Uzstādīšanas ABC 0
Attiecībā uz ugunsgrēka autonomo detektoru izvietošanu dzīvojamās telpās minimālā prasība ir viens detektors mājoklī. Vispiemērotākā vieta – guļamistabas un gaiteņa griesti netālu no guļamistabas durvīm, jo karsta gāze un dūmi parasti sakrājas telpas augstākajā vietā. Turklāt ugunsnelaimes gadījumā signāls tad visdrīzāk pamodinās guļošos. Savukārt citās telpās izvietotie detektori lieliski noderēs, lai brīdinātu mājiniekus par aizdegšanos konkrētā telpā.
Ieteicams uzstādīt vismaz vienu dūmu detektoru katrā guļamistabā un dzīvojamajā telpā, kā arī katra stāva gaitenī.
Detektoram vajadzētu atrasties ne tuvāk par metru no ventilācijas lūkām vai kondicionieriem.
Ideāli, ja signālierīce atrodas tuvu griestu centram. Ja tas nav iespējams, jāizvieto ne tuvāk kā 10 cm no sienas stūra un ne tuvāk kā 30 cm no gaismas ķermeņiem. Uz skapja vai kādā plauktā nolikts detektors savas funkcijas nespēj veikt pilnvērtīgi.
Ja mājoklī ir vairāki stāvi, vienu detektoru ieteicams piestiprināt kāpņu augšpusē pie griestiem.
Detektoru neiesaka likt vannas istabā un telpā ar paaugstinātu mitruma līmeni, virtuvē pie plīts, putekļainās un netīrās telpās, kā arī vietās, kur ir daudz insektu, jo netīrumi, kukaiņi un mitrums var iekļūt ierīcē un izraisīt viltus trauksmi vai sabojāt to.
Detektorus nevajadzētu izvietot istabas stūros un pie sienas, jo dūmiem piemīt niķis koncentrēties telpas vidū, bet kaktos ir brīvā zona, kur dūmi nepiekļūst. Ugunsmēles izplatās ātri, un, kad tās nonāks līdz plauktam, var jau būt par vēlu.
! Ja detektors reaģē uz trauksmes signālu vai piedegušu ēdienu, nav ieteicams tā signālu apturēt, izņemot bateriju. Mājoklis jāizvēdina, un detektors pats izslēgsies, kad gaiss būs atkal tīrs no dūmiem.
