Baltajiem stārķiem bijusi nesekmīga ligzdošanas sezona 0
Aizvadītā ligzdošanas sezona baltajam stārķim bijusi nesekmīga, salīdzinot ar ilggadējiem novērojumu datiem, šodien pavēstīja balto stārķu uzskaites projekta vadītāja Māra Janaus.
Saskaņā ar monitoringam iesūtītajiem datiem no kopumā 550 ligzdām neapdzīvoti bijuši 14% ligzdu, savukārt no apdzīvotajām ligzdām nesekmīgas, proti, tādas, kur nav izaudzināt mazuļi, bija 12% ligzdu. Katrā ligzdā izauguši vidēji divi mazuļi, klāstīja Janaus.
Tomēr ir bijušas arī divas ligzdas, kur izaudzināti pat pieci mazuļi. Viena no tām bijusi Kuldīgā.
Kā galējā robeža, kas liecina, ka balto stārķu populācija mazinās, ir divi mazuļi vienā ligzdā.
Kā viens no iemesliem, kāpēc stārķiem šī sezona bijusi nesekmīga, ir arvien lielākās lauksaimniecības aktivitātes, izmantojot lauksaimniecībai domātās ķimikālijas, – to pielietošanas rezultātā stārķi pamet savas ierastās ligzdošanas vietas.
Lai gan ir redzama tendence, ka pēdējos gados stārķi arvien vairāk vij savas ligzdas uz elektroapgādes stabiem, sekmīgo ligzdu īpatsvars vislielākais ir tajās ligzdās, kas iekārtotas kokos. Vismazāk sekmīgas ir uz ēkām būvētās ligzdas.
Novērojumi liecina, ka pārsvarā stārķi ligzdas būvē bez cilvēku palīdzības, ar cilvēku palīdzību būvēto ligzdu īpatsvars ir vien 12%. Eksperti lēš, ka tas saistīts ar cilvēku nevēlēšanos savu īpašumu dalīt ar stārķi. Par to liecinot arī uzņēmuma “Sadales tīkls” novērojumi – piedāvājot cilvēkiem par simbolisku samaksu atpirkt elektrības stabu, lai uz tā paliktu stārķa ligzda, arvien vairāk no tādas iespējas atsakās.
Ņemot vērā, ka stārķi pēdējos gados savas mājvietas veido uz elektrības stabiem, ar šiem putniem jāsadzīvo arī uzņēmumam “Latvenergo”. Kā medijiem stāstīja AS “Sadales tīkls” valdes loceklis Signis Rīns, gadā vidēji ap 2000 elektrotīklu bojājumu ir stārķu ligzdu dēļ. Lai gan parasti uzņēmums cenšas stārķiem palīdzēt, izveidojot speciālus ligzdu paaugstinājumus, lai tās nav pašā staba galā, tomēr ir gadījumi, kad nākas ligzdu demontēt. Rīns skaidroja, ka stārķa ligzdas svars var būt pat divas tonnas, un tāds svars var apdraudēt elektroapgādes līnijas balstu.
Viņš atzina, ka uzņēmums reizē ir gan priecīgs, gan ne tik priecīgs par stārķu izvēli būvēt ligzdas uz elektroapgādes stabiem. “Mēs esam sadzīvojuši un turpināsim sadzīvot ar balto stārķi,” noteica Rīns.
Šogad apkopotie dati liecina, ka 315 jeb 89% apdzīvoto ligzdu ir izveidotas uz stabiem. Uz ēkām ir izveidotas 66, bet kokos – 32 ligzdas. Dati ir iegūti no desmit parauglaukumiem visā Latvijā.
Kopumā gada laikā nedaudz sarucis uz elektrolīniju balstiem esošo balto stārķu ligzdu skaits. 2014.gadā uz elektrolīniju balstiem atrodas 70,6% no Latvijā esošajām balto stārķu ligzdām, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2013.gadā, kad tie bija 72,1%. Visus iepriekšējos gadus ir bijis vērojams šādu ligzdu skaita pieaugums. Kopumā visvairāk (56,5%) ir ligzdu, ko stārķi uzbūvējuši uz balstiem bez cilvēka palīdzības, 2012.gadā tie bija 62,7%, bet 2013.gadā – 64,1%.
Šogad paralēli notika arī 7.starptautiskais balto stārķu monitorings, kura laikā portālā “Dabasdati.lv/baltiestarki” atzīmētas 6928 balto stārķu ligzdas un 9357 novērojumi par tām. Uzskaitē piedalīšanos pieteikušas 235 Latvijas skolas, no kurām 50 skolas savus novērojums ir ziņojušas portālā “Dabasdati.lv”.
Aptuveni 1900 ligzdu kartē ir atzīmējušas tieši Latvijas skolas. Līdz šim brīdim visvairāk ligzdu reģistrēts Bebrenes, Dzelzavas, Rozulas, Lubānas un Raganas apkārtnē. Šie dati gan vēl ir provizoriski – gala apkopojums gaidāms nākamā gada sākumā. Visu datu apkopojums tiks pabeigts gada beigās, bet jau tagad redzams, ka stārķu ligzdu pie mums nav mazāk nekā pirms desmit gadiem.
No 2014.gadā apsekotajām 549 ligzdām kopējā Latvijas Ornitoloģijas biedrības pētījumā “Latvenergo” koncerna darbinieku ieguldījums ir 18,4% jeb 101 stārķu ligzdas novērojumi. Pie esošajiem un vairākus gadus pētītajiem desmit parauglaukumiem koncerna darbinieki papildus apsekoja vēl sešus – Līvbērzē, Skrīveros, Inčukalnā, Ogresgalā, Bebros un Kārļos.
“Latvenergo” ražošanas direktors Māris Kuņickis stāstīja, ka četru gadu pieredze un sadarbība ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību ir sekmīga, jo sabiedrības attieksme ir kļuvusi saprotošāka, lai pastāvētu līdzsvarā gan kvalitatīva elektroenerģijas piegāde, gan balto stārķu aizsardzība. Pieredze rāda, ka arī iedzīvotāji ir ieinteresēti un atsaucīgi problēmu gadījumos, ja stārķis izvēlas vīt ligzdu uz balsta, no kura tiek nodrošināta elektroenerģijas piegāde mājai. Šiem jautājumiem tiek kopīgi atrasts risinājums.
