«Baltā saraksta» vietā «baltā programma» 0
Finanšu ministrija (FM) mudina uzņēmējus no 1. jūlija sākt “jaunu dzīvi” jeb uz godīgu sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu maksāšanā. Par to VID sola godīgajiem dažus labumus: agrāk atmaksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN); individuālus konsultantus; vienu reizi mēnesī brīdināt par aplamībām deklarācijās; naskāk atbildēt uz iesniegumiem.
To paredz tā sauktā padziļinātās sadarbības programma, kuru šonedēļ pieņēma valdība, apstiprinot uzreiz vairākus Ministru kabineta noteikumu projektus. Lai komersants kļūtu par šīs programmas dalībnieku un baudītu VID ierēdņu labvēlību, viņam jāatbilst vairākiem nosacījumiem, tostarp:
* nav nodokļu parādu vai pieteikuma iesniegšanas brīdī tie nepārsniedz 100 latus;
* nav pasludināta maksātnespēja vai uzsākta tiesvedība;
* uzņēmuma valdes vai padomes loceklis nav pieķerts nodokļu nemaksāšanā;
* darbinieku vidējie darba ienākumi ir lielāki par vidējiem nozarē;
* saimnieciskā darbība veikta ilgāk par trim gadiem.
Turpmākā gada laikā uzņēmējam paredzēti papildu noteikumi:
* pēdējo trīs gadu apgrozījums pārsniedz trīs miljonus latu;
* pēdējos trīs gados budžetā iemaksāto nodokļu kopsumma pārsniedz 500 000 latu;
* pēdējos sešos mēnešos vidējais darbinieku skaits nav mazāks par 25.
Ar labojumiem Ministru kabineta noteikumos par muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtību godīgos nodokļu maksātājus atbrīvotu no prasības gada laikā veikt vismaz 48 starptautiskos kravu pārvadājumus (vismaz seši pārvadājumi ārpus Eiropas Savienības teritorijas) un vismaz četrus starptautiskos kravu autopārvadājumus mēnesī. Labojumi noteikumos par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai paredz atbrīvojumu no galvojuma par muitas parādu, par PVN parādu, par akcīzes nodokļa parādu (izņemot, ja tiek piemērota muitas procedūra – tranzīts). Tāpat grozījumi paredz ilgāku atbrīvojumu no vispārējā galvojuma, ja tiek izmantota muitas procedūra – tranzīts.
Labojumi noteikumos par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem paredzēs nodokļu maksātājiem noteikt iespēju piemērot akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma samazinājumu 100% apmērā, izņemot gadījumus, kad akcīzes preces pārvieto, tām piemērojot atlikto akcīzes nodokļa maksāšanu.
FM valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības lietās Juris Stinka stāsta, ka jau kopš 2010. gada ministrija kaldinājusi ap 60 dažādus pasākumus godīgas uzņēmējdarbības veicināšanai, ēnu ekonomikas apkarošanai, nelegālās tirdzniecības un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai. Daži jau ir īstenoti, piemēram, pērn 1. decembrī Saeimā pieņemts Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likums, šomēnes ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikts, ka uzņēmumiem būs jādeklarē VID visi aizvadītā mēneša darījumi ar skaidru naudu, lielāku par 1000 latiem, reizē būs atļauti tikai līdz 5000 latu skaidras naudas darījumi. Pērn ministrija piedāvāja veidot “balto” jeb uzticamo uzņēmumu sarakstu, kur reģistrētu tos komersantus, kuri godīgi maksā valstij nodokļus. Toreiz šim piedāvājumam atsaucās 17 dažādu nozaru uzņēmumi. “Tomēr vēlāk izspriedām, ka saraksta vietā būs programma, kaut arī ideja būtībā ir tā pati. Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku saraksts tiks publiskots,” saka ministrijas amatpersona.
J. Stinka atzīst, ka šādas programmas īstenošana nebūs viegla tāpēc, ka pasākums ir jauns. Citās ES dalībvalstīs, tostarp Lietuvā un Igaunijā, nekas tamlīdzīgs vēl nav sākts. Vienīgais izņēmums esot Nīderlande. Bet atšķirībā no Latvijas, kur godīgos no negodīgajiem turpmāk mēģinātu atsijāt ar tiesību dokumentu palīdzību, Nīderlandē īsteno nodokļu maksātāju monitoringa (novērošanas) programmu. Ministrijas pārstāvis uzsver, ka šis ir tikai sākums un ka pēc pirmā gada rezultātiem varēšot labāk redzēt, kas programmā būtu labojams vai papildināms gan piedāvāto labumu, gan iespējamo dalībnieku loka paplašināšanā.
