Var nomāt skolotāju 0
Darbu sākuši “Brīvkalni” (Liepājas šosejas 21. km). Tā ir neapšaubāmi labākā trase treniņiem ar ielas auto. Trases saimnieks Jānis Štrauss ar savu uzticamo “traktordušu” allaž ir rūpējies, lai ledus bruņa uz ceļa būtu pietiekami bieza. Un – galvenais – līdzena. Te netiek lauztas piekares, te nav lielāko briesmu, kas transmisijām trūcīgos sniega apstākļos uzglūn asfaltēta pamata trasēs – pēkšņas pārejas no slīdes un buksēšanas uz melnu un kaucošu saķeri. Ja ledus kaut kur pietrūks, ir sasalusi pļavas augsne. Arī diezgan slidena. Nav grāvju, nav koku, nav citur norobežojumiem daudz lietoto vecu riepu krāvumu, kas salā tikai šķiet nekaitīgas. Ir ne tikai lēni slaloma līkumi, ir gara taisne, kuras galā bez īpašas piepūles sasniedzams ikdienas šoseju ātruma limits, seko ļoti plats, ļoti drošs pagrieziens, kurā varat mēģināt jebkuras stūrēšanas gudrības un muļķības. Mēģināt, iepazīt. Bailes aizdzīt, prasmi iegūt. “Esam tur rīkojuši pat kravas busiņu “valša” treniņus. Piloti staroja sajūsmā: – Visu mūžu esmu baidījies paslīdēt, nu zinu, ka šis zvērs nemaz tik briesmīgs nav,” atstāsta Jānis Štrauss
Ja vajadzīgs arī labs skolotājs – “Brīvkalnos” atradīsiet. Cenas šeit, kā saka, elastīgas. Darbdienās – no 10 eiro par stundu vienam auto vai 40 eiro draugu grupai (pēdējais variants neapšaubāmi izdevīgākais, jo stunda vienam ir ļoti daudz).
Uz ezera?
Un visbeidzot – par vilinošāko bezmaksas iespēju auto ziemas skolai un izpriecām. Dīķis. Ezers. Uz priekšu!? Dulls būsi, ja brauksi “uz dullo”. Viens Driškina ezerā (Pārgaujas novads – aukstākā Latvijas zona) nupat jau ielūza. Pats izlīda ātri, auto izvilkt izdevās daudz vēlāk.
Nedrīkst paļauties uz to, ka jau divas nedēļas salst. Daudzviet Latvijā šoziem bagātīgi sniga pirms nopietniem saliem. Zem sniega ir nesasalusi zeme, zem ledus siltāki avoti un citas straumes. Biezumā neizaudzis, bet agri apsnidzis ledus neturpina augt un pat mīnus 20 grādos kādā vietā var nebūt drošs. Ja neesi dulls – ar bļitkotāja urbi ir jāurbj caurums. Jābāž tajā zara kāsītis, jāaizķer aiz ledus apakšmalas un jāmēra. Cik vajag? Vienīgās man zināmās vietas pasaulē, kur braukšanu pa ledu uzrauga speciāli dienesti, ir ASV ziemeļi un Kanāda. Tur viņi paceļ atļaujas zīmes, ja ledus biezums ir desmit collas (25 cm). Ar ko plānāku nevajadzētu riskēt arī mums. Un urbt vajadzētu nevis vienā vietā, bet pa visu iecerēto trasi.
Ezeru izpriecas mūsu klimatiskajos apstākļos nav drošas. “Brīvkalniem” līdzīgas speciāli auto izpriecām gatavotas pļavas ir labākas. Starp citu – viena no Eiropā populārākajām drošas braukšanas skolām Alpos (BWW Winter-training), uz kuru Minhenes pašvaldība par savu naudu sūta riska grupas jauniešus, ir veidota tieši tā. Pameklējiet (internetā), vai jūsu apkārtnē kāds ko līdzīgu nav iekārtojis. Tā Smiltenes pusē ir “Teperis”. Kurzemnieki atradīs, piemēram, “Pelčus” – par nieka trim eiro stundā. Vai arī atrodiet domubiedrus un kopīgi izveidojiet paši savu trasīti. Veselīgam slalomam neko lielu un dārgu nemaz nevajadzēs.
