūdeļu audzēšanu. Mums Latvija ļoti patika – šeit uz vietas jau bija zinoši darbinieki, kuri prata rūpēties par ūdelēm, gatavot tām barību – cilvēki, kuri zināja, ko dara,” atzīst Bobs van Ansems. Arī apkārtēja vide bija pieņemama – ferma atrodas nomaļā vietā, prom no apdzīvotām vietām. “Taču lielākais pluss bija tas, ka Latviju saskatījām kā draudzīgu valsti fermeriem, kas ir atvērta jaunu saimniecību izveidei,” atceras zvēraudzētājs.
40 miljonus eiro lielas investīcijas
Lai gan 2008. gads bija krīzes gads Latvijā, nīderlandiešus tas nebaidīja, jo tirgus bija labs priekš kažokzvēru audzētājiem. “Uz Latviju devāmies, jo saredzējām spožu nākotni,” saka B. van Aansems, kurš atklāj, ja šajos gados “Baltic Devon Mink” fermā investēti aptuveni 40 miljoni eiro un pašlaik nodarbināti 84 cilvēki, taču darbinieku skaits varētu palielināties vēl par 5-10, jo martā sākas ūdeļu sezonas darbi.
Atbildot uz jautājumu, vai Latvijas biznesa un politiskā vide ir piemērota ārvalstu investoram, B. van Ansems atbild apstiprinoši: “Mēs uzskatām, ka Latvija ir draudzīga ārvalstu investoriem, jo, jā, esmu nīderlandietis, bet “Baltic Devon Mink” ir Latvijas kompānija – mēs sevi saredzam kā Latvijas nevis Nīderlandes uzņēmumu. Latvija ir piemērota valsts investoriem, taču, ja valdība nolemj slēgt nozari bez brīdinājuma, vien informējot, ka pēc četriem gadiem bizness būs jāizbeidz, lai gan esi investējis lielu naudu, bet kompensāciju nesaņemsi, kā arī netiek piedāvāts pārejas periods, lai atgūtu investīcijas un spētu samaksāt kredītus bankā – tad šī valsts nav nevienam investoram draudzīga, neņemot vērā, vai darbojies lauksaimniecībā vai jebkurā citā nozarē.”
Šādā situācijā ne tikai ārvalstu investori savu naudu šeit neieguldīs, bet arī vietējie iedzīvotāji izlems par investīcijām ārpus dzimtenes, jo “Latvija var visu vienā mirklī atņemt”, uzskata uzņēmējs.
Likums slēgt kažokzvēru audzētavas – zibens no skaidrām debesīm
Vēl pirms diviem mēnešiem “Baltic Devon Mink” pārstāvji bija pārliecināti un apmierināti ar savu biznesu Latvijā un kā ūdeļu audzētāji saredzēja biznesa attīstību. “Šādi negaidīti lēmumi ir nerespektējoši pret tiem, kuri savu naudu iegulda Latvijā un palīdz valstij,” pauž B. van Ansems.
Septembrī bija kažokzvēru audzētājiem bija tikšanās ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem, kā arī sarunas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). To laikā tika pārrunāts, kā uzlabot dzīvnieku labklājību un drošību. “Mums tika teikts, ka ūdeļu audzēšanai ir nākotne Latvijā, bet ir vēlēšanās veikt dažas izmaiņas noteikumos, lai labturības noteikumi sasniegtu augstākos standartus.
Taču pēc pāris mēnešiem tikām nolikti fakta priekšā, ka investīcijas varam veikt, taču pēc četriem gadiem savu biznesu būs jāaizver.
Septembrī nebija nekādas pazīmes par aizliegumu. Tas ir neticami! Mēs strādājam daudzās valstīs, bet ar kaut ko šādu saskaramies pirmo reizi!” sašutumu pauž nīderlandiešu uzņēmējs.
Ārzemēs pieeja ir citādāka un izmaiņas nozarē esot daudz maz sagaidāmas – iespējams, mainās politiskā ainava vai par nozares slēgšanu aizsākušās runas valdības gaiteņos -, bet šis lēmums bijis kā zibens no skaidrām debesīm. “Runa ne tikai milzīgu uzņēmumu un ieguldītajām investīcijām, bet arī par nodarbinātājiem cilvēkiem. Ir jābūt diskusijai un plānam, kas izstrādāts pa soļiem – vai tiek runāts par pārejas periodu, kurā savus ieguldītos līdzekļus var atpelnīt un biznesu slēgt pakāpeniski, kam četri gadi nav pietiekams laika periods, vai tiek izmaksātas kompensācijas.”
Lēmumi mainās ik mēnesi vai pat nedēļu laikā
Kopš 2021. gada aprīļa fermu uzraudzīja PVD, jo tika konstatētas ar Covid-19 inficētas ūdeles, kā arī darbinieki bija saslimuši. Viss noritējis mierīgi un runas par dzīvnieku nogalināšanu nav bijušas, bet pērnā gada beigās, 14. decembrī, tika saņemts zvans no PVD, ka ir rekomendācijas nogalināt dzīvniekus, jo pastāv risks sabiedrības veselībai – var veidoties jaunas vīrusa infekcijas mutācijas.
“Deviņus mēnešus nekas un pēkšņi šāds zvans! Nezinu, ko domāt – te tev ferma vēl ir, bet pēc Ziemassvētkiem var vairs nebūt. Pēc nedēļas saņēmām ziņas, ka nē, tomēr dzīvnieki nebūs jānogalina, ja tiks ieviesti papildus drošības pasākumi – darbiniekiem jānēsā īpašas maskas un jābūt vakcinētiem, jāaprīko novietnes ar kamerām un citi pasākumi – tad, lūk, risks samazināšoties. Kā? Es to nesaprotu! Un tad nāk nākamā ziņa – pēc četriem gadiem jūsu bizness būs aizliegts,” pat ne viena gada laikā piedzīvoto apraksta zvēraudzētavas īpašnieks, kurš vairs nezina, kas viņu sagaida nākamajā dienā.
B. van Ansems pauž sapratni par kovida risku sabiedrības veselībai un slimības nopietnību neapšauba, taču PVD paziņojums, ka ūdeles būs jānogalina, bet pēc tam “uzliekot citas sejas maskas vai uzstādot kameras”, dzīvnieki vairs neapdraud cilvēku un tie nav jānogalina, nav īpašniekam saprotami.
Kažokzvēru audzēšanas aizliegums – lēts veids, kā tikt pie vēlētāju balsīm
Tas, ka pret kādu nozari nostājas un pretējus uzskatus pauž domubiedru grupa, pēc B. van Ansema domām, ir normāla parādība, taču aktīvisti neveido likumus.
“Valsti vai uzņēmumu ar milzu investīcijām nevar vadīt pēc sajūtām, jo runa par milzīgu biznesu un lielu skaitu nodarbinātājiem, kuriem arī ir ģimenes, ko uzturēt. Politiķu viedoklis nevar būt tāds: pret jums Latvijā ir aktīvisti, tāpēc mēs jūs slēdzam jūsu biznesu,” neizpratni pauž “Baltic Devon Mink” īpašnieks.
Uz jautājumu, vai nav kādi citi ieinteresēti cilvēki vai grupa, kav vēlas, lai nozare Latvijā tiktu slēgta un arī tāds uzņēmums kā “Baltic Devon Mink” tiktu likvidēts, B. van Ansems atbild noraidoši: “Es nedomāju, ka ir kāda ieinteresēti cilvēki, kuri vēlas aizliegt šo biznesu vai konkrēti manu uzņēmumu. Domāju, ka tie drīzāk ir aktīvisti un politiķi, kuri vēlas iegūt sev papildus punktus vēlēšanu gadā un zvēraudzētavas ir viegls mērķis.”
“Ja jau nav ētiski turēt būrī ūdeles priekš kažoka ieguves, tad kādēļ ir pieņemami turēt cūkas vai govis fermās? Jo šos dzīvniekus mēs lietojam uzturā!” šādu viedokli pauž uzņēmējs, kurš vēršanos pret nozari raksturo kā bīstamu, jo nākamās varētu būt citas lauksaimniecībai nozīmīgas sfēras, kur tiek nodarbināts vēl lielāks cilvēku skaits.
Nīderlandiešu uzņēmējs arī īsti netic 2021. gada vasarā SKDS veiktajai aptaujai, kur vēstīja, ka vairāk nekā puse jeb 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu kažokādu ieguvei: “Daudzi cilvēki, kuri padzird par ūdeļu audzēšanu par to neko nezina, bet kad parādu fermu un pastāstu, kas tas ir, cilvēki ir apmierināti ar redzēto – ka ir svaigs gaiss, dzīvnieki ir brīvi apskatāmi, ūdeles ir pabarotas un apkoptas. Ir viegli savākt datus no cilvēkiem uz ielas Rīgā, paprasot, vai atbalstāt kažokzvēru audzēšanu. Tas būtu tas pats, kā mums te Iecavā paprasīt, vai atbalstāt naudas piešķiršanu satiksmei Rīgā, visi teiks nē.”
Kažokādu bizness – joprojām ienesīgs
“Kā zvēraudzētājs es redzu, kaut dodoties uz Rīgu, ka cilvēki nēsā kažokus. Redzu sievietes, kurām kažoks ir jau 20 gadus, jo tas ir izturīgs un var pat nodot nākamajām paaudzēm,” saka B. van Ansems. Zvēraudzētavas savas iegūtās ādas pārdod izsolēs. Viss atkarīgs no pieprasījuma un piedāvājuma un arī šim biznesam ir savi “viļņi”.
Īpaši augstas kažokādu iepirkuma cenas bija 2010.-2014. gadam, kad arī auga fermu skaits reģionā. 2015. gadā atkal cenas samazinājās, jo piedāvājums bija ļoti liels.
“Tieši pirms kovida cenas atkal sāka kāpt, ko apturēja pandēmijas izplatīšanās pasaulē, jo daudzviet veikali tika aizvērti, bet mēs tagad redzam, ka Krievija, ASV un citviet pieprasījums atkal aug, jo tirdzniecības vietas atkal atveras,” ar novērojumiem dalās uzņēmējs.
Kā daudzi uzņēmumi visā pasaulē, arī “Baltic Devon Mink” cieta Covid-19 pandēmijas laikā, taču valsts atbalstu nelūdza, jo bija pārliecināti, ka krīzi pārvarēs pašu spēkiem.
Cīnīsies par kompensācijām, pārejas laiku vai nozares pastāvēšanu
Nīderlandē 2013. gadā tika pieņemts lēmums izbeigt kažokzvēru audzēšanu. Valsts nolēma nemaksāt kompensācijas, bet deva 10 gadus, kuru laikā uzņēmēji var atgūt savas investīcijas.
“Taču pēc septiņiem gadiem, 2020. gadā tika atklāts, ka kovids var tikt pārnēsāts arī ar ūdelēm. Tādēļ tika nolemts trīs gadus ātrāk izbeigt ūdeļu audzēšanu, kas nozīmēja, ka tiek zaudēti trīs ražošanas gadi. Par šiem trim gadiem Nīderlande tagad izmaksās kompensācijas. Dānijā arī atklāja, ka ūdeles var saslimt ar kovidu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tika nolemts 10 dienu laikā ūdeles iznīcināt, bet tajā pašā laikā izmaksāja kompensācijas. Pēc tam Dānijā nebija aizliegts atsākt biznesu no jauna, taču materiāls ir pazaudēts, zināšanas un cilvēku resursi pazūd un ir grūti sākt visu no jauna, taču tika izmaksātas kompensācijas par 10 gadu periodu. Līdzīgi Norvēģija, kura arī izmaksāja kompensācijas. Savukārt Latvija bez brīdinājuma – četri gadi laiks un bez kompensācijām!” ar citu valstu pieredzi dalās nīderlandietis.
“Nedomāju, ka lēmums par zvēraudzētavu aizliegumu ir negrozāms un nekas nemainīsies. Mēs dzīvojam Eiropā, kur ir likumi – likumi ir gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Slēgt biznesu bez brīdinājuma un kompensācijām nedrīkst. Pašlaik turpinām strādāt ar juristiem un nepieciešamības gadījumā vērsīsimies tiesā, jo mums ir ko sargāt – savas investīcijas. Tāpat pārtraucot darbību, jāatlaiž darbinieki, kuriem arī ir jāsamaksā,” apgalvo “Baltic Devon Mink” īpašnieks Bobs.
Kompensācijās vien “Baltic Devon Mink” uzņēmumam Latvijai varēt nākties samaksāt aptuveni 30-50 miljonus eiro, ja par paraugu ņem citu valstu aprēķinus. “Mums ir tik daudz draudu pašlaik – gan inflācijas, gan starptautisko notikumu dēļ valstij ir papildus tēriņi, bet vai patiesi esat gatavi maksāt šādu naudu strādājošam, legālam uzņēmumam, kurš spēj veiksmīgi turpināt darbu?” Latvijas valdībai prasa B. van Ansems, ”kompensācijas, pārejas laiks vai, lai mums liek mieru – šādas ir iespējas, taču valdībai ir jāpieņem lēmums!”
Nākamnedēļ likumprojekts par aizliegumu audzēt dzīvniekus kažokādas ieguvei no 2026. gada turpinās savu ceļu Saeimas gaiteņus. Lēmuma pieņēmēji neesot sazinājušies uz nozares pārstāvjiem, lai uzzinātu, kā tas ietekmēs biznesu un vietējo nodarbinātību. “Ja tavs bizness saistīts ar dzīvniekiem, tad vairs neviens nevar būt drošs. Esam gatavi runāt ar nozares ministriju, ar PVD. Mums sejā saka, lai investējam, bet tad iedzen dunci mugurā,” secina nīderlandiešu uzņēmējs.
