“Baltajam kuģim” cūkas laime – pusmiljons eiro 1
Arī Ķemeru sanatorijas piektā izsole beigusies neveiksmīgi, kaut gan tās sākums bija cerīgs. Maksātnespējīgā sanatorijas īpašnieka “Ominasis Latvia” administrators Ainars Kreics pastāstīja, ka iepriekšējās izsoles no pašreizējās atšķīrās ar to, ka neviens izsoles dalībnieks nebija iemaksājis drošības naudu, tāpēc pie izsoles netika pielaists. Bet pēdējā izsolē, kas notika 3. oktobrī, uzņēmums “Park Hotel Ķemeri”, kura vienīgais īpašnieks ir turīgs Krievijas pilsonis Aleksandrs Gusakovs un kurš bija vienīgais izsoles dalībnieks, iemaksāja 503 tūkstošus eiro lielu drošības naudu. Ņemot vērā tiesību aktu, mēneša laikā uzvarētājam bija jāsamaksā trīs miljoni eiro, lai sanatorija nonāktu pieminētā Krievijas pilsoņa īpašumā. Nauda bija jāieskaita “Ominasis Latvia” kontā, ko apsaimnieko administrators Kreics. “Zinot, ka no ārvalstu bankām pārskaitījumi ceļo vismaz trīs dienas, gaidīju vēl dažas dienas virs noteiktā termiņa. Diemžēl samaksa nav veikta, tāpēc nedēļas beigās pieņēmu lēmumu izsoli atzīt par nenotikušu. Visticamāk, Krievijas pilsonis nesaņēma viņam solīto kredītu,” secina Kreics. Viņš ir pārsteigts, ka pircējs iemaksājis pusmiljonu, labi zinot, ka to zaudēs, ja neveiks visu maksājumu.
Masu mediji ziņo, ka Gusakovam ir nopietnas problēmas viņa uzņēmējdarbībā – viņš palicis parādā bankām ap 80 miljoniem dolāru, viņam ir arī lieli nodokļu parādi, bet 2009. gadā Maskavas tiesa sākusi Gusakova kompānijas bankrota procedūru. Krievijas pilsonim pieder viesnīcu ķēde “Heliopark” ar trīs un četru zvaigžņu viesnīcām ne tikai Krievijā, bet arī Vācijā, Šveicē un citās valstīs.
“Visā šajā sliktajā situācijā ir vienīgā labā lieta – par drošības naudu varēs sanatoriju sagatavot ziemai. Esmu tiesīgs tērēt šo naudu saprāta robežās, par to informējot kreditorus. Tagad būs nauda, ko samaksāt celtniekiem, tiek plānots, ka pirmajā stāvā izvietosim elektriskās sildierīces, kas, pūšot siltu gaisu, apsildīs telpas un samazinās gaisa mitrumu. Sanatorijas ēkai mitrums ir daudz bīstamāks nekā aukstums,” sacīja Kreics.
Sanatorijas pircējs Gusakovs bija ticies arī ar Jūrmalas pilsētas domes vadību, un tūdaļ pēc izsoles domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis paziņoja, ka īpašnieks solījis uz 2017. gada rudeni vērt Ķemeru sanatorijas durvis apmeklētājiem. Tā esot ļoti pozitīva ziņa pilsētai, jo būs gan jaunas darba vietas, gan piesaistīti viesi, kas šeit ieradīsies, pateicoties veselības tūrismam. Truksnis toreiz norādīja, ka tā ir ļoti laba ziņa arī valstij kopumā, jo tikšot saglabāta mūsu kultūrvēsturiskā pērle. “Līdz šim pilsēta no savas puses potenciālajam investoram ir apliecinājusi gatavību veikt Ķemeru investīcijas plānā paredzētos ieguldījumus publiskās infrastruktūras projektos – ūdenssaimniecības attīstībā, ielu sakārtošanā, Ķemeru parka rekonstrukcijā… Kopumā pašvaldības investīcijas šīs degradētās teritorijas attīstībā līdz 2018., 2020. gadam varētu sasniegt vairāk nekā 10 miljonus eiro, tostarp piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu,” pastāstīja domes priekšsēdētājs.
Bet pēc tam, kad Kreics paziņoja par nenotikušo izsoli, Truksnim atlika izteikt nožēlu un neizpratni par notiekošo. Pašvaldība esot darījusi visu iespējamo – vairākkārt tikusies ar Francijas kompānijas “Vichy” pārstāvjiem, kas nodarbotos ar pakalpojumu nodrošināšanu un kam pieder minerālūdens ārstnieciskās viesnīcas visā Eiropā, parakstījusi nodomu protokolu ar investoriem, apliecinot pašvaldības investīciju plānus Ķemeru teritorijas sakārtošanai tuvāko piecu gadu laikā. Vēl vakarrīt Jūrmalas pašvaldības administrācijai bija tikšanās, kur Francijas Eiropas lietu ministra Arlema Dezīra klātbūtnē “Vichy” apliecināja ieinteresētību Ķemeru sanatorijas attīstībā.
“Notikušajam nav loģiska izskaidrojuma – kurš saprātīgs investors būtu gatavs uzdāvināt maksātnespējas administratoram pusmiljonu eiro?” vaicā Truksnis.
Kreics tuvākajā laikā tiksies ar Truksni, lai lemtu, kā rīkoties tālāk, un par savu lēmumu informētu kreditorus.
Šā gada sākumā valdība uzklausīja Ekonomikas ministrijas ziņojumu par risinājumu Ķemeru sanatorijas bojāejas apturēšanai, kurā norādīts, ka valdība neapsver sanatorijas iegādi, bet plāno palīdzēt investoru meklējumos. Šis ziņojums bija atbilde Saeimas deputātiem, kas uzdeva valdībai rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku bojāejas apturēšanai. Dāvis Stalts, kurš vadīja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Ķemeru sanatorijas juridisko un faktisko situāciju, atgādināja deputātu vienošanos, ka sanatorijai vispirms vajadzēja nonākt valsts un pašvaldības īpašumā, bet tikai pēc tam piesaistīt investorus. Daudzi patiešām noticēja, ka Latvijas brīvvalsts laika simbols, arhitektūras un kultūrvēstures piemineklis atdzims pašu latviešu, nevis ķīniešu, kazahu, azerbaidžāņu un krievu rokās, diemžēl tas nav noticis.
