“Balta”: Vai apdrošināšanas tirgū ir dzīvība? 0
Latvijā palielinās apdrošināto objektu skaits, aģentūrai LETA atzina risku apdrošinātāja “Balta”, kas ietilpst PZU grupā, valdes loceklis Uldis Dzintars.
Viņš norādīja, ka apdrošinātāji par pēdējo pāris gadu izaugsmi var būt gandarīti, jo nozare beidzot atgūst krīzes gados zaudēto, tostarp pēdējos gados tirgus izaugsme mērāma ar divciparu skaitli, lai gan 2019.gada beigās pieaugums sabremzējās.
Pieaug arī klientu skaits
“Tomēr ļoti būtiski ir tas, ka mēs redzam – tirgū ir dzīvība, proti, aug apdrošināto objektu skaits. Tirgus tiešām skaidri rāda gan to, ka pieaug apdrošinātāju klientu skaits, gan arī esošie klienti iegādājās vairāk produktu,” sacīja Dzintars.
Viņš arī norādīja, ka risku apdrošināšana Latvijā veido vien 1,3% no iekšzemes kopprodukta, kamēr attīstītajās Eiropas valstīs tie ir apmēram 2,5-3%. Tādēļ joprojām ir prognozējams, ka, augot labklājībai un cilvēku vēlmei pēc lielākas stabilitātes, apdrošināšana augs straujāk nekā ekonomika kopumā.
Kas liecina par nozares briedumu
Tāpat Dzintars atzīmēja, ka, pētot apdrošināšanas tirgus briedumu, der salīdzināt, cik liels ir motora produktu (KASKO un OCTA) īpatsvars pret kopējo risku apdrošināšanas tirgu. Vēl pirms dažiem gadiem Latvijā tas bija aptuveni 60% no kopējā tirgus, bet tagad – apmēram 50%, kamēr Eiropā – vidēji zem 40%.
“Jo lielāks nozares briedums un patērētāju izpratne par apdrošināšanu, jo vairāk pērk arī citus apdrošināšanas veidus,” viņš piebilda.
“Baltas” valdes loceklis minēja, ka apdrošināšanas kompānijas mērķis ir augt vismaz vienādā ātrumā ar nozari, taču 2019.gadā “Baltas” parakstīto prēmiju pieaugums varētu būt bijis straujāks par nozarē kopumā.
Visstraujāk aug brīvprātīgā apdrošināšana
Pēc viņa teiktā, visstraujāk aug brīvprātīgās apdrošināšanas veidi. “Te lielākie apdrošinātie riski gan Latvijā, gan Eiropā ir saistīti ar īpašumu, autotransportu (KASKO), nelaimes gadījumiem un vēl dominē vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana,” teica Dzintars.
Uzņēmumi apdrošinās vairāk nekā privātpersonas, bet arī šajā jomā ir vieta izaugsmei. Galvenokārt uzņēmumi apdrošina nekustamos īpašumus un transportu un to dara biežāk nekā privātpersonas.
Īpašumus neapdrošina, lai gan var atļauties
Tāpat Dzintars minēja, ka privātajā sektorā Latvijā ļoti daudz īpašumu vēl nav apdrošināti. “Lēšam, ka savus mājokļus joprojām nav apdrošinājušas divas trešdaļas jeb 550 000 mājsaimniecību – tas ir šokējošs skaitlis. Ja skatāmies uz ienākumu līmeni, tad vismaz puse no tām apdrošināšanu var atļauties.
Turklāt Latvijā īpašumu apdrošināšanas tirgus ir mazāks nekā Igaunijā, lai gan tur ir mazāk iedzīvotāju,” viņš sacīja.
Viņš norādīja, ka aug arī pārējie apdrošināšanas veidi, tostarp veselības apdrošināšanā, kas pēdējo gadu laikā augusti par teju 10%, 2019.gadā izaugsme piebremzējās. Tomēr starp Baltijas valstīm Latvija šajā apdrošināšanas veidā ir līdere.
“Viens no iemesliem noteikti ir saistīts ar garajām rindām uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, ārstu emigrāciju un izrietoši to nepietiekošo skaitu, pieejamību utt.
Otra lieta ir nodokļu režīms, kas uzņēmējiem ir izdevīgs, ja tiek apdrošināta darbinieku veselība. Apdrošināti darbinieki var regulāri rūpēties par savu veselību, profilaktiski novēršot saslimšanas risku, kā arī ātrāk saņemt medicīnisko palīdzību slimības gadījumā.
Tas nenoliedzami ir arī darba devēja ieguvums – jo ātrāk darbinieks izveseļojas, jo ātrāk var atgriezties darbā un dot savu ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē. Arvien biežāk uzņēmumi izvēlas darbiniekiem iegādāties veselības apdrošināšanas programmas ar plašāku segumu, kas apliecina, ka darba devēji izprot lomu, kāda darbinieku piesaistē un lojalitātes stiprināšanā ir labai veselības apdrošināšanas polisei,” pauda Dzintars.
Strādās pie sabiedrības izglītošanas
Viņš norādīja, ka ir vairāki izaicinājumi, kuru pārvarēšana ļautu apdrošināšanas tirgum nākotnē augt vēl straujāk, tostarp apdrošināšanas kompānijām jāturpina darbs pie sabiedrības izglītošanas, lai mazinātu mītu par apdrošināšanu kā ārkārtīgi sarežģītu nozari.
“Bieži vien cilvēki izdara izvēli par labu tūlītējam labumam, nevis ilgtermiņa ieguvumam, ko reprezentē apdrošināšana.
Protams, liela loma ir kopējam ekonomiskajam stāvoklim valstī – apdrošināšana ir cieši saistīta ar sabiedrības labklājību. Proti, cilvēki apdrošinās tad, kad tiem ir, ko apdrošināt, un ir līdzekļi, ko ik mēnesi novirzīt savas finansiālās stabilitātes un sirdsmiera pasargāšanai.
Taču pat pie ekonomikas izaugsmes novērojams, ka izpratne par preventīviem drošības pasākumiem netiek līdzi. Tas attiecas ne tikai uz nekustamo īpašumu, bet arī uz citām jomām, piemēram, transporta apdrošināšanas tirgu,” klāstīja Dzintars.
Tāpat, pēc viņa teiktā, aktuāls jautājums ir digitālo kanālu attīstība.
Dzintars arī norādīja, ka irst cilvēku pārliecība, ka “ar mani jau nekad nekas nenotiks”, un aug izpratne, ka visi ir pakļauti kādam riskam. Tādējādi veidojas jaunu klientu loks, kuri pārdomājuši un brīvprātīgi apdrošinās, turklāt nereti pērkot vairākus produktus.
Līdz ar šo tendenci pieaug pārdošanas kanālu skaits, tam paplašinoties ārpus apdrošinātāju telpām un finanšu institūcijām. “Mūsdienu cilvēks vēlas visu nokārtot pēc iespējas vieglāk, ātrāk un ērtāk, un apdrošinātāji seko līdzi šīm tendencēm,” viņš sacīja.
