Baltā milža un Kalifornijas trušu krustojumi 1
Ienākums no truškopības galvenokārt ir atkarīgs no trušu ātraudzības, barības un trušu gaļas realizācijas cenām. Barības cena ir lielākā sastāvdaļa produkcijas pašizmaksā. Tā kā trušu audzētāji nevar ietekmēt spēkbarības cenu, tad, lai paaugstinātu audzēšanas rentabilitāti, jāuzlabo trušu produktivitāte – auglība, ātraudzība.
Viens no paņēmieniem, kā paaugstināt jauntrušu augšanu, ir starpšķirņu krustošana, kā iespaidā pirmās paaudzes (F1) dzīvniekiem izpaužas heterozes efekts (HE). HE raksturīga jaukteņu (hibrīdu) palielināta dzīvotspēja, augšanas ātrums un citas pozitīvas īpašības, to uzskata par efektīvu, ja vidējie produktivitātes rādītāji ir vismaz par 15% augstāki nekā vidēji izejšķirnēm.
Starpšķirņu krosa dzīvniekiem gēni pāriet heterozigotā stāvoklī, līdz ar to pēcnācējos izpaužas heteroze. Tā neizpaužas visās organisma pazīmēs vienādā mērā, heteroze var arī neskart kādas īpašības (to nosaka līniju (šķirņu) specifiskā kombinatīvā spēja – raksturo konkrētas līnijas hibrīdu produktivitāte). Šķirnes, kas savstarpēji parāda vislabāko specifisko kombinatīvo spēju, turpmāk izmanto heterozo hibrīdu iegūšanai.
Populārākās šķirnes Latvijā
Lai noteiktu Baltā milža efektivitāti ātraudzīgu trusēnu ieguvē, pētījumā tika krustotas Kalifornijas (KA) šķirnes mātītes ar Baltā (Beļģijas) milža (BM) tēviņu, nosakot šo šķirņu specifisko kombinatīvo spēju, heterozes efektu. Kāpēc izraudzītas tieši šīs šķirnes?
Viena no populārākām trušu šķirnēm gan ārzemēs, gan Latvijā ir Kalifornijas, jo šie dzīvnieki labi padodas dažādos turēšanas un ēdināšanas apstākļos. Šķirne izveidota 1922. gadā ASV. Ļoti piemērota broilertrušu iegūšanai. Ķermenis drukns, teicami izteikts gaļīgums.
Šķirnē ir izteikta variabilitāte dzīvmasā – ir līnijas ar vidējo dzīvmasu 3,5–4,0 kg un līnijas ar 4,5–5,2 kg.
Latvijā audzējamiem kaliforniešiem visbiežāk dzīvmasa ir 3,9–4,5 kg robežās. Dzīvnieki ir balti, bet purniņš, ausis, ķepas, aste ir tumši (melni, zilgani, Havannas krāsā). Kaliforniešiem raksturīgs tā sauktais akromelānisms – organisma reakcija (apmatojuma krāsas intensitātes ziņā) uz ārējās vides temperatūru. Mātītes ir daudzauglīgas (metienā 7–9 trusēni) un pienīgas, augsts grūsnības procents, diezgan viegli aplecināmas, agri iestājas saimnieciskā dzimumgatavība. Kalifornijas tēviņi ir aktīvi, bet mātītes regulāri dod pēcnācējus. Truši labi piemēroti turēšanai sieta sprostos, jo ķepām biezs apmatojums. Kalifornijas šķirnes trušiem raksturīga laba stresizturība, teicamas mātes īpašības, liels vidējais diennakts piesvars trusēniem agrā (2 mēnešu) vecumā.
Baltais (Beļģijas) milzis (BM) izaudzēts Beļģijā un Vācijā 18.–19. gadsimtā, izlasot un atlasot baltus trušus no Beļģijas (Flandrijas) milža. BM ir albīni – balti, acis sarkanas. Galva ir liela, ausis garas, platas, stāvas, augšdaļā attālinātas. Mugura gara, taisna, vidēji plata, krusti plati, noapaļoti, kājas garas un slaidas, spēcīgas. Mātītes ir auglīgas un pienīgas. Pieaugušo trušu vidējā dzīvmasa 5,5–7,0 kg. Truši ir jātur uz dēļu grīdām (ar pakaišiem), jo lielās dzīvmasas un ne pārāk bieza ķepu apmatojuma dēļ pieaugušie dzīvnieki bieži slimo ar pododermatītu – ķepu iekaisumu. Šķirnei raksturīgs liels barības patēriņš pamatganāmpulkam, samērā vēlu iestājas saimnieciskā dzimumgatavība. Dzīvnieki ir izteikta leptosomā tipa (garš, ne pārāk plats ķermenis). Truši dod labus rezultātus starpšķirņu krustošanā, pamatā kā tēva forma trīs šķirņu kombinācijā (Jaunzēlandes baltā, Kalifornijas, Baltais milzis). Ir pozitīvi rezultāti, krustojot BM mātītes ar Kalifornijas un Jaunzēlandes baltajiem tēviņiem – HE + 6,4+ 9,7%.
Eksperiments trušu audzētavā
Vairāku Latvijas kautuvju īpašnieki, kā arī gaļas pircēji priekšroku dod trušiem ar dzīvmasu virs 3 kg (kautsvars 1,6–1,8 kg). Šim mērķim ne visai atbilst valstī ļoti izplatītā Kalifornijas broilertrušu šķirne, kas izveidota, lai iegūtu ātraudzīgus broilertrušus ar kaušanas dzīvmasu 1,8–2,5 kg, ko tie sasniedz divu trīs mēnešu vecumā. Protams, audzējot ilgāk, var iegūt lielākus jauntrušus, bet tad strauji pieaug tauku daudzums kautķermenī, bet taukaudu veidošanai nepieciešams vismaz divreiz vairāk barības vielu nekā muskuļaudu veidošanai. Tāpēc Kalifornijas šķirnes trušu nobarošanai virs 2,5 kg ir maza rentabilitāte.
Savā trušu audzētavā Preiļu novadā veicu pētījumu Trusēnu izaudzēšanas efektivitāte, kas iegūti, krustojot Kalifornijas šķirnes mātītes ar Baltā milža tēviņu. Truši tika turēti kapitālā kūtī, cinkotos režģu sprostos. Atšķirto trusēnu izvietošanas blīvums 0,12 m2. Jauntruši tika ēdināti neierobežoti (ad libitum) ar kombinēto trušu spēkbarību (kombikormu) un gremošanas procesu normālai ritēšanai – siens (vidēji 33 g dienā).
Spēkbarība saturēja: kopproteīns – 17,56%, koptauki – 3,58%, kokšķiedra – 10,82%, lizīns – 0,79%, metionīns – 0,45%, 0,92 MJ/ 100 g. Kokcidiozes profilaksei tika lietoti īpaši preparāti.
Visos attīstības periodos krustojuma (F1) trusēni auga ātrāk, bija aktīvāki, vairāk laika patērēja barības uzņemšanai, jau 75 dienu vecumā tika novērotas seksuālās spēles (uzlēkšanas imitācijas). Abās grupās bija 100% saglabājamība. KA trusēniem bija ļoti kompakta ķermeņa uzbūve (kompaktuma indekss 81,8%), kas raksturo tos kā izteikta eirisomā tipa.
F1 trusēnu ķermeņi bija izstieptāki un šaurāki (78,6%), un tos var raksturot kā mezosomā tipa. Krustojuma trusēniem bija raksturīgas garas ausis un apmatojuma melnās krāsas vietā – iesirma. 60 dienu vecumā KA trusēnu vidējā dzīvmasa bija 1612,5 g, bet F1– 1833,3 g, bet 90 dienu vecumā, 2412,6 g un 2883,4 g, tas ir, krustojuma trusēni apsteidza tīršķirni par 470,8 gramiem.
Heterozes efekts ir +19,5 %. Abu genotipu jauntrušu grupas dzīvmasas ziņā bija diezgan izlīdzinātas, variācijas koeficients KA – 5,00%, F1 – 4,65%. Relatīvā augšanas ātruma noteikšana parādīja, ka līdz 60 dienu vecumam lielāks tas ir KA šķirnei 188,0% (F1 – 185,3%), bet 90 dienu vecumā lielāks krustojuma trusēniem 44,5% (KA – 39,8%).
Kalifornijas tīršķirnes trusēni intensīvāk pieņēmās svarā līdz divu mēnešu vecumam .– vidējais. diennakts piesvars 26,9 g (trīs mēnešu vecumā – 26,67 g), bet krustojuma trusēniem tika novērota pretēja situācija, divu mēnešu vecumā – 30,6 g, trīs mēnešu vecumā – 35,01 g, tas nozīmē, ka krustojumi F1 strauji nesamazina piesvarus un tos var rentabli audzēt arī ilgāk.
Abām grupām laika periodā no 60 līdz 90 dienām bija vienāda barības konversija – 3,83 kg uz dzīvsvara kilogramu. Tika noteikts arī nobarošanas produktivitātes indekss. Aprēķinos tika izmantota formula, ko lieto vistu broileru audzēšanas efektivitātes raksturošanai. Produktivitātes indekss ietver dzīvmasu, saglabāšanās procentu, audzēšanas dienu skaitu, barības konversiju. KA grupai produktivitātes indekss – 0,70, F1 grupai – 0,84, t. i., par 0,14 labāks.
F1 par 3,7% lielāks kautiznākums
Trušu kontrolkaušanā tika iegūti šādi rādītāji: kautsvars KA šķirnes trušiem –1,20 kg, krustojuma trušiem – 1,70 kg, kautiznākums attiecīgi 51,1% un 54,8%. Apmēram šāds kautiznākums Kalifornijas šķirnei tika iegūts arī agrākos pētījumos [agr. Dz. Rancāns, Agro Tops, 2001 (6), prof. J. Sprūžs, agr. D. Lezdiņa, Agro Tops, 2010 (11)]. Krustojuma F1 trusēnu kautiznākums ir lielāks par 3,7%. Abu genotipu trušu kautķermeņi atbilst 1. kategorijas prasībām, labi pildīti šķiņķīši, nenozīmīgas tauku nogulsnes uz lāpstiņām, lielas tauku nogulsnes ap un uz nierēm.
Samērā lielu (1,7 kg) trušu kautķermeņu iegūšanai var ieteikt Kalifornijas šķirnes mātītes krustot ar Baltā (Beļģijas) milža tēviņiem, tā iegūstot ātraudzīgus trusēnus, kas triju mēnešu vecumā vidēji sasniedz 2,9 kg dzīvmasas, nepārtērējot barību, – barības konversija vienāda ar Kalifornijas tīršķirnes trusēniem. Izmantojot šo krustojuma veidu, uzlabojas arī kautiznākums par 3,7%. Krustojuma jauntrušus var audzēt arī ilgāk, piemēram, līdz četru mēnešu vecumam, bet tad jārēķinās, ka strauji pieaug barības patēriņš uz vienu kg dzīvmasas (8,27 kg/kg, INRA, France). Šī krustojuma veidā iegūtie trusēni jāēdina pilnvērtīgi, bagātīgi – kopproteīns 16–18% robežās, jo citādi kautķermeņi būs ar vāji attīstītiem muskuļaudiem un taukaudiem, būs palielināts kaulaudu īpatsvars.
