Balta vai sudraba – kura zobu plomba piemērotāka? 0
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kad plānots labot zobus, nereti rodas jautājums – kura plomba būtu labāka: baltā vai sudraba? Ar ko tās atšķiras, un vai veco sudraba plombu var nomainīt pret mūsdienīgo gaišo plombu?
Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Terapeitiskās stomatoloģijas klīnikas zobārste un RSU Operatīvās zobārstniecības preklīniskā kursa pasniedzēja Elizabete Jaunozola stāsta, ka zobārstniecībā aizvien izmanto gan amalgamas jeb sarunvalodā tā sauktās sudraba plombas, gan kompozītmateriāla plombas, sauktas par baltajām, gaišajām, arī helioplombām. To, kura plomba būs piemērotāka, katrā situācijā izvērtē zobārsts.
Atšķirīgs sastāvs un izskats
“Amalgamas plombu veido dažādu metālu sakausējums, tā sastāvā ir sudrabs un dzīvsudrabs. Šī plomba ir ļoti izturīga, taču krāsas – tā ir tumša un labi redzama, kā arī sastāvā esošā dzīvsudraba dēļ mūsdienās ir tendence šo materiālu izmantot aizvien retāk. Tomēr ir klīniskās situācijas, kad zobu nepieciešams labot tieši ar sudraba plombu,” stāsta zobārste.
Kompozītplombas ir veidotas no sveķu matricas, kombinējot ar organiskām un neorganiskām pildvielām.
“Mūsdienās pieejamie kompozītmateriāli ir ar uzlabotām īpašībām, kas izturības ziņā pielīdzināmi amalgamas izturībai, un to gaišā krāsa ir maksimāli pietuvināta zobu audu krāsai. Pacientiem mūsdienās primāra ir zobu estētika. Sudrabs to diemžēl nespēj nodrošināt,” teic Elizabete Jaunozola.
Lai kompozītplomba būtu izturīga, jāievēro ļoti strikti nosacījumi. “Viens no svarīgākajiem ir sausa vide plombas likšanas brīdī. Tas ne vienmēr ir iespējams, ja caurums zobā ir dziļi zem smaganas. Liekot kompozītmateriāla plombu, to ar zobiem saista saišu sistēma.
Zoba pamatmasā ir dentīna kanāliņi, kuros kustas iekšējais dentīna šķidrums.
Līdz ar to relatīvi mitrā vide zobā, arī mutē, kur ir siekalas un baktērijas, ar laiku šīs saites šķīdinās. To var paātrināt pastāvīga smaganu asiņošana, kā arī slikta mutes dobuma higiēna. Pie kompozītplombas vairāk ķersies aplikums, kas var rosināt kariesa veidošanos, un plomba var ne tikai iekrāsoties, bet tās malās veidoties sūces. Tāpēc ir situācijas, kad piemērotāka amalgamas plomba,” skaidro zobārste.
Vai plombas jāmaina
Dažkārt cilvēki vēlas sudraba plombas nomainīt pret gaišajām plombām. “Katrs gadījums jāizvērtē individuāli. Ja ir šāda vēlēšanās, vienmēr saviem pacientiem rūpīgi apskatu zoba restaurāciju, obligāti veicu rentgenu padziļinātai apskatei.
Ja plomba labi piegulst un zem tās zobam nav bojājumu, to mainīt nav ieteicams. Dažkārt plombu var piepulēt, un tā vizuāli jau izskatīsies labāk.” Jāatceras – izņemot plombu, papildus tiks noņemti arī zoba veselie audi.
“Bieži vien sudraba plombas ir liktas dzerokļos, tās ir apjomīgas.
Izurbjot plombu, tiks noņemti arī zoba veselie audi, zobs kļūs mazāks, bet plomba būs vajadzīga lielāka, varbūt to vairs nevarēs aizstāt ar kompozītplombu un būs nepieciešama protezēšana,” skaidro speciāliste.
UZZIŅA
• Amalgamas plombas kalpo vidēji 15 gadu, bet kompozītmateriālu plombas – vidēji 7 gadus. Tomēr plombas kalpošanas ilgums atkarīgs arī no cilvēka ēšanas un mutes dobuma higiēnas paradumiem, vai zobārsta un zobu higiēnista apskates tiek veiktas regulāri vismaz reizi gadā, kā plomba ir ielikta, kāds ir zobu kopējais klīniskais stāvoklis un citiem faktoriem.
SVARĪGI
No šā gada stājušās spēkā Eiropas Savienības regulas, kas paredz amalgamas lietošanas ierobežojumu bojātu zobu ārstēšanai bērniem vecumā līdz 15 gadiem, grūtniecēm vai sievietēm, kas baro ar krūti, izņemot gadījumus, kad zobārsts uzskata, ka tas noteikti nepieciešams pacienta īpašo medicīnisko vajadzību dēļ.
Iemesls tam ir vēl līdz galam neizpētītā amalgamas plombas ietekme uz organisma veselību. Tās sastāvā ir dzīvsudrabs, kas visvairāk izdalās plombas ielikšanas un izņemšanas brīdī.
